Kauja par Rīgu: Burovs vs Čekušins

Oļegs Burovs un Konstantīns Čekušins. Foto: Lauris Aizupietis
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

Ir otrajā Rīgas domes priekšvēlēšanu duelī tikās partijas Saskaņa saraksta pirmais numurs Konstantīns Čekušins un partijas Gods kalpot Rīgai līderis Oļegs Burovs. Lasiet pilnu sarunas atšifrējumu, ko rīdziniekiem sola abas partijas, kas daudzus gadus Rīgā bija ciešākās sabiedrotās, bet tagad ir sīvas konkurentes.

Sarunu video varat noskatīties šeit.

 

Kāpēc būtu jābalso tieši par jums un nevis par jūsu konkurentu?

Čekušins. Mēs izveidojām, es uzskatu, lielisku programmu. Un iedzīvotāji varēja pārliecināties, ka visi mūsu solījumi, kurus mēs devām visus iepriekšējos gados – mēs tos visus izpildījām. Līdz ar to par mums var droši balsot. Mēs visi redzam, kas valsts līmenī notiek ar visiem solījumiem, un mūsu gadījumā, man liekas, uzticība mūsu solījumiem ir mūsu priekšrocība. Es uzskatu, ka arī mūsu prioritātes būs ļoti svarīgas nākošajos gados. Mums priekšā sakarā ar kovidu, sakarā ar mūsu ekonomisko stāvokli, būs ļoti, ļoti grūta situācija. Mēs visi redzam, ka bezdarbnieku skaits jau tagad palielinājies. Mēs visi redzam, ka tranzīts, ka IKP samazinājies par 9,8 procentiem. Mūsu prioritāte ir sociālā programma. Mēs palīdzēsim visiem rīdziniekiem. Otrkārt, izglītība. Izglītībai arī ir vairāki, nosauksim to, izaicinājumi – sakārtot tālmācību. Mēs sapratām, kas ir jāizdara, it īpaši es kā vecāks to visu jūtu, kāda mums bija tā tālmācība un kas trūkst katrai skolai, mēs to zinām. Mēs izveidosim modernus moduļus, kurus var reāli lietot un būs ērti lietot. Mēs pilnīgi apzināmies problēmu, ka trūkst jaunu pedagogu, mums jāpiesaista jauni pedagogi. Un mums ir arī programma, kā to izdarīt. Infrastruktūra – par infrastruktūru mūsu programmā daudz rakstīts, mēs turpināsim. Vairāki darbi jau ir tiešām ieprogrammēti, bija jau ielikti plānā un vienkārši turpināsies. Bet mēs arī domājam par to, kā attīstīt Rīgu, un mēs domājam par ērtu vidi cilvēkiem. Es, tieši es gribu, lai mani bērni dzīvot šeit, lai negribētu aizbraukt uzreiz pēc skolas kaut kur mācīties un palikt tur. Esmu ieinteresēts, lai mēs visi dzīvotu šeit kopā un attīstītu savu pilsētu. Un mēs kā partija to arī darīsim.

Burova kungs, kāpēc jābalso par jums, nevis par Čekušina kungu?

Burovs. Es negribu runāt, konkrēti kāpēc nebalsot par Saskaņu, bet balsot par mums. Es pateikšu, kāpēc balsot par mums vispār, salīdzinot ar visām pārējām partijām. Šobrīd, pirmsvēlēšanu posmā, mēs redzam, dzirdam, un tas ir faktiski pirms katrām vēlēšanām, ļoti daudz solījumu. Solījumi ir neticami, nekonkrēti un dažreiz, es šobrīd skatos sociālajos tīklos, daži personāži, kas pie varas, šobrīd stāsta, ko vajadzētu pamainīt Rīgā, un uzdod retorisku jautājumu, kāpēc tas nav izdarīts. Bet viņi aizmirst, ka viņi paši bija pie varas.

Jūs jau arī bijāt pie varas.

Tūlīt es pateikšu. Tajā pašā laikā mēs nekritizējam. Tajā pašā laikā ir arī cilvēki, kas arī stāsta to pašu par pilsētu, un aizmirst, ka viņi 10 gadus bija pie varas valdībā un faktiski neko neizdarīja, lai palīdzētu sakārtot Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu. Viens no mūsu saukļiem ir – “pārbaudīti darbā”. Jā, patiešām, dažreiz, kad cilvēkiem prasa, tai skaitā, es atvainojos, Saskaņas frakcija prasa konkrētiem deputātiem – ko tu esi izdarījis pa visiem šiem gadiem, kad atradies domē? Viņi stāsta – mēs balsojām “par”. Bet es gribu uzdot citu jautājumu – ko konkrēti tu kā cilvēks, kā rīdzinieks izdarīji par labu Rīgas pilsētai?

Ja mēs runājam konkrēti par mani, par manu komandu, es varu pateikt par tiem gadiem, cik es strādāju izpildvarā, cik objekti, sākot no Rīgas Krievu teātri, tas ir Ziemeļblāzma, VEF Kultūras pils, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, mans personīgi vismīļākais objekts — Mežaparka estrāde — , sakārtotas skolas centrā, sporta kvartāls un pārējie laukumi, 1. slimnīca. Radzeviča kungam tā ir Lucavsala. Tā ir personīga atbildība, ko mēs izdarījām, un man personīgi nav kauns ne par vienu no saviem objektiem, ne par vienu no saviem realizētajiem projektiem. Tāpat cīņa ar graustiem vai pilsētas sakārtošana ar līdzfinansējumu.

Tāpēc tā ir atbilde – mēs esam saimnieciska partija, saimnieciski domājoši cilvēki. Mēs nedalām rīdziniekus pēc tautībām. Bedres vai nesakārtots, nesaimnieciski strādājošs Rīgas namu pārvaldnieks – tā darbība vai bezdarbība skar jebkuru cilvēku, neatkarīgi no tautības. To apliecina arī reitingi, mūs atbalsta 50% krieviski runājošie, tā arī latvieši, tāpēc es nevaru pateikt, vai mums ir galvenie konkurenti Saskaņas partija. Nē, mums ir dalīts elektorāts, un par to es vispār sapņoju visu savu mūžu, vienmēr domāju par to, ka es ļoti gribu atrasties partijā ar ietekmi uz politiskiem procesiem un būt tur, kur nedala pēc tautības. Tāpēc, ka es pats esmu krievs pēc tautības, bet rīdzinieks – piedzimu Rīgā un visu mūžu nodzīvoju Rīgā. Mūsu komanda ir profesionāļi, piemēram, vienpadsmit skolu direktori. Es arī domāju par izglītību kā viens no vecākiem, bet viņi ir profesionāļi, un skolas direktors, īpaši lielas skolas direktors ir tiešām topmenedžer. Mums ir uzņēmēji, tādi kā Diāna Novicka vai Andris Reizenbergs, kas tiešām domā par to, kā attīstīt uzņēmējdarbību. Mums ir vairāki citi cilvēki, mums ir sportisti, īpaši futbolisti, kas atnāk pie mums, redzot, kā mēs attīstām infrastruktūru, kas ir gatavi tiešām piedalīties un vēl vairāk to attīstīt. Ir cilvēki no kultūras, tādi kā Irina Vītola, Jakovs Rafalsons, bet ir cilvēki, kas tiešām ar lielu pieredzi darbā pašvaldībā – tas pats Juris Radzevičs.

Jūs teicāt, ka nekritizēsiet konkurentus, taču bez kritizēšanas var pateikt, ka visas programmas ir diezgan līdzīgas – tur ir solījumi visu apzaļumot, veloceliņus būvēt, izglītība, bērnudārzi.

Nedaudz atšķiras.

Lūk, tieši par to būtu jautājums – kādas ir lielākās atšķirības starp jūsu abu partiju programmām, kuras jūs, protams, esat lasījuši. Čekušina kungs?

Čekušins. Programmas ir līdzīgas, un tas principā pamatots, tāpēc ka, es domāju, visi grib, lai Rīga attīstītos. Es uzskatu, ka man vēl ir tāda varbūt pat priekšrocība – esmu jauns cilvēks politikā, nepiedalījos tajos gados, kad Saskaņa kopā ar Gods kalpot Rīgai bija pie varas. Un man liekas, ka nākošajos gados galvenais būs pat, ne ko mēs izdarīsim, tāpēc, ka tas tiešām ir kaut kas kopējs, bet – kā mēs to izdarīsim, kādus jaunus procesus un procedūras mēs varam ieviest. Es uzskatu, man ir skaidrs, ka vajag palielināt to caurspīdīgumu. Lai mums būtu pieejamas visas tāmes internetā, lai būtu skaidrs, kāpēc mēs remontēsim tieši šo ielu, bet neremontēsim citu.

Vai tā būtu tā atšķirība no Gods kalpot Rīgai piedāvātā?

Es nezinu, programmā viņi neraksta par to, kā viņi to izdarīs, viņi drīzāk raksta par to, ko tieši vajag uzbūvēt, saremontēt un tā tālāk. Varbūt viena būtiskā atšķirība ir, ka principā mūsu programmā es visu redzu, kā var un ko var realizēt. Mums bija cita programma pirms kovida. Kad bija lokdauns un kovids, mēs pārstrādājām programmu. Tāpēc, ka mēs ieraudzījām, ka mēs kaut ko varam neizpildīt. Mēs dažus punktus vispār izņēmām ārā – solījām, bet sapratām, ka budžets samazināsies un būs jāmeklē līdzekļi. Un, ko es redzu Burova saraksta programmā – piemēram, to algas palielinājumu skolotājiem. Nu, tas būtu ļoti labs darbs, bet – kur nauda? Varbūt es uzdevu jau jautājumu, kuru jūs gribējāt uzdot…

Būs jautājums arī par to.

Bet man ir jautājums – man liekas, ka tas praktiski nav iespējams tādos apmēros.

Tātad caurspīdīgums un izpildāmība būtu tā atšķirība. Burova kungs, kā jums šķiet, ar ko jūsu programma atšķiras no Saskaņas?

Burovs. Nu, par tām algām es droši vien atbildēšu pēc tam. Es nedomāju, ka katram vajadzētu aprakstīt, pēc katra vārda rakstīt, ka mēs visu darām caurspīdīgi un cīņa ar korupciju. Tās ir pašsaprotamas lietas, un diezin vai vajadzētu aprakstīt četrtūkstoš zīmju programmā procedūras jautājumus. Es pateikšu – ja es būtu tā darba grupa, kas rakstītu Saskaņas programmu, es nerakstītu frāzes – nu, tas ir raksturīgi Saskaņai – par to, ka visas problēmas ir [tāpēc], ka visi ir pret Saskaņu, bet mēs esam tik labi un mums, kā vienmēr, ir cīņa un visi apkārt mums ir tādi mūsu ienaidnieki, kas grib tikai parādīt un kritizē visu to, ko [dara] Saskaņa – man liekas, tur tuvu tam ir rakstīts – tāpēc, ka viņi no mums baidās tāpēc, ka mēs ļoti esam spēcīgi. Man liekas, 4000 zīmju programmā vajadzētu ekonomēt tās zīmes un vairāk parādīt to, ko tu plāno izdarīt konkrēti, bet nerakstīt par to, cik tu pats esi labs. Tas ir tāds mans [vērtējums]. Viss pārējais – dažas programmas dažām partijām vispārējas, dažas ir konkrētas, bet arī ir populisms. Jautājums ir ne par to, ko mēs rakstām programmā, bet patiešām, kā mēs izpildām.

Četrtūkstoš zīmes, protams, ir mazs apjoms. Tāpēc katrs no jums varētu nosaukt trīs lietas, kuras jūs paši uzskatāt par svarīgākajām šajās 4000 zīmju programmās. Čekušina kungs?

Es pašā sākumā [pateicu] prioritātes – sociālā joma. Mēs saglabāsim visas sociālās programmas, kas jau ir, un, pat ja budžetu samazinās, mēs meklēsim citu, ko varam nogriezt, un papildus mēs gribam tomēr palielināt to naudu jaundzimušajiem līdz 500 eiro. Otrā lieta – izglītība. Tāpēs, ka vislielākā tomēr problēma izglītībā ir jauni pedagogi. Visi par to zina, visi par to runā, bet diemžēl es neredzu nekādu normālu programmu, kas varētu piesaistīt jaunus cilvēkus, piemēram, pat ne no Rīgas. Mēs zinām, ka cilvēki brauc uz šejieni un viņiem pat nav kur palikt, nav kur dzīvot. Un trešā – gribētu pateikt par infrastruktūru, bet tomēr es gribētu par nacionālo mieru. Desmit gadus mēs esam pasargājuši Rīgu no nacionāliem konfliktiem. Un, manuprāt, kopā ar Saskaņu visiem rīdziniekiem būs vienādi komfortabli dzīvot Rīgā – gan rīdziniekiem latviešiem, gan rīdziniekiem cittautiešiem.

Burova kungs – jūsu trīs prioritātes!

Pirms tam es pateikšu divus teikumus. Mērķis – lai apstādinātu aizbraukšanu prom no Rīgas un lai parādās tendence, ka rīdzinieku skaits pieaug. Lai to sasniegtu, Rīgai vai citai pilsētai, kurā ērti dzīvot, mācīties, strādāt, nu, mēģināšu iekļauties trīs konkrēti. Protams – sociālais atbalsts. Zem tā ir braukšana sabiedriskajā transportā par brīvu senioriem un skolēniem, transporta infrastruktūra, zem tā – sakārtoti konkrēti ceļi, tilti, mums ir rakstīts programmā, maģistrālie ceļi kā centrā, tā apkaimēs, piebraucamie ceļi pie skolām un bērnudārziem un iekšpagalmi. Trešais? Nu, es gribu pateikt daudz, bet droši vien pateikšu to, ko visvairāk redzu tikšanos laikā ar iedzīvotājiem. Iedzīvotāji prasa sakārtot Rīgas namu pārvaldnieku, absolūti nesaimniecisko darbību no vadības, no politiķu puses, kuri atbild par RNP.

Cik vietas jūsu saraksts cer iegūt nākamajā domē, ar ko jūs vēlētos veidot koalīciju un vai jums ir arī tā dēvētās sarkanās līnijas?

Čekušins. Sākšu ar galveno. Man liekas, ka pirmā pazīme, ka nevajag balsot par kādu partiju, ir, ja viņa zīmē sarkanās līnijas. Viņi ar katru savu sarkano līniju ierobežo demokrātiju. Kad viņi apgalvo, ka mēs nesadarbosimies ar Saskaņu, piemēram – par mums balso simttūkstoš cilvēku. Un kāds ir signāls visiem tiem iedzīvotājiem? Mums neinteresē jūsu viedoklis – tāds ir signāls viņiem. Mēs gribam jūs izsvītrot, mums ir savs tusiņš, kurā mēs visi nolemsim, bet jūs varat darīt, ko jūs gribat. Viņi pat nemēģina cīnīties par šo vēlētāju. Tas ir ļoti bīstams process. Un par kādu restartu politikā varam runāt? Tāda pati politika mums jau 30 gadus. Nekas nemainīsies, ja būs sarkanās līnijas, ja katra partija necīnīsies par katru vēlētāju. Un līdz ar to mums, protams, nekādas sarkanās līnijas nav.

Es negribu tagad prognozēt rezultātus. Jūs visi redzat – mēs dzīvojam dīvainā laikā. Prognozēt rezultātu ir tiešām grūti. Es domāju, ka mēs uzvarēsim, kā partija dabūsim vislielāko deputātu skaitu. Un ko es gribu vēl atzīmēt, ir ļoti, ļoti liels cilvēku skaits, procentuāli, kas negrib iet vispār balsot. Ja mums būtu partija Neiešu balsot, visdrīzāk, tā uzvarētu.

Vai jūs arī ar Nacionālo apvienību veidotu koalīciju?

Par koalīciju mēs varbūt vēl varam domāt, bet tomēr, ja viņiem būs konkrēti projekti Rīgai… Protams, ka Rīgā arī viena sastāvdaļa ir politiska – izvēlēties sociālo virzienu vai infrastruktūru – tur politika drīzāk. Bet, ja viņi, piemēram, piedāvās kaut kādu smuku projektu, kā labiekārtot kādu apkaimi – kāpēc neņemt, kāpēc nestrādāt kopā?

Vai jūs varētu būt arī koalīcijā, kurā būtu jūsu partija, Latvijas Krievu savienība un Nacionālā apvienība?

Teorētiski – jā. Tikai, protams, mums būs līgums – nerunāt par kaut kādām tādām lietām, kas iet pretrunā ar mūsu programmu.

Burova kungs – par jums vēlamo koalīciju un prognozējamo rezultātu.

Tikko kolēģis teica – “mēs uzvarēsim vēlēšanās”. Jā, es varu piekrist, droši vien varētu būt. Un Saskaņa uzvar Saeimas vēlēšanās katru reizi, ja mēs runājam par deputātu skaitu, bet viņi vienmēr paliek opozīcijā un nerisina valsts līmenī sava vēlētāja jautājumu. Ņemam pēdējo Saeimu – arī uzvarējāt vēlēšanas, bet par premjeru kļuva no partijas, kas neuzvarēja vēlēšanās, kas dabūja vismazāko deputātu skaitu. Bet viņi šobrīd vada valdību. Tāpēc man šobrīd mērķis, mūsu komandai, strādāt koalīcijā. Protams, mēs esam ieinteresēti dabūt pēc iespējas vairāk mandātu.

Bet es saprotu, ka mums būs mazāk nekā Saskaņas partijai droši vien, bet galvenais – strādāt koalīcijā.

Jebkurā? Bez sarkanajām līnijām?

Es nepieņemu jēdzienu “sarkanās līnijas”. Es aicinu nevienam to neizmantot. Mūsu pieredze rāda, ka tie, kas radīja šīs sarkanās līnijas, uzreiz pēc tam pazaudēja šīs līnijas. To, kas šobrīd strādā valdībā – un es piekrītu vairākiem politologiem, kas stāsta, ka šī valdība var nostrādāt pilnu ciklu, visus četrus gadus, bet viņa absolūti ideoloģiski atšķiras. Tas diez vai kaut kur pasaulē – liberālie apvienojas ar konservatoriem! Tās ir absolūti lielas ideoloģiskas pretrunas. Bet, ja tiešām risināt sava vēlētāja vēlmes, un, es domāju, cita iemesla nav, tad partijas apvienojas vienā blokā. Tāpēc šobrīd par sarkanām līnijām nerunāsim. Es varu pateikt vienu. Mums ir izstrādāta četrtūkstoš zīmju programma, kas šobrīd mūsu konkurentiem, bet pēc 29. augusta partneriem atbalsta mūsu programmu, un, ja mēs atbalstām šo programmu un mēs varam vienoties, tie ir mūsu partneri.

Jūsu partijas bija kopā daudzus gadus, un kopš 2013. gada jums pat bija vienots saraksts pašvaldību vēlēšanās Rīgā, bet tagad esat pašķīrušies. Vai pieļaujat iespēju, ka pēc vēlēšanām jūs atkal varētu būt vienā koalīcijā?

Burovs: Nu, es tikko atbildēju.

Čekušins: Man liekas, ka es arī. Sarkanās līnijas mums nav.

Burovs: Man ir aicinājums šobrīd neveidot koalīcijas. Es zinu, ka ir mēģinājumi – ne [jūsu] redakcijas, bet droši vien kaut kur, nu, droši vien ne zoodārzā varbūt, bet veidot koalīcijas. Sagaidām 29. augustu! Es domāju, svētdiena, 30. augusts būs pirmā diena, kad sākt kaut ko jau zīmēt. Dzīvosim – redzēsim. Šobrīd dažreiz mūsu, teiksim, konkurenti un pēc tam kolēģi ir ļoti emocionāli. Viens stāsta, ka viņam nav sarkanās līnijas, pēc nedēļas stāsta, ka ir – tas viss ir emocija. Galvenais, par ko es domāju pats un uz ko es aicinu kolēģus – nerunāt, nepārkāpt varbūt tiešām kaut kādas savas iekšējās sarkanās līnijas. Dzīve nebeidzas ar 29. augustu, un pēc tam vajadzētu viens otram skatīties acīs un lai būtu iespēja normāli sasveicināties.

Rīgas dome, it īpaši pēdējais sasaukums, pastāvīgi un regulāri šokēja rīdziniekus ar dažādiem korupcijas skandāliem. Taču jūsu partiju programmās vārds “korupcija” vispār nav pieminēts. Vai, jūsuprāt, tā Rīgā nav problēma? Čekušina kungs?

Es 10 gadu laikā nestrādāju Rīgas domē. Varbūt esmu tagad pirmais numurs tieši tāpēc, ka man ir sava vīzija, man ir savs ētikas kodekss un man ir savi uzskati, kā attīstīties tālāk.

Bet esat partijā, kura 10 gadus strādāja Rīgas domē un nodrošināja šos korupcijas skandālus.

Es lasīju presē, tāpat kā laikam visi rīdzinieki, un vienmēr, kad es lasīju par katru tādu skandālu, visu laiku gaidīju, kad būs tiesas spriedums. Nu – viņš ir zaglis, viņš jau tur ir visu nozadzis! Kur ir tiesas spriedums, ka viņš ir zaglis? Nav. Mums ir kaut kādi kriminālprocesi, mums ir kaut kādi tur žurnālistiskie izpētījumi, un tiesas sprieduma nav joprojām. Un esmu pārliecināts, ka nebūs.

Tāpēc, ka nav zaglis, vai tāpēc, ka ir veikls zaglis?

Tāpēc, ka nav zaglis. Kas jāmaina? Es uzskatu, ka viens no iemesliem ir tieši caurspīdīguma trūkums. Mums vajag – mums kā Saskaņai, es runāju ar kolēģiem – mums jāstrādā desmit reizes labāk nekā visi citi. Tāpēc, ka uz mums skatās visi. Visi – katrs specdienests, katrs žurnālists mēģina atrast vismaz kaut ko, ko var piešūt. Līdz ar to mums pašiem būs ērtāk dzīvot, ja mūsu procesi būs tik caurspīdīgi, ja mēs tos procesus uzbūvēsim tā, ka vienkārši nebūtu iespējams mums kaut ko pateikt par kaut kādu korupciju. Protams, es domāju, ka korupcijas riski vienmēr ir.

Skaidrs – riski ir, bet korupcijas nav, pietrūkst caurspīdīguma.

Jā.

Burova kungs, kā jums šķiet?

Protams, dažreiz notiek tie korupcijas skandāli – viņi notiek skaļi, plaši – un pēc tam izrādās, ka nav pierādījumu, cilvēku reabilitē, bet tas notiek klusi. Un tādi gadījumi ir arī Latvijā. Bet, vai ir korupcija vai nav Rīgas pašvaldībā – viņa ir. Kāpēc mums nav programmā? Nu, saprotiet, es domāju, nav neviena programma par to, ka mums ir korupcija un mēs esam par korupciju. Tā ir pašsaprotama lieta. Tas ir tas pats, kas rakstīt šeit – “godīgi”. Mums ir partija, kas ņem to saukli, bet tās ir pašsaprotamas lietas. Bet, ko es gribu pateikt – šeit atkal ir vārdi. Tie darbi – es domāju, ka rīdzinieki var piekrist, ka es pa šo laiku, cik man bija iespēja vadīt kā pienākumu izpildītājam vai domes priekšsēdētājam gandrīz gadu Rīgas domi, es cīnījos ar korupciju. Un mans pats pirmais lēmums, kad es kļuvu par kapitāla daļu turētāju RNP, – uzreiz atbrīvoju par uzticības zaudēšanu visu valdi. Un tā visa situācija Rīgas satiksmes valdē, Radzeviča kunga kā kapitāldaļu turētāja darbība Rīgas satiksmes valdē un padomē, kur bija absolūti tādi dīvaini, necaurspīdīgi lēmumi, norāda uz to, ka tā korupcija ir, ka cīņa ar korupciju notiek. Tāpēc, protams, mazāk politizācija. Es varu atsevišķi pateikt, kā es redzu cīņu ar korupciju, ko vajadzētu darīt, bez liekiem vārdiem, bez kartēm. To, ko es teicu arī KNAB priekšniekam, kad tikos ar viņu – ka cīņa ar korupciju ne jaunnedēļ, kur ir lieli paklāji, kur ir atskaite, kā mēs strādājam, cīnāmies ar korupciju.

Ko jūs KNAB vadītājam pastāstījāt par korupciju Rīgas domē?

Nē, nu, to, ko es varu pateikt, to, ko es teicu – kapitālsabiedrības. Noņemt politizāciju, noņemt to politisko ietekmi. Pirmkārt, ja mēs runājam par šo jautājumu, kas man ir tuvāk, ņemot vērā manu pieredzi – par pasūtījumiem, projektēšanas darbiem, būvdarbiem – ļoti profesionāli, ļoti spēcīgi sagatavota no sākuma tehniskā apsekošana, ļoti pārdomāti, ļoti profesionāli sagatavots projektēšanas uzdevums, un pēc tam būs mazāk iespējas izdomāt celtniekiem papilddarbus. Nu, lai nebūtu situācijas, kas ir absolūti, klaji nepieņemami – tas ir, piemēram, situācija ar Brasas tiltu vai ar Deglava tiltu, kur mēs varam varbūt nokontrolēt vairāk tehniskus procesus, bet mēs nevaram kontrolēt naudu. Tāpēc, ka visi, kas ir procesa dalībnieki – viņi visi ir saistīti. Var pateikt jebkuru summu, un tu kā pasūtītājs to diemžēl nekontrolē.

Vai atklātība, ko Čekušin kungs piedāvā, jeb caurspīdīgums palīdzētu?

Tas ir loģiski, protams.

Nesen pagaidu administrācija publicēja gandrīz visu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību auditu rezultātus. Un tur ir secināts, ka vairākas kapitālsabiedrības nodarbojas ar vairākām funkcijām, kuras nav raksturīgas un nav vajadzīgas pašvaldībai. Vai jūs piekrītat, ka kaut kādas funkcijas būtu jānodod privātajiem, un kuras tieši? Pirmais, ko piemin, parasti ir Rīgas namu pārvaldnieks un namu apsaimniekošana. Vai jūs piekrītat, ka šīs funkcijas vajadzētu atdot privātajiem?

Čekušins: Es uzskatu, ka piedāvājums bija, ka nepieciešams privatizēt RNP. Tas bija piedāvājums, un es nepiekrītu, ka vajag privatizēt RNP. Kāpēc? Tāpēc, ka man liekas, ka tur ir tikai neliels māju procents, kas nes praktiski 85 procentus no ieņēmumiem. Un jebkurš bizness, ja viņš saprot, ka ir bagāta māja, ir nabadzīga māja – kādu māju viņš izvēlēsies? Visdrīzāk viņš izvēlēsies to daļu, tos 15 vai 20, 25 procentus, kur viņš redz, ka var nopelnīt.

Skaidrs, par RNP nē. Bet par citiem uzņēmumiem? Vai, piemēram, Rīgas ūdenim jāražo ūdens pudelēs?

Nē! Tieši šo piemēru gribēju pieminēt. Rīgas ūdens dod tieši to, ko var darīt parasts bizness, kur nevajag iejaukties. Tāpēc, ka bizness vienmēr strādā efektīvāk – vienmēr! Jā, ir gadījumi, kad pašvaldība pārņem tādu monopola funkciju, piemēram, Rīgas satiksme. Visur Eiropā parasti tā ir pašvaldības funkcija, ne tikai pie mums. Bet, cita nozare, piemēram, nezinu, Getliņi var ražot pomidorus (smejas), tomātus.

Rīgas meži ražo dēļus.

Jā, tur jābūt uzmanīgiem! Tāpēc, ka, ja notiek konkurence ar reālu biznesu, tur jāskatās, vai tiešām privāts bizness nevar nodrošināt šo funkciju. Ja var, tad labāk to nedarīt.

Burova kungs, ko jūs domājat par jūsu pēdējā laikā iecienīto Rīgas namu pārvaldnieku – vai tā funkcijas būtu jāatdod privātajiem?

Pirmkārt, privatizēt viņu nevar tāpēc, ka privatizācija beidzās. Šeit ir pareizāk, juridiskāk runāt par jēdzienu “atsavināšana”. Kopumā atsavināt uzņēmumu – viennozīmīgi nē. Par to, ka nododot privātiem dažus pakalpojumus – protams, jā. Bet tai pašā laikā šeit parādās korupcija. Liftu alianse, Siltumserviss – tas ir, tie dokumenti, kas ir padoti tālāk izskatīšanai, vēl pirms tam. Faktiski šeit vajadzētu skatīt, tāpēc, ka ļoti lielu korupcijas risku rada prakse, ka kapitālsabiedrība kaut ko nodod tālāk uzņēmējiem. Lūk, šeit ir ļoti liels korupcijas risks. Un dažreiz man rodas tāds jautājums – priekš kam nepieciešama kapitālsabiedrība, kas taisa konkursu nodot? Varbūt to var darīt Rīgas pašvaldība?

Tajā pašā laikā ir lietas, ko mēs varam darīt paši un varbūt vajadzētu darīt pašiem, ņemot vērā esošo situāciju tirgū. Tas ir atsevišķs stāsts, par to var runāt, bet principā, piemēram, es varu pateikt – būvuzraudzības konkursā visi aizkavētie darbi – Skanstes apkaimes revitalizācija, Mangaļu pārvads jeb Tvaika [ielas] pārvads – tas ir par to, ka regulāri, pastāvīgi sūdzējās par būvuzraudzības pakalpojumiem. Ņemot vērā manu pieredzi, un bija arī tādi gadījumi, ka būvuzraugi vai būvuzraudzības firma speciāli dempingo, piedāvā minimālo cenu, piemēram, tas bija vairāk nekā 10 gadus atpakaļ, Krievu drāmas teātra būvuzraudzību piedāvāja veikt par 150 latiem mēnesī. Vienlaicīgi tie paši būvuzraugi aizgāju pie būvniekiem ar piedāvājumu – mēs esam jūsu pārstāvji, esam gatavi palīdzēt ar papilddarbiem, un tā tālāk. Tāpēc mums, piemēram, visu objektu būvuzraudzību veic pašvaldības uzņēmums Rīgas serviss. Mums tur ir pārbaudīti cilvēki kā fiziskas personas, kas tur nodarbināti, un mēs to darām, un mēs esam pārliecināti, ka tie cilvēki ir godīgi un pārstāv mūs, pasūtītāju. Tajā pašā laikā Satiksmes departamentā tas nenotiek, un rezultātā mēs redzam, ka nav savlaicīgi veikti būvdarbi.

Ja mēs runājam par neraksturīgām funkcijām, viennozīmīgi Aqua Riga bija neveiksmīgs projekts, to vajadzētu likvidēt. Tajā pašā laikā tomātus, kas pēc būtības ir līdzīgi Aqua Riga, saglabāt. Ja šobrīd to, uz ko mūs vedina Konkurences padome – likvidēt Getliņus, jums vajadzētu atteikties no šī pakalpojuma! – tad tur parādās korupcijas risks. Tad, protams, kāds tos tomātus ražos, būs organizēts kaut kāds konkurss, un tur varbūt parādās tie paši cilvēki, kas ražo tos tomātus. Tāpēc šobrīd tas ir labs projekts, lai viņš paliek!

Bet principā katru lietu vajadzētu skatīt atsevišķi, bet atkal zem vārdiem – šeit primārais korupcija, caurspīdīgi un, protams, efektīvi. Principā par to, ka varbūt mums vajadzētu pārskatīt visu šo sarakstu un varbūt atteikties no kaut kādas funkcijas – jā. Es varu pateikt, mēs paši, strādājot Īpašuma departamentā, rakstījām atteikumu privatizācijai Centrāltirgum, un pamatojums mums bija – tāpēc, ka tas atrodas kultūras būvēs, un, ja mēs pateiksim godīgi, es neaicinu, cienījamie skatītāji un lasītāji, nodot atsavināšanai Centrāltirgu, bet, ja godīgi – kur tur ir pašvaldības funkcija?

Savulaik es ierosināju atsavināt lombardu. Man teica – nē, nekādā gadījumā, mēs esam sociāldemokrāti! Un sociāldemokrātiem tāda funkcija, lai sociāli neizsargāti cilvēki var atnest savas mantas lombardā. Nu, tas ir absolūti garām.

Tātad jūs uzskatāt, ka Centrāltirgu varētu…

Nē, nē, nē, nevajadzētu! Nē, es uzskatu, ka, lai viņš strādā, bet, piemēram, es varu pieļaut, ka Centrāltirgū vajadzētu koncentrēties uz konkrētas teritorijas un vajadzētu skatīt, cik viņi ir gatavi apsaimniekot. Viņi atteicās no Āgenskalna tirgus. Vajadzētu skatīt, cik viņi spēj apsaimniekot kā Centrāltirgu, tā arī Vidzemes tirgu. Lai viņi nodod ilgtermiņa nomā Vidzemes tirgu uz 30 gadiem – Vidzemes tirgus viņiem ir pamatkapitālā. Bet es uzskatu, ka vajadzētu vēlreiz izskatīt šo iespēju. Man šobrīd nav tāda recepte, ka kādu no uzņēmumiem vajadzētu atsavināt, bet uzlabot darbību – jā.

Visās programmās viskautkas par brīvu sasolīts – brīvpusdienas, brīvbiļetes, vēl kaut kas. Jums arī – sociālās programmas, izglītības programmas. Kur ņemsiet naudu, ņemot vērā, ka budžets šogad Rīgā ir mazāks nekā pērn, turklāt tajā ir deficīts?

Čekušins: Pirmais, kas mums jāsaprot – kā veidojas budžets. Tur ir trīs galvenie ienākumi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts transfēri un nekustamā īpašuma nodoklis. Pārējais ir tāds sīkumiņš. Mēs saprotam, ka ienākumi krīt, un mēs saprotam, ka budžets samazināsies. Kā mēs varam izdomāt, kā piesaistīt papildu finansējumu, no kurienes? Es uzskatu, ka valsts līmenī arī jādomā – Rīga tomēr ir Latvijas galvaspilsēta, un Rīgai vajag palīdzēt arī valsts līmenī. Nedrīkst būt tā, ka valsts visu laiku atņēma kaut kādu papildu finansējumu, lai tikai pašvaldība nodrošina pat tādas funkcijas, par kurām jādomā valsts līmenī – runājot par transportau, runājot par algām dažreiz. Mēs gribētu, lai tomēr valsts vairāk piedalītos un palīdzētu. It īpaši tagad, kad iet Eiropas krīzes laika finansējums. Jūs dzirdat laikam visi par tiem miljardiem, kurus dabūja valsts. Un kur ir tie miljardi, vai kāds redz, uz kurieni viņi aiziet?

Šo to jau redz laikam. Bet tātad galvenais papildus finansējuma avots būtu krīzes nauda?

Ne tikai. Mēs nesen piedalījāmies interesantā pasākumā, ko uztaisīja Nekustamā īpašuma alianse. Mēs runājam par investīciju piesaisti. Mums vajag kārtīgi padomāt par to, kā mēs piesaistīsim, kā uzlabosim investīciju fonu. Un par to arī ir jādomā. Mums ir idejas, man liekas, ka mēs varam pārveidot Live Riga ne tikai kā aģentūru, kas runā ar tūristiem, man liekas, ka tur prasās apakšstruktūra vai paralēla struktūra, kas strādātu tieši, lai piesaistītu investīcijas.

Burova kungs, kur jūs ņemsiet naudu?

Pirmkārt, 64% no budžeta ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Es domāju, ka viņš paliek esošajā līmeni. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, ņemot vērā ekonomikas sildīšanu, kaut kāda daļa var aiziet uz Rīgu. To varētu paplašināt no viena līdz divarpus procentiem uz nākamo gadu, tas ir, no sešiem līdz 15 miljoniem. Nekustamā īpašuma nodoklis, ja runājam konkrēti par nākamo gadu, ņemot vērā, ka šobrīd ir iespēja vairākiem rīdziniekiem samaksāt vēlāk nekustamā īpašuma nodokli, ir absolūti loģiski samaksāt arī 2021. gadā. Tāpēc 2021. gads būs ar pārpalikumu. Tas ir galvenais. Nākamais stāsts – protams, vajadzētu būt labai izpilddisciplīnai. Piemēram, tas pats Satiksmes departaments – neapgūti līdzekļi aptuveni 50%, tas ir 19 miljoni gadā. Pēdējā gadā – 15 miljoni. Šo summu vajadzētu, protams, apgūt. Piemēram, tas pats Īpašuma departaments, kuru es vadīju vairākus gadus – katru gadu apgūti 95 – 97% līdzekļu. Protams, nākamajā gadā papildus mums ir Skolēnu dziesmu svētki, papildus nepieciešams viens miljons. Dot Dievs, lai viņi notiek, lai nebūtu atkal krīze. Nu, tas ir pats galvenais.

Vai kā mērs jūs apmeklēsiet 9. maija svinības pie Uzvaras pieminekļa?

Čekušins: Es to daru kā cilvēks visu laiku.

Un kā mērs arī darīsiet?

Jā.

Burovs. 8. maijā – kā domes priekšsēdētājs, 9. maijā, kā vienmēr, es eju uz kapiem pie saviem radiniekiem, kas pārdzīvoja Ļeņingradas blokādi.

Rīgā daudzās skolās ar izglītību krievu valodā ir mazs skolēnu skaits un tām ir slikti akadēmiskie rezultāti. Vai būsiet gatavi šīs skolas slēgt, lai bērniem būtu iespēja iegūt kvalitatīvāku izglītību labākās, lielākās skolās?

Čekušins. Es uzskatu, ka tās ir vienkārši izglītības reformas sekas. Mums agrāk, ja jūs paskatīsieties statistiku, ar katru reformu kvalitāte gāja uz leju. Jautājums – ko Izglītības ministrija gribēja panākt ar šo reformu? Es atceros, man liekas, 2012. gadā es atnācu uz Izglītības ministriju un paprasīju – es atnācu kā vecāks, nevis kā politiķis – vai jums ir kaut kāds izglītības monitorings? Mums bija 2004. gadā ieviesta bilingvālā reforma – vai jūs varat tagad man ar cipariem un grafikiem paskaidrot, ka jūsu reforma sasniedza kaut kādus mērķus? Viņi man atbildēja – mums monitoringa nav. Tas bija mans pirmais izbrīns. Es esmu ar tehnisku bekgraundu, ar maģistra grādu datorzinātnēs, man vienmēr vajag redzēt jebkuru projektu, gala rezultātu, KPIs, kā to sasniegt, roudmepu. Un, kad es to neredzēju, man radās jautājumi, kāpēc tā notiek. Es uzskatu, ka mums jāpalīdz katrai skolai, slēgt nevajag steigties. Vajag katru gadījumu atsevišķi izanalizēt – kāpēc tā notiek, kas traucē, varbūt pedagogu trūkums, varbūt naudas trūkums, vēl kaut kādi iemesli. Jāiet uz katru skolu, jārunā ar direktoriem, jāsaprot, kas notiek, jādzird viņus.

