Pludmales piesārņojums liecina, ka Latvijā vides politika smagi klibo, norāda Latvijas Zemes draugu pārstāvis Jānis Ulme. Jauna realitāte: tabakas karsēšanas iekārtu filtri un aizsargmaskas
Jānis Ulme, kā īstenam vides patriotam piedienas, otro kafijas devu palūdz ieliet tajā pašā krūzē, no kuras jau dzēris. Tērzējam viņa birojam tuvākajā galvaspilsētas kafejnīcā, kas nesen mainījusi izkārtni. Hāgenskala komūnas vietā tagad ir Hāgenskalna Lielais Kristaps, iepriekšējās vietas saimnieks Dāvis Stalts ievēlēts jaunajā Rīgas domē. Mans sarunas biedrs darba ziņā ir konservatīvāks: kā 1996. gadā pēc vidusskolas atbraucis no Valmieras studēt filozofiju un vasaras brīvlaikā uzaicināts pastrādāt organizācijā Latvijas Zemes draugi, tā arī tur palicis. Apjautājos par radniecību ar pazīstamo «zaļo» politiķi. «Jā, esmu Arvīda Ulmes dēls, bet garīgas radniecības mums īsti nav, pēdējos septiņus gadus neesam satikušies,» Jānis ir atklāts. Zemes draugos viņu iesaistījis Vides aizsardzības kluba viceprezidents Ģirts Strazdiņš. «Runāju angliski, kā jau daudziem jauniešiem, acis dega par vides lietām. Darbs izrādījās ļoti interesants. Par īstu filozofu tā arī nekļuvu.»
Jānis skaidro: Zemes draugi ir globālā vides izglītības fonda nodaļa, kas atbild arī par pludmaļu un viesnīcu ekosertifikācijas programmām Zilais karogs un Zaļā atslēga. Latvijā šobrīd esot gan 14 šādas sertificētas viesnīcas, gan 14 pludmales — ne tikai pie jūras, arī pie upēm un ezeriem. Atšķirībā no viesnīcām Zilā karoga pludmaļu skaitam gan ir tendence rukt. «Jūrmalā bija septiņas, vairs nav nevienas,» nopūšas sarunas biedrs.
Būtiskākais «karogu nolaišanas» iemesls rakstāms vienā vārdā: atkritumi. «Atkritumi jau ir tikai simptoms, tie parāda, ka ar apsaimniekošanas kvalitāti vai kontroli kaut kas nav kārtībā,» secina Jānis. «Jūrmalā atkritumu pieaugums pēdējos četros gados ir 200%. Kaut kas fundamentāli jāuzlabo! Protams, kad Jūrmala būs gatava ieguldīt darbu vides aizsardzībā, gaidām to atpakaļ.»
Ar pludmales atkritumiem saistīts arī mūsu tikšanās galvenais iegansts — Zemes draugu akcija Mana jūra. Tā risinājās jau devīto reizi, ilga mēnesi līdz 15. augustam. Atkritumu mērīšanai izmanto ANO Vides programmas metodoloģiju, kas esot vienīgā ES oficiāli atzītā pludmales atkritumu monitoringa programma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.