Ētiskiem un godīgiem uzņēmējiem ir vairāk jārunā

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jānis Palkavnieks, “Draugiem Group” runasvīrs, konkursa “Ideju kauss” žūrijas pārstāvis
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm. Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa Ideju kauss ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju Norstat. Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām. Bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem. Es nebrīnos par iedzīvotāju vidū dominējošo uzskatu, ka konkrētā vide saknē ir negodīga. Ētiskiem un godīgiem uzņēmējiem ir vairāk jārunā, lai mainītu sabiedrības domāšanu. Ja skatāmies uz situāciju, kurā vienuviet atrodas 10 uzņēmēji, no kuriem vismaz pieci ir godīgi, viņiem savā pusē nepieciešams pārvilināt vēl vienu diskusijas dalībnieku. Tas ir vitāli nozīmīgs solis, lai kopīgiem spēkiem izdarītu spiedienu pret pārējiem uzņēmējiem, panākot rezultātu vai diskusiju pārdomām.

Arī attieksme pret baltajām apkaklītēm, kas norēķinās ar lielām summām skaidrā naudā, ir būtiska prioritāte. Indivīds ar zelta pulksteni un 100 eiro banknošu norēķiniem nevienā brīdī nav stilīgs un bagāts. Pret viņu nekādā gadījumā nevajadzētu izturēties kā autoritāti. Neredzu pamatu, ar ko lepoties, jo skaidras naudas darījumi lielā apmērā tikai kropļo uzņēmēju un biznesa vides tēlu kopumā. Tie ir svarīgi priekšnosacījumi, lai mainītu pašreizējo kursu. Man patīk virziens, ka valsts apbalvo lielākos nodokļu maksātājus, novērtējot priekšzīmīgus uzņēmējus. Vienlaikus arī Covid-19 ir sagādājis vērtīgu mācību tuvredzīgiem biznesiem, kas tieši saistīta ar dīkstāves pabalstiem un citiem atbalsta mehānismiem. Ārkārtējā stāvokļa ietekme perspektīvā liks pārdomāt darba ņēmējiem, vai viņi vēlas strādāt kompānijā, kas apkrāpj valsti un partnerus, jo tas ir tikai laika jautājums, kad konkrētais uzņēmums sāks krāpt arī tevi.

Ir problēma, jāmeklē risinājums

Pandēmija ir īstais laiks, kad īstenot nerealizētas biznesa idejas, sen lolotus sapņus vai utopiskas ieceres. Daļa uzņēmumu pievērsušies e-komercijai, radušies jauni biznesi, kas saistīti ar attālinātu konferenču un pasākumu risinājumiem. Protams, ārkārtējās situācijas sākumā, ņemot vērā ekonomisko neskaidrību, investori pret jauniem ieguldījumiem izturējās piesardzīgi, tika atlikti darījumi. Bet finansējuma piesaiste vairs nav problēma, jo pastāv biznesa inkubatoru, tehnoloģiju konferenču un citu programmu iespējas. Piemēram, līdz septembra sākumam pirmo kapitālu savam mērķim var iegūt biznesa ideju konkursā Ideju kauss. Turklāt finansējuma piesaistei, manuprāt, no investoru puses 2021. gadā būs liekama vienādības zīme ar nulle problēmām.

Lai saprastu, kur ir patiesais izaicinājums, jāraugās apkārt, kas ikdienā patiesi kaitina? Visiem zināmā Mobily radītājiem, visticamāk, kaitināja iet pie autTeslaomātiem un mest tajos monētas, lai samaksātu par autostāvvietu. Vēl viņus noteikti kaitināja, braucot uz Jūrmalu, stāvēt rindā, lai maksātu par iebraukšanu vai vilciena biļeti. Kad viņi saprata, ka nav vienīgie un var atrast domubiedru grupu, radās šāda veida norēķini. Līdzīgu situāciju varētu attiecināt uz Uber īpašniekiem, kuriem vienkārši kaitināja zvanīt, lai izsauktu taksometru un vēlāk saņemtu zvanu, ka taksis ir atbraucis.

Jāskatās dzīvē, ko mēs varam uzlabot. Svarīgākais, lai idejas pamatā ir labs risinājums, nevis lētāks. Tā nav ideja, bet kļūda startā, kas lemta neveiksmei. Banāls piemērs, bet pirmais viedtālrunis nav iPhone, jo skārienjūtīgi ekrāni bija pieejami arī iepriekš, taču Apple izdevās piedāvāt labu viedtālruni. Pirmais elektroniskais transportlīdzeklis nav Tesla, bet viņi uztaisīja labu elektroauto. Jebkuram ir iespēja ielauzties tirgū, ko pierāda arī konkursa Ideju kauss pērnā gada uzvarētājs, Aptolux idejas autors Alvis Rozenbergs, kurš ir fotogrāfs. Viņu kaitināja, ka jāstiepj līdzi daudz gaismas elementu. Tāpēc viņš uztaisīja universālu komplektu, kas šajā profesijā atvieglo ikdienu. Galvenais nevajag baidīties, ja var saskatīt kļūdas vai nepilnības pašreizējā risinājumā.

Ne vienmēr nauda griež pasauli

Iesaku ģenerēt idejas, runāt par tām un eksperimentēt, lai pārliecinātos, ko par tavu ieceri domā citi. Svarīgi iegūt pirmo impulsu un pamatojumu. Ja ir sajūta, ka ideju varētu nozagt, nav vērts mēģināt. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuri domā tikai par naudu, arī konkursa Ideju kauss kontekstā. Finansējums drīzāk jāuzlūko kā bonuss. Tāpat kontakti, kādus nevar atrast internetā, ir pievienotā vērtība. Ideja, kuru realizēsi pats, kļūs par dzīvotspējīgu risinājumu ar eksporta potenciālu. Visam pamatā ir ideja, bet, runājot par ētiskiem un godīgiem biznesa darbības principiem, veidojas pievienotā vērtība.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu