Atveseļošanās stāstā var būt nevēlami pagriezieni

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Print Friendly, PDF & Email

Šā gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem. Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts. Līdz ar to esam paaugstinājuši prognozi un gaidām kritumu 5,0% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3,3% 2022. gadā.

Neskaidrība ir atkāpusies, lai dzīvo neskaidrība

Iepriekš augstā neskaidrība bija saistīta ar to, ka vīruss bija pilnīgi nepazīstams, nebija skaidrs, kā no tā izvairīties, kā ārstēt saslimušos un ierobežot tālāku izplatību. Šādos laikos liels izaicinājums ir arī novērtēt, cik ļoti ekonomika cietīs vīrusa un ierobežojumu dēļ. Pašlaik jau esam “ienaidnieku” paspējuši labāk iepazīt, labāk protam sevi pasargāt, veiksmīgāk spējam ierobežot vīrusa izplatību, tiek arvien uzlabotas ārstēšanas metodes un milzīgs darbs tiek ieguldīts medikamentu un vakcīnas meklēšanā. Ekonomikā arī bilde ir skaidrāka, jo pēc otrā ceturkšņa datu paziņošanas redzam, cik dziļā bedrē esam iekrituši. Pirmie atkopšanās mēneši daudzviet pozitīvi pārsteidza ekonomistus. Taču pēdējie dati par mūsu tirdzniecības partneriem rāda, ka vīrusa uzliesmojumi ir arvien biežāki, un arī ekonomikas atkopšanās straujums pierimst.

Balstoties uz pieejamo informāciju par vakcīnu un medikamentu izstrādes progresu, mēs pieņemam, ka tuvākā gada laikā tiks atrasta efektīva vakcīna vai cits medicīnisks risinājums cīņā ar vīrusu. Eiropas Savienība jau tagad ved sarunas ar uzņēmumiem, kam ir cerīgākie vakcīnu kandidāti, un slēdz līgumus, lai nodrošinātu – ja vakcīna būs veiksmīga, tā īsā laikā būs pieejama Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Būtisks gan ir jautājums par to, vai cilvēki būs gatavi vakcinēties pat, ja vakcīna tiks atzīta par drošu.

Jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā arī pieņemam, ka līdz vakcīnas atrašanai vīrusa viļņi tiks samērā veiksmīgi vadīti, un pasaules ekonomikai izdosies palēnām turpināt atkopšanās procesu. Zemākais punkts pasaules ekonomikā, visdrīzāk, bija šā gada otrais ceturksnis. Neskaidrība gan joprojām ir augsta, jo vīruss vēl kādu laiku būs klātesošs. Valdības akūtās fāzes atbalsta programmām beidzoties un vīrusam joprojām kavējot pilnvērtīgu aktivitātes atsākšanos, ekonomiskā izaugsme pēc sākotnējā atlēciena prognozēta lēna. Daudzi uzņēmumi var saskarties ar maksātnespējas problēmām arī  atkopšanās posmā, un daudzviet, iespējams, redzēsim tālāku bezdarba kāpumu.

Pasaulē atkopšanās ir sākusies

Prognozējam, ka pēc smaga otrā ceturkšņa, eiro zonas ekonomika šogad saruks par 8%. Vairāk cietīs Spānija, Itālija un Francija. Bet labāk klāsies mums svarīgākajai Eiropas lielvalstij – Vācijai. Vācijas attieksmes maiņa pret fiskālo stimulēšanu iekšzemē un kopīgā atbalsta mehānismu Eiropas līmenī palīdzēs visai eiro zonai nākamgad sasniegt strauju izaugsmi 6% apmērā.

Skats uz ekonomikas attīstību Ziemeļvalstīs un Baltijā kopumā ir uzlabojies salīdzinājumā ar maiju. Lietuvā, kritums vīrusa dēļ bijis mazāk izteikts, un līdz ar to arī šogad ekonomika saruks vien par 1,7%. Te palīdzējusi iedzīvotāju noskaņojuma straujā atgūšanās, kas veicināja patēriņu, un ļoti liels fiskālais atbalsts. Pieejamie dati liecina, ka Igaunijas ekonomikā kritums otrajā ceturksnī varētu būt bijis tuvs Latvijā redzētajam, tādēļ prognozes līdzīgas – kritums par 5,0%.

Latvijas atgūšanās stāstā var būt nevēlami pagriezieni

Pēc ievērojama krituma krīzes sākuma mēnešos, pēdējā laikā veiksmīga attīstība novērota tādos rādītājos kā mazumtirdzniecības apjoms, Swedbank karšu pirkumi, preču eksports un apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms, kā arī noskaņojuma rādītāji apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš. Savukārt, piemēram, pakalpojumu eksports, ko velk uz leju tūrisma un transporta pakalpojumi, nozīmīgu uzlabojumu kopš dziļākā punkta nav spējis uzrādīt. Kopumā viss liecina, ka 3. ceturkšņa laikā tautsaimniecība atgūs lielu daļu no pirmajā pusgadā zaudētā, un uzrādīs būtiski labāku sniegumu nekā iepriekš prognozēts.

Tālākā izaugsme gan būs ievērojami vārgāka, jo vīrusa ēna turpinās nomākt aktivitāti. Patērētāju noskaņojumam atgūstoties, izaugsmi vadīs privātais patēriņš, kas pirmais sasniegs 2019. gada nogales līmeni. Savukārt eksports (pēc sākotnējā atlēciena) un investīcijas ieskriesies lēnāk, gaidot noturīgas atveseļošanās sākšanos tirdzniecības partneros, solītos valdības infrastruktūras projektus un neskaidrības tālāku mazināšanos. Prognozējam, ka Latvijas ekonomika pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt 2022. gada sākumā.

Gaišāks skats uz ekonomikas attīstību nozīmē arī darba tirgus prognožu uzlabošanos. Atkopšanās atspoguļosies ar zināmu nobīdi, tomēr arī šeit jau redzam situācijas stabilizēšanos – reģistrētais bezdarbs varētu būt sasniedzis savu augstāko punktu jau jūnijā. Kopumā prognozējam, ka bezdarbs šogad vidēji būs 8,3% līmenī, pamazām saruks līdz 7,8% nākamgad, un 6,5% 2022. gadā. Atalgojums, visticamāk, krīzes sākuma mēnešos ievērojami cieta, daudziem uzņēmumiem veicot piesardzības manevrus. Arī šogad kopumā prognozējam vien 3% algu kāpumu, taču, izaugsmes veicinātam atgriežoties darbaspēka trūkumam atsevišķās nozarēs, algu pieaugums būs straujāks nākamajos gados.

Lai gan ugunsgrēks Latvijas ekonomikā pagaidām šķiet apdzēsts, sadūmojums joprojām apgrūtinās redzamību. Risks, ka vīrusa uzliesmojumu dēļ nākas atkal būtiski ierobežot ekonomikas darbu joprojām ir ļoti reāls, un tas, protams, nozīmēs krietni lēnāku atgūšanos. Ja milzīgais darbs vakcīnu un zāļu izstrādē nebūs veiksmīgs, vai izrādīsies, ka vīrusa mutācijas būtiski mazina vakcīnas efektivitāti, turpmāk dzīvosim ļoti piezemētas aktivitātes apstākļos. Tas radītu jaunus bankrota un bezdarba viļņus pasaulē un arī Latvijā.

No otras puses, Latvijas kontekstā nākusi klāt vēl viena varbūtība – ka, pārlieku dāsna un neveiksmīgi mērķēta un plānota valdības stimula spārnoti, augsim ievērojami straujāk, nekā iepriekš prognozēts. Tas nebūt nav labi, jo Latvijas mazajā ekonomikā burbuļus uzpūst nav sarežģīti, un nesabalansētību rašanās var novest pie pārkaršanas atsevišķos sektoros. Ievērojamos pieejamos līdzekļus mums ir iespēja izmantot, lai sasniegtu mērķus, kas celtu ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju labklājību ilgākā laikā, nevis tikai īstermiņā stimulētu ekonomikas aktivitāti. Ekonomikas attīstību jaunā līmenī palīdzētu celt sabiedrības digitālo prasmju uzlabošana, atbalsts pētniecībai un attīstībai, inovācijām un digitālu risinājumu ieviešanā, kā arī pāreja uz zaļāku ekonomiku un ar to saistītās inovācijas un biznesa potenciāla stiprināšana.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu