Riepu bezmaksas nodošana iespējama, ja visi tirgus dalībnieki ir vienlīdz atbildīgi 1

Riepu krāvumi Starta ielā. Ilustratīvs foto: Ieva Čīka, LETA
Solveiga Grīsle
Print Friendly, PDF & Email

Šovasar trešo gadu pēc kārtas noritēja vides akcija “Dod riepām otru dzīvi”, kuras laikā iedzīvotāji vairākās Latvijas pilsētās varēja nodot nolietotās riepas pārstrādei bez maksas. Atsaucība bija milzīga, un autovadītāji atzina, ka vēlas būt apzinīgi un riepas nodot, taču neuzskata, ka par to būtu vēl papildus jāmaksā, jo par riepu samaksāts, jau to iegādājoties.

Ir skaidrs, ka iespēja bez maksas nodot nolietotās riepas motivētu iedzīvotājus un uzņēmumus no riepām atbrīvoties atbildīgi, nododot tās tālākai pārstrādei. Tas vislabāk atrisinātu nolietoto riepu problēmu. Diemžēl tas pašlaik nav iespējams galvenokārt vēsturiskā uzkrājuma un negodprātīgu uzņēmumu dēļ.

Likumdošanā nav noteikts

Bieži ir dzirdēts aplams viedoklis, ka nolietoto riepu nodošana bez maksas ir ietverta likumdošanā. Tā nav tiesa. Likumdošanā tas nav noteikts. Riepu pieņemšanu par maksu galvenokārt ietekmē fakts, ka nolietotas riepas ir negatīvais atlikums, tās neviens pārstrādei bez maksas nepieņem, bet riepu ievedēju finansējums nav pietiekams, lai bezmaksas pieņemšanu finansētu. Turklāt ne visas riepas ir iegādātas Latvijā, vērā ņemama daļa ienāk no citām valstīm, bet pēc nolietošanas paliek mūsu valstī.

Svarīgi ir saprast, ka riepu dzīves ciklā ir iesaistītas vairākas puses – jaunu riepu tirgotājs, pircējs, nolietotu riepu apsaimniekotājs, riepu pārstrādātājs un procesu uzraugošā valsts institūcija. Nepilnības ir lielākajā daļā no iesaistītajām pusēm. Pārdevējiem ir iespēja negodprātīgi apiet dabas resursu nodokļa (DRN) sistēmu – riepas ievedot Latvijā, bet nemaksājot riepu apsaimniekotājiem par nolietotu riepu savākšanu un nodošanu pārstrādei. Šādi pārdevēji gala pircējam līdz ar to var piedāvāt zemāku cenu, negodīgi konkurējot ar legāliem riepu tirgotājiem. Rezultātā šādas riepas nonāk Latvijā, bet finansējums to apsaimniekošanai izpaliek.

Apburtais loks

Kad riepas ir nolietojušās, īpašnieks vēlas no tām atbrīvoties. Kā liecina “AJ Power Recycling” februārī rīkotā aptauja – gandrīz puse autovadītāju jeb 41% izvēlas tās atstāt servisā līdz ar sezonālo maiņu. Tomēr liela daļa servisu vecās riepas nepieņem, jo tiem par nolietotu riepu nodošanu ir jāmaksā. Tieši tā paša iemesla dēļ riepas bez maksas nepieņem arī daudzi šķiroto atkritumu apsaimniekotāji. Rezultātā tās bieži paliek garāžās, šķūnīšos vai sliktākajā gadījumā – izmestas dabā vai sadedzinātas.

Šie piemēri rada būtisku ietekmi uz iedzīvotāju izpratni par to, kā notiek riepu apsaimniekošana un pārstrāde, taču tiem trūkst informācijas par aisberga neredzamo daļu – pēc mūsu aplēsēm, kas balstītas uz CSDD statistiku par automašīnu skaitu Latvijā, patlaban aptuveni 30% jaunu riepu ievedēju nemaksā DRN nodokli valstij vai riepu apsaimniekotājiem, un rezultātā riepu apsaimniekošanas sistēmā rodas finansējuma trūkums, ko kompensē, uzliekot maksu par riepu nodošanu. Pēc būtības rodas apburtais loks – neatbildīgu riepu ievedēju dēļ nolietotu riepu apsaimniekošanai finansējums nav pietiekams, tāpēc nevar nodrošināt riepu pieņemšanu bez maksas un nolietotu riepu uzkrājums turpina palielināties.

Trīs soļi risinājumam

Situāciju, mūsuprāt, var uzlabot ar trīs soļiem – vispirms jāpielāgo sistēma patērētājiem, jāstiprina kontroles mehānisms un jāatbalsta riepu pārstrādes infrastruktūras uzlabošana.

Mūsu viedoklis ir, ka normatīvu sistēma pēc būtības ir pareiza un var būt efektīva, bet tās izpildei un kontrolei jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Turklāt, lai sistēma strādātu, tā jāpielāgo iedzīvotāju paradumiem. Visveiksmīgāk strādātu modelis, kurā riepas tiek atstātas tur, kur tās tiek mainītas – riepu maiņas servisā, vai nodotas bez maksas tam apsaimniekotājam, ar kuru riepu tirgotājs ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu. Katram autoservisam un tirgotājam savukārt būtu pienākums noslēgt līgumu ar apsaimniekotāju, kas riepas savāktu un nodotu pārstrādei. Visi riepu ievedēji izpildītu noteiktu samaksu šīs sistēmas finansēšanai, kas ļautu savākt riepas no iedzīvotājiem un uzņēmumiem bez maksas.

Jāuzsver, ka kopš 2015.gada ik gadu Latvijā pirmo reizi reģistrē aptuveni 20 tūkstošus transporta līdzekļu, par kuru ievešanu maksā dabas resursu nodokli un apsaimniekošana notiek par visu transporta līdzekli kopumā. Lai uzlabotu to riepu apsaimniekošanu, ko ieved kopā ar transporta līdzekli, būtu labi likumdošanā DRN nodalīt par šīm riepām atsevišķi.

Jāuzlabo kontrole

Lai neveidotos jauni uzkrājumi, ir jāpalielina Valsts vides dienesta kontroles un juridiskie resursi, piešķirot papildu finansējumu un izveidojot specializētu kontroles struktūrvienību, lai būtu lielāka iespēja uzraudzīt un sodīt nelegālos ievedējus un krājējus, kas nelikumīgi veido nolietoto riepu uzkrājumus, kuru turpmāka nodošana pārstrādei netiek nodrošināta. Pašlaik negodprātīgie tirgus dalībnieki kropļo aprites ekonomikas loģiku, jo sistēma ir uzbūvēta tā, lai visas riepas, kas ienāk Latvijā, tiktu apsaimniekotas. Taču dzīvē tā nenotiek – trešdaļa ievesto riepu nepakļaujas atbildības sistēmai un veido jaunus “vēsturiskos” uzkrājumus.

Riepu pārstrāde Latvijā patlaban notiek nelielā apmērā. Daudz riepu ved pārstrādei uz Lietuvu un Poliju. Aprites ekonomikas loģika paredz, ka tiek maksimāli izmantots valstī radīto atkritumu potenciāls, palielinot to šķirošanu un pārstrādi, un videi nekaitīga vietējā pārstrāde ir būtisks ekonomikas elements. Pārstrādājot atkritumus, iegūst un saražo materiālus, ko izmanto jaunu produktu ražošanā. Latvijā vajadzētu atbalstīt jaunu, spējīgu un pietiekamu pārstrādes jaudu izveidošanu, lai ar pašmāju spēkiem nodrošinātu nolietoto riepu pārstrādi. Svarīgi atbalstīt arī likumdošanas līmenī pārstrādes procesā iegūtās produkcijas izmantošanu citās nozarēs – ceļu būvē, celtniecībā, pārvērst “zaļā iepirkuma” procedūras par efektīvi strādājošu un aprites ekonomiku atbalstošu mehānismu.

Svarīgi uzsvērt, ka viens no nolietoto riepu uzkrājumu veidošanas kontroles risinājumiem – riepu depozīta sistēma – tagad un tuvāko gadu laikā ir dārga un neatrisinās problēmu, kamēr tirgus nebūs pienācīgi kontrolēts un visi tā dalībnieki nepiekritīs vai nebūs spiesti spēlēt pēc vieniem noteikumiem.

Solveiga Grīsle ir “AJ Power Recycling” vadītāja.

Komentāri (1)

aprelowandzhe95 07.09.2020. 16.10

CEKC Знакомства и не только, помогут скрасить одиночество и развлечь. Там легко найти девушку в своём доме или дворе и все анонимно и бесплатно. Просто попробуй—- https://bitu.ir/6WZ59K

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu