«Tā gadījās» • IR.lv

«Tā gadījās»

5
Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Indra Sprance

Pusotru gadu ilga kavēšanās uzrakstīt spriedumu tiesnesei beidzas ar rājienu. Vai tiesu vara nav pārāk saudzīga pret saviem pārkāpumiem, kas pagarina jau tā ilgos tiesvedības procesus?

Tiesnese Skaidrīte Hrebtova ir pieredzes bagāta profesionāle. Šoruden aprit 25 gadi, kopš viņa ir tiesneša amatā. Intervijai Hrebtova atsaucas ātri, lai arī iemesls nav patīkams. Šovasar jūnijā tika ierosināta disciplinārlieta pret Hrebtovu par darba pienākumu nepildīšanu. Kādā civillietā tiesnese spriedumu uzrakstījusi pusotru gadu vēlāk, nekā likums to nosaka. Šī lieta nav liela — kādas bankas līzinga kompānijas prasība pret kādu kundzi par dažu tūkstošu eiro parāda piedziņu automašīnas līzinga lietā un privātpersonas pretprasība. 

Saīsināto spriedumu Hrebtova šajā lietā pasludināja 2017. gada 21. novembrī. Pilnā sprieduma datums bija noteikts 5. decembris, vēlāk termiņu pārlika uz 28. decembri, bet reāli 15 lappušu garais spriedums uzrakstīts tikai 2019. gada 11. jūnijā — gadu un sešus mēnešus vēlāk.

«Tā gadījās. Tāds neveiksmīgs periods bija,» skaidro Hrebtova. Tiesnesei šī ir pirmā disciplinārlieta, un viņa izskatās dziļi nelaimīga. Uzņēmusies tā dēvētās ātri skatāmās lietas — maksātnespējas un citas — un neesot novērtējusi prioritātes. «No sākuma nebija laika, kad pieķerties, bet pēc tam tika aizmirsts,» saka Hrebtova. Viņa stāsta, ka neviens tiesā par šo spriedumu neesot arī interesējies, kas gan neesot attaisnojums. Taču nekas speciāli neesot vilcināts. 

Apstākļi sakrituši tā, ka viņai nomainījusies palīdze. Lielāko daļu rakstveida procesa nolēmumu nācies sastādīt tiesnesei pašai, jo jaunajai palīdzei neesot bijis tādas pieredzes. Turklāt tiesā 2018. gadā sākušās problēmas ar tiesas sekretāriem, tāpēc šo funkciju veikusi tiesneša palīdze, un kopumā slodze bijusi liela. Par aizmirsto spriedumu atcerējušies tikai 2019. gada vēlā pavasarī, un jūnijā tas uzrakstīts. Disciplinārlietas kolēģijā kā vienu no kavēšanās iemesliem tiesnese minējusi arī lietas sarežģītību. Vaicāju, vai tiešām autolīzinga parāda piedziņa ir tik sarežģīta? «Nu, tik vienkārša arī nebija,» atbild tiesnese. Prasība neesot bijusi gluži tāda kā «parasti šādās lietās», turklāt procesa laikā iesniegta pretprasība.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu