Mārgaretas Atvudas romāns Liecinieces — ikoniskā romāna Kalpones stāsts turpinājums
Šobrīd, kad dzīvojam līdzi notikumiem Baltkrievijā un pat cienījami, sabiedrībā zināmi cilvēki runā aplamības par «politkorektuma cenzūru» (paradoksālā kārtā tam līdzās noteikti iepinot vārdu «visatļautība») un ir noraizējušies, ka nākotnē viņus paverdzinās homoseksuāļi, feministes un tumšādaini ļaudis, ir īsti vietā parunāt par brīvības robežām, totalitārismu un ideoloģiju draudiem. Tās ir tēmas, ko savos romānos Kalpones stāsts un Liecinieces apskata arī kanādiešu rakstniece Mārgareta Atvuda.
Kalpones stāsts iznāca 1985. gadā un ātri kļuva populārs. Īsumā — viscauri nepatīkams nākotnes scenārijs, kurā pasauli pārņēmusi neauglība, ekoloģiskā krīze un radioaktīvais piesārņojums. ASV varu brutāli sagrābusi represīva, reliģiska fanātisma caurstrāvota patriarhāla kustība, kas valsti pārdēvējusi par Gileādu. Tajā sievietes ir otršķirīgas būtnes, un «grēcīgās» auglīgās sievietes nodotas bagāto ģimeņu rīcībā kā kalpones surogātmātes, lai eliti nodrošinātu ar pēcnācējiem. Lai arī darbība noris nākotnē, autore uzsver, ka tajā nav nekā tāda, kas iepriekš nebūtu noticis, un brīdina — vēsturei ir tendence atkārtoties.
