Alvis Hermanis: Būs cita pasaule, kurā dzīvosim • IR.lv

Alvis Hermanis: Būs cita pasaule, kurā dzīvosim

8
Alvis Hermanis. Foto: Ieva Salmane

“Pasaule šobrīd iet cauri varenām pārmaiņām visos līmeņos. Vecā kārtība šķīst laukā, un nevienam nav ne jausmas, kas nāks vietā,” intervijā žurnālam Ir saka režisors Alvis Hermanis. Viņš seko līdzi tam, kas notiek Amerikā ar prezidenta vēlēšanām, un paredz, ka ar jebkuru iznākumu gaidāmas lielas pārmaiņas globālā līmenī. Sajūtas viņam saka, ka līdzīgas pārmaiņas kā pagājušā gadsimta 80. gadu vidū, kad sāka brukt PSRS un pēc dažiem gadiem pasaules karte izskatījās pavisam citādāk, notiks tuvāko divu gadu laikā. “Tā būs cita pasaule, kurā dzīvosim,” saka režisors.

Viņš teic, ka Eiropa patlaban šajā pārmaiņu ritenī izskatās galīgi apjukusi: “Neviens pasaulē ar Eiropu vairs nopietni nerēķinās, jo visi saprot, ka nav jēgas runāt ar cilvēku, kurš pats ar sevi netiek skaidrībā. Viss ir tādā pirmsvētras stāvoklī, ka vīruss pat nav būtiskākais notikums pasaules kalendārā. Galvenais jautājums ir par globalizāciju — kas ar to notiks? Pēdējās divās Davosas konferencēs pat pasaules lielākie naudas un ideju turētāji saka, ka ar globalizāciju ir iebraukts grāvī.”

Sarunā Hermanis paver priekškaru arī uz šogad tapušo Jaunā Rīgas teātra seriālu Aģentūra. Lai pandēmijas laikā radītu kino, Hermanis bijis spiests rūpīgāk papētīt, kas notiek globālajā kino un kvalitatīvo seriālu lauciņā. “Pirms vairākiem gadiem nopietni kinorežisori un izcilākie aktieri sāka pievērsties seriāliem, jo tur bija vairāk radošas brīvības atšķirībā no filmu studijām, kur brīvību pilnīgi iznīcinājuši producenti. Tagad redzu, ka politkorektuma un naudas diktāts ienācis arī labākajos seriālos, svaiga gaisa gandrīz vairs nav. Visi ir ļoti uzmanīgi. Ledus kļuvis plāns,” teic režisors.

Viņaprāt, teātrī pagaidām svaigais gaiss un brīvība vēl ir. Kādu laiku viņam šķitis, ka mūsdienu pasaulē māksla ir pēdējā brīvā zona, bet instrukcijas un reglamenti kļūst arvien ciešāki. “Arī mākslas teritorijā tikušas sakarinātas novērošanas kameras un visi tiek vaktēti. Visam jābūt ļoti politkorekti. Ka tikai kādu neaizvainot,” teic Hermanis un apgalvo, ka jaunais seriāls būšot politnekorekts. “Jo tas, kas šobrīd notiek Rietumu kultūrā, arvien vairāk atgādina filmu Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, kur visu uzrauga māsas Rečidas modrā acs. Ja kāds sarunā ko nekorektu, viņam izraksta lobotomiju.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Komentāri (8)

Atis Priedītis 29.10.2020. 20.48

Manuprāt, jau paies gadu desmiti, kad īstie “varoņi” tika pilnībā apzināti. Šobrīd masu mediji viņus sargā kā nikni suņi un ļauj justies ļoti omulīgi. Laikam jau ar to ir tiešām jāsamierinās. Reiz es publicēju to cilvēku vārdus, kuri zināja par manām vajāšanām – komentārs momentā tika izdzēsts. Šķiet, ka tā bija pēdējā reize kad to darīju. Okupācijas laika elki arī šobrīd ir elki un tas turpināsies vēl ļoti ilgi.

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 29.10.2020. 20.31

Jā – bet – vajag baigo talantu , lai parādītu nevis mazu tantiņu un onkulīšu nodevību , bet lielu, cēlu, varenu cilvēku nodevību un pārdošanos pat ne idejas, bet tikai pašlabuma dēļ.

Tāpat kā par karu – ir miljoniem grāmatu par karavīriem un labi ja tūkstošiem grāmatu par ģenerāļiem vai pat karaļiem karā.

Lasīji te IR par Spānijas Huanu Karlosu? Nabaga spāņi – šitādu strutainu augoni tieši uz sejas… bet – spēj iedomāties mākslas darbu, kas parādītu, kā cilvēkam, kam jau tā piederēja viss – vajadzēja vēl un vēl un vēl? Kad nauda un jauna brūte vērtīgāka par ģimeni, par mazbērniem, par veselu tautu?

Ai – baigi sarežģīti , baigi …

+1
0
Atbildēt

1

    Atis Priedītis > Sskaisle 29.10.2020. 20.57

    Ir viena nianse. Lielajiem, cēlajiem cilvēkiem pašiem būtu atklāti par visu jāsāk stāstīt. Tikai tad tam būs nozīme. Ar varu izspiesta atzīšanās patiesībā ir ar nulles vērtību. Tas no “lielajiem un cēlajiem”, kurš pirmais uzdrošināsies par visu atklāti izstāstīt, nešaubīgi kļūs par tautas varoni. Tikai šobrīd šķiet, ka tāda drosminieka nav.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Atis Priedītis 29.10.2020. 09.05

Lai gudri spriedelētu Hermani būtu nedaudz jāpaskatās pašam uz savu pusi. Ja cilvēks grib radīt patiesu mākslu, tad no meliem vispirms ir jāatbrīvojas pašam. Lai labāk mani saprastu Hermanim būtu jānoskatās filma “the stasi: behind the berlin wall”. Tad viņš varbūt saprastu, ka viņa uzvestā luga “VĒSTURES IZPĒTES KOMISIJA” ir melīga un labākais ko varētu darīt būtu atvainošanās tiem cilvēkiem, kuri vajāšanu dēļ gāja bojā (izdarīja pašnāvības) vai uz mūžu nonāca psihiatriskajās slimnīcās. Es personīgi vairākas reizes pirms lugas uzvešanas centos sazināties ar Hermani un kā aculiecinieks šādām vajāšanām viņam izstāstīt patiesību. Viss bija bezcerīgi.

+2
-1
Atbildēt

1

    Sskaisle > Atis Priedītis 29.10.2020. 20.08

    Tu , Ati, aizskar tēmu, par kuru neviens vai gandrīz neviens nav gatavs spriest un vērtēt. Kolaborācija, padevība, nodevība.

    Radošie sāk brēkt tikai tad, kad viņiem, ko ņem nost.

    Kad uz nebēdu notrieca Rīga 2014 vai Latvija 100 naudu – tad gan visi klusi gremoja….

    Jā – bet rozes skaisti zied un smaržo tikai pēc kārtīgas mēslošanas – tā , Ati vienmēr bijis – skaisti cēli vārdi un …
    Nu pats jau raksti – kas un kā.

    Tā ar to kultūru redz ir – kas maksā, tas pasūta un liek darīt tā un ne citādi !

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Atis Priedītis > Sskaisle 29.10.2020. 20.14

    Tāpēc jau arī klusē, ka ļoti daudzi no slavenajiem un populārajiem cilvēkiem bija tai visā iekšā. Šobrīd dominē nostāja “neviens jau neuzzinās!”. Kaut patiesībā jau ir uzzināts, tikai tiek noklusēts.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Atis Priedītis 29.10.2020. 20.34

    Un pamatoti – nezinu nevienu tiesu, kura atzītu, ka klaudzinātājs ir bojis klaudzinātājs – visi tiek attaisnoti –

    Nu – vainīgos vajag – nu tad reku Hermanis šiem pakalpo un parāda vainīgos -anonīmas tantiņas –

    Viss ok – vainīgā ir tante tauta un car rullēt tālāk

    +1
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu