Vecpuišu ēdiens • IR.lv

Vecpuišu ēdiens

Kas no Latvijā iecienītā ēdiena nav saprotams turka Onura Deģerli gaumei? «Salāti ar skābo krējumu.» Foto — Ieva Salmane
Ieva Puķe

Menemen no latviešu omletes atšķiras ar «tehnoloģiju» — olu un dārzeņu maisījumā nav lielu gabalu, tas ir perfekti izsautēts, vijīgs

Kā Onurs Deģerli nonāca Rīgā? «Tas ir interesants stāsts,» viņš iesmejas. «Man Turcijā ir draugs, kurš vārda tiešā nozīmē iemīlējies Latvijā. Viņš pat savu kaķi ir nosaucis par Laimu! Draugs te ir bijis reizes 15, pavada katras brīvdienas. Latvijas vēstniecība Turcijā viņu tagad aicina uz visiem pasākumiem. Viņš nepārtraukti runāja par Latviju, rakstīja par saviem ceļojumiem Facebook. Mani tas ieintriģēja. Esmu programmētājs, vienu vakaru padomāju — varbūt internetā jāpameklē, vai ir kādas darba iespējas Latvijā? Pirms diviem gadiem pieteicos uz vakanci uzņēmumā Printful. Dabūju darbu!» 

Viņš ir paspējis iemīlēt Latviju, patīk arī uzņēmuma internacionālā komanda.

«Mēs, turki, gadsimtiem esam dzīvojuši blakus dažādām citām tautībām. Cepam maizi, kas ir līdzīga gruzīnu hačapuri, mana mamma to cep krāsnī, ko uzmūrēja vectētiņš,» Onurs skaidro, uzaicinājis uz svētdienas brokastīm Pārdaugavas dzīvoklī, ko īrē ar latviešu draudzeni Madaru. 

Viņa dzimtā puse ir Amasjas (Amasya) reģions Turcijas vidienē piecu stundu braucienā no Ankaras, savas turku ģimenes ēšanas stilu viņš dēvē par Anatolijas virtuvi. «Mūsu virtuve ir līdzīga grieķu virtuvei, pat pazīstamie grieķu salāti tur ir atrodami. Bet, tāpat kā Latvijā, mums tikpat kā vairs nav sezonālu ēdienu. Piemēram, tomātus tagad var dabūt visu gadu. Protams, tas ir mazliet skumji.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu