Navaļnijs un Nord Stream • IR.lv

Navaļnijs un Nord Stream

Pauls Raudseps

Merkele paziņoja par Navaļnija saindēšanu. Viņa nevar atļauties uz to nereaģēt

Soli pa solim attālums starp Berlīni un Maskavu pieaug. Bija laiks, kad Vāciju varēja uzskatīt par vienu no vislabvēlīgāk pret Krieviju noskaņotajām valstīm Eiropā. Kamēr Latvija un citas kaimiņvalstis ar satraukumu vēroja čekistiskā režīma un revanšistiskā noskaņojuma nostiprināšanos, Vācijā toni noteica Putinversteher — Putina «sapratēji», kuri ar izpratni izturējās pret jebkuru Kremļa valdnieka soli, lai cik tas būtu draudīgs vai netaisns. Skandalozākais piemērs ir Gerhards Šrēders, kurš pēc kanclera amata atstāšanas kļuva par padomes priekšsēdētāju Krievijas gāzes giganta Gazprom izveidotajā uzņēmumā Nord Stream AG, kas būvē gāzesvadus Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju.

Austrumvācijā augušajai kanclerei Angelai Merkelei nav dažiem rietumniekiem raksturīgo ilūziju par Krieviju. Tomēr Merkele vienlaikus ir pragmatiska un allaž cenšas atrast dažādu interešu līdzsvaru. Tas nenozīmē, ka viņai nav principu vai ka viņa nav gatava strauji pieņemt lielus, nozīmīgus lēmumus. 2011. gadā pēc Fukušimas AES katastrofas Merkeles valdība pēkšņi nolēma atteikties no kodolenerģijas izmantošanas Vācijā. Pirms pieciem gadiem Merkele pretēji gandrīz visai pārējai Eiropai neļāvās ksenofobijai un atvēra robežas Sīrijas kara bēgļiem. Tomēr Merkeles lēmumus noteica dramatiskas apstākļu izmaiņas, nevis pašas rīcība, lai šos apstākļus veidotu.

Kopš kļūšanas par kancleri Merkele ir turpinājusi savu priekšgājēju centienus uzturēt aktīvus kontaktus ar Kremļa saimnieku. Tomēr pretstatā dažam labam Berlīnes «Putina sapratējam» Merkelei ir savas sarkanās līnijas. Kad Krievija 2014. gadā okupēja Krimu un iebruka Austrumukrainā, Merkele ne tikai stingri atbalstīja ES sankciju ieviešanu, bet arī pēc tam nodrošinājusi, ka tās netiek atceltas.

Pēdējā gada laikā nākuši jauni izaicinājumi. 2019. gada augustā Berlīnes parkā tika nošauts Zelimhans Hangošvili, čečens, kurš bija piedalījies cīņās pret Krievijas spēkiem. Decembrī Vācija izraidīja divus Krievijas diplomātus, kurus turēja aizdomās par līdzdalību slepkavībā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu