Zanei Lankai skolotājas profesija nebija ne bērnības, ne studiju laika sapnis. Mēģinājums strādāt skolā izrādījies pārsteidzoši veiksmīgs eksperiments. Viņa ir viena no Rīgas 64. vidusskolas jaunākajām un skolēnu mīļākajām skolotājām — par spīti tik sarežģītajam mācību priekšmetam kā fizika
Zane Lanka skolā strādā četrus gadus. Purvciema skola bija pirmā no vairākām iespējamajām darbavietām, kur viņa atnāca uz pārrunām. Palika šeit siltās uzņemšanas dēļ — pēc sarunas divatā direktors iepazīstinājis kolēģus ar viņu, sakot: «Šī ir mūsu jaunā fizikas skolotāja.» Atbalsts bijis negaidīti liels, un doma par citām darba pārrunām aizmirsusies.
«Mums ir brīnišķīgs kolektīvs, uz kādu pat nebiju cerējusi,» stāsta 28 gadus jaunā skolotāja, kuru skolas dežurante nupat pāri plūstošā sirsnībā uzrunājusi par «Zanīti» un pāris pumpainu pusaugu jaunekļu godpilni pasveicinājuši. «Esmu augusi un vidusskolu beigusi Tukumā. Nebūdama rīdziniece, baidījos strādāt Purvciema skolā, jo man par Purčiku bija stereotipiski priekšstati — jaunieši treniņbiksēs, pilnas kabatas ar «semočkām». Biju pārsteigta, cik patiesībā Purvciema skolēni ir inteliģenti un jauki,» pasmaida Zane.
Izstudējusi fiziku, viņa vispirms sāka strādāt laboratorijā, bet ātri saprata, ka noslēgtais zinātnieka darbs nav tāds, kādu iztēlojusies. Pietrūka cilvēku, notikumu, dinamikas. Ko iesākt jaunam fiziķim? Satiekoties ar bijušajiem kursa biedriem, ievērojusi, ka diviem ir visinteresantākie stāsti par savu darbu. Abi bija Iespējamās misijas skolotāji. «Pārējiem uz skolotāju fona gandrīz nebija, ko teikt. Domāju — es arī gribu darbu, par kuru ir, ko stāstīt!» Pievienojusies Iespējamajai misijai un uzreiz sajutusi — ir aicinājums, patīk! Visskaistākie esot brīži, kad skolēns, kurš līdz šim fiziku uzskatījis par savu lielo ienaidnieku, pēkšņi sāk saprast — viņam zināšanu tumšā tuneļa galā iedegas gaisma. Zane strādā ar vidusskolēniem. Ja šajā vecumā radušies priekšmeta pratības robi un nepatika, ir liels izaicinājums to labot.
Fizikas mīlināšana
Mācot fiziku, svarīgākais esot skolēnu par šo priekšmetu ieinteresēt un radīt motivāciju to mācīties. Ja bērns nav eksakti orientēts, viņu nav viegli «iemīlināt» fizikā. «Nemitīgi nodarbojos ar to, ka stāstu skolēniem — fizika jums var noderēt daudzās profesijās. Ja ne, tad vismaz attīstīs loģisko domāšanu.» Astoto klašu fizikas skolotājiem šajā ziņā ir priekšrocības — tiek veikti aizraujoši eksperimenti, būvēti tilti un kosmosa raķetes. Bet vidusskolā šīs atrakcijas ir beigušās un fizika kļūst diezgan zinātniska, sarežģīta. Kā to mācīt mūsdienu pusaudzim? «Izmantoju videomateriālus, lai piesaistītu uzmanību un ilustrētu mācību vielu. Jaunieši «dzīvo» telefonos, kur visa informācija tiek nodota vizuāli, viņiem ir izteikta redzes uztvere. Ja klasē parādu video, kur notiek daļiņu uzbrukums atoma kodolam, reakcija ir pilnīgi citāda, nekā lasot teoriju grāmatā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.