Koki var paaugstināt nekustamā īpašuma vērtību

Foto - labiekoki.lv
Edgars Neilands, arborists, SIA "Labie koki" valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot tālāk no lielpilsētu burzmas, priekšroku dodot dabas tuvumam, nevis pilsētas bruģim. Paredzams, ka nākotnē šī tendence turpināsies, mudinot nekustamo īpašumu attīstītājus rūpēties ne tikai par būvēm, bet arī par apkārtnes labiekārtošanu. Zaļā zona palīdz cilvēkiem un apkārtējai videi, kā arī paaugstina nekustamā īpašuma vērtību.

Kontrolē klimatu, mazina troksni

Pasaules pieredze rāda, ka pēdējos gados aktualizējas cilvēku vēlme atgriezties pie saknēm – zaļas vides, upurējot pilsētas centra dzīves priekšrocības, piemēram, kultūras un pasākumu vietu tuvumu. Cik zaļa vide ir mums apkārt, var noteikt pavisam vienkārši – pēc tā, cik lielu daļu teritorijas nosedz koku vainagi. To var izdarīt lietotnēs Google Maps vai Google Earth.

Optimāli kokiem būt jānosedz 20–30% no platības.

Tas nodrošina veselīgu temperatūru, kontrolē gaisa mitrumu, aiztur putekļus, kā arī ievērojami samazina trokšņus. Tā ir vide, kurā cilvēks jūtas viskomfortablāk. Ja koku apjoms ir vien 10% no teritorijas, ievērojami cieš cilvēku labsajūta. Diemžēl lielākajā daļā pilsētas koku skaits nav pietiekams.

Mainoties cilvēku vēlmēm, mainās arī pieprasījums pēc dzīvesvietas un prasības pret darba vidi. Arvien augstāk tiek novērtētas vietas, kur industriālas teritorijas veiksmīgi apvienotas ar zaļām atpūtas zonām.

Zīmīgi, ka Latvijā par vides jautājumiem vairāk rūpējas privātais sektors, nevis valsts pārvalde.

Pilsēta Cilvēkiem” kopā ar privātajiem atbalstītājiem pērn ar inovatīvas tehnoloģijas palīdzību pašā Rīgas centrā iestādīja divas gandrīz deviņus metrus garas liepas, pierādot, ka pilsētā ir vieta jauniem kokiem. Arī vēsturiskajā centrā var palielināt zaļo zonu, ierīkojot skvērus pie ēkām par prieku Rīgas iemītniekiem un viesiem.

Ēka apkārt kokiem

Viena no apjomīgākajām pēdējā gada lielo koku stādīšanām notikusi ar privātā sektora iniciatīvu – biroju kompleksa “Business Garden Rīga” labiekārtošanas laikā Pārdaugavā jau pirms būvniecības projekta izstrādes “Labo Koku” komanda rūpīgi inventarizēja kokus, novērtējot skaitu, sugu daudzveidību un vērtību. Audita rezultātā biroju ēkas burtiski tika plānotas apkārt vērtīgajiem kokiem. Tos kokus, kurus nebija iespējams saglabāt, pārstādījām, bet papildus iestādījām vairāk nekā 60 lielos kokus. Tas prasa investīcijas.

Tieši tādēļ, apzinoties katastrofālo situāciju ar kokiem Rīgā un redzot garo sarakstu ar topošo dzīvojamo un komerctelpu būvniecības projektiem līdz 2022.gadam, ir svarīgi jau laikus runāt par attīstītāju ieguldījumu galvaspilsētas zaļās zonas palielināšanā.

Stāda un saglabā

Veiksmīgai vides iekārtošanai palīdz gan esošo koku saglabāšana, gan jaunu koku stādīšana. Diemžēl ne visi nekustamā īpašuma attīstītāji iet saglabāšanas ceļu, jo projektētājiem trūkst zināšanu.

Koku saglabāšana, integrējot tos projektā, ir lētākais veids, kā nodrošināt zaļās vides klātbūtni.

Pastāvošā situācija liecina, ka projektētāji joprojām nav iemācījušies to objektīvi novērtēt un izprast, kā ap kokiem veikt apbūvi, kāda ir to sakņu sistēmu un kā to savienot ar komunikāciju izvietošanu. Mēs ar to ikdienā saskaramies Annas Koku skolā, kur semināros un meistarklasēs skaidrojam neizprotamo, padarot projektētājus par vēl konkurētspējīgākiem speciālistiem.

Eiropā valda prakse lielus kokus nevis vienkārši nozāģēt, bet pārstādīt citviet, jo līdzvērtīga jauna koka iestādīšana maksās aptuveni 2–3 reizes dārgāk. Arī kokus, kuri vairs nav labākajā stāvoklī un kuri šķietami jānozāģē, var glābt. Ar salīdzinoši nelielām investīcijām tos var padarīt drošus sastiprinot, sasienot vai apgriežot.

Palielina vērtību

Lēmums atteikties no apkārtnes labiekārtošanas un zaļās zonas izveides ir zaudējums pašiem nekustamo īpašumu attīstītājiem. Ņemot vērā valdošo tendenci, maksātspējīgi cilvēki labprāt piemaksā par zaļu infrastruktūru un iespēju justies tuvāk dabai. Ieguldot naudu teritorijas iekārtošanā, projekta vērtību var palielināt pat par 7%, rāda izpēte. Attīstītājiem jau projekta izstrādes stadijā arhitektiem ir jāuzdod projektēt ne tikai ēku, bet arī zaļu vidi apkārt tai. Tam ir jākļūst par jauno normu.

Pirms tūkstoš gadiem cilvēki mājvietas būvēja koku tuvumā, jo tie sniedza patvērumu, atvēsināja un sargāja no vēja. Cilvēka prasības nav mainījušās, bet pēdējos 100–120 gados industriālā vide mūs vienkārši piespiedusi pielāgoties. Daļa zinātnieku uzskata, ka tieši tādēļ mūsdienu cilvēki saskaras ar tik daudzām saslimšanām un pasaule to sāk apzināties.

Koki ir vieglākais veids, kā mūs pietuvināt laikiem, kad cilvēki dzīvoja harmonijā ar dabu.

Nekustamo īpašumu attīstītājiem lēmums parūpēties par zaļo vidi ir solis tuvāk loģiskai nākotnei, un tas būtu jāuztver nevis kā sociāli atbildīgs labdarības gājiens, bet pašsaprotams pienākums.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu