Robotu zvani, epidemioloģiskie detektīvi un alkohola tirgošanas aizliegums krogos pēc pusnakts ļauj Igaunijai paglābties no Covid-19. Vismaz pagaidām
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Baltijas valstīs igauņi ar apbrīnu ir sekojuši latviešu panākumiem infekcijas ierobežošanā. Taču pirms dažām nedēļām situācija radikāli mainījās — tagad Igaunijas rādītāji ir daudz labāki nekā Latvijā, kaut arī drošības pasākumi ikdienā nav īpaši stingri.
Maskas nav obligāti jānēsā. Teātros notiek izrādes. Kino darbojas. Skolēni mācās galvenokārt klātienē. Rudens skolēnu brīvlaikā pagājušajā nedēļā igauņu spa kūrorti bija pilni ar spiedzošiem bērniem un viņu vecākiem. Sporta pasākumi iekštelpās un laukā drīkst notikt skatītāju klātbūtnē.
Dzīve daudz neatšķiras no ikdienas pirms epidēmijas, izņemot divus svarīgus ierobežojumus. Pirmais — jau kopš septembra beigām bāros pēc pusnakts ir aizliegts tirgot alkoholu.
Otrais — ieviesti stingri ierobežojumi ārzemju ceļošanai. Slēgti ir prāmju reisi ar Stokholmu, kas nozīmē pamatīgu izaicinājumu nacionālajai kuģošanas kompānijai Tallink. Iebraucot no ārzemēm, jāievēro 14 dienu pašizolācija, ja ierodies no augsta riska valsts (kumulatīvais saslimstības rādītājs virs 50 vai arī 1,1 reizi pārsniedz Igaunijas rādītāju) — šobrīd tas faktiski nozīmē gandrīz visu Eiropu. Izņēmums attiecas tikai uz Baltijas valstīm un Somiju. Cilvēkiem ir arī iespēja, iebraucot Igaunijā, veikt Covid-19 testu (igauņiem par brīvu, ārzemniekiem par maksu) — ja tas ir negatīvs, tad pēc septiņām dienām atkārtots negatīvs tests ļauj pašizolāciju pārtraukt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.