Burovs. Izglītības reforma ir nepieciešama, skolu tīkla optimizācija arī ir nepieciešama. Es negribu šeit dalīt mazākumtautību un latviešu skolas – ir slikti rādītāji. Piemēram, es tagad negribu pateikt skolas nosaukumu, bet ir viena latviešu skola, par kuru bija priekšlikumi to likvidēt, apvienot, kur matemātikas centralizēto eksāmenu rezultāti ir kaut kur ap 37%. Tajā skaitā ir viena krievu skola, kur varbūt skolēnu skaits nav mazs, ir vidējs, bet kur latviešu valodas radītāji ir arī ap 30%. Tāpēc, pirmkārt, izglītības kvalitāte.

Jā, ir problēma ar tām skolām, kur faktiski māja būvēta 1000 skolēniem, un tur atrodas 300 – 400 skolēni. Tas nav pareizi un ekonomiski. Nē – no tā viedokļa, ka nevar saņemt normālu algu skolotāji. Tāpēc, lai saņemtu normālu algu, skolotājs strādā četrās, piecās, un man stāstīja par vienu mūzikas skolotāju, kas strādā septiņās skolās. Par kādu kolektīvu, par kādu kvalitāti mēs varam runāt? Ir arī šobrīd mums viena pamatskola, kur skolēnu skaits ir ap simtu. Tāpēc, protams, vajadzētu veikt skolu tīkla optimizāciju, bet mērķis – palielināt kvalitāti un algas skolotājiem.

Čekušins. Es gribētu īsi papildināt. Jūs pareizi atzīmējāt, ka skolnieku skaits samazinājās. Mums tagad ir arī problēma – rindas bērnudārzos. Un mūsu piedāvājums – izmantot skolas, jo ir labi piemēri, kad skolā eksistē pirmsskolas iestāde. Ja, protams, tas ir fiziski iespējams, ir dažas, kur vienkārši fiziski nav iespējams, bet ir skolas, kur ir iespējams. Tas arī ir viens no risinājumiem, kā palielināt varbūt ne skolēnu, bet bērnu skaitu skolā un uzbūvēt diezgan interesantu vertikāli, ka no bērnudārza viņš jau piesaistīts morāli un varbūt fiziski skolai un pāries pēc tam uz pirmo klasi. Tas atrisinās gan skolnieku skaitu, gan [bērnudārzu] rindas problēmu un palīdzēs skolai dabūt papildu naudu un saglabāt dzīvību.

Burovs. Bet tas šobrīd notiek, visu laiku notiek, un nākamgad arī notiks, tas ir paredzēts.

Pārejam pie otrās daļas, kurā būs daži jautājumi katram no dalībniekiem. Čekušina kungs, jums nav pieredzes ne politikā, ne pašvaldības darbā – esat Latvijas Mobilā telefona sistēmu analītiķis un esat arī četrās biedrībās vai sabiedriskās organizācijās. Kāpēc jūs uzskatāt, ka ar to pietiek, lai vadītu Latvijas galvaspilsētas pašvaldību?

Īstenībā es uzskatu, ka esmu politikā no tā gada, kad sāku iet uz Izglītības ministriju runāt par izglītības jautājumiem. Es pamanīju, ka principā tur viss process ir diemžēl ļoti politizēts. Bet mans uzskats ir, ka izglītībai nav jābūt politizētai. Izglītības process nav politika, vienkārši nav, un tā ir traģēdija, kā mūsu politiķi iesaistās un taisa politiskas reformas, nevis izglītības reformas.

Par savu pieredzi. Es uzskatu, ka tas, ka esmu jauns, arī ir priekšrocība. Tāpēc, ka, pirmkārt, es nepiedalījos 10 gados, man konfliktu nav, es varu runāt ar jebkuru cilvēku. Un ne tikai es. Jā, es esmu pirmais numurs, bet mums ir 63 cilvēki sarakstā. Man ir lieliska komanda. Ja es kaut ko nezinu, es varu paprasīt padomu, un man pastāstīs. Ziniet, mums nav tādas skolas vai universitātes programmas, kur dabūsiet diplomu un kļūsiet par mēru. (Smejas) Man ir komanda, es ātri mācos.

Burova kungs, kāpēc jūsu partijas priekšsēdētājam Andrim Amerikam ir iesauka “misters 20%”?

Nu, droši vien tā ir cīņa ar konkurentiem. Es varu atbildēt par sevi un Andri Ameriku. Es vairākus gadus strādāju Īpašuma departamentā, atbildēju par vairākiem iepirkumiem. Un es jums varu pateikt šobrīd, skatoties objektīvā – nekad Andris Ameriks neprasīja un neinteresējās, un neietekmēja iepirkumu rezultātus. Nekad viņš man neteica – uzvarēt vajadzētu firmai x vai firmai y, nekad viņš man neprasīja neko, ka kaut kam vajadzētu par labu privatizēt, atsavināt, iznomāt. Un ar to man ar Andri Ameriku bija ļoti vienkārši strādāt. Man nekad nenāk no Amerika padomnieki, juristi, kaut kādi pelēkie vai slepenie kardināli. Es strādāju pats, es viņu pēc tam, pēc rezultātiem, tikai dažreiz par lieliem objektiem informēju, kas būs, un viss. Es pats par visu atbildēju un kontrolēju. Tāpēc šobrīd tie 20%, ja būtu tiešām, kā jūs domājat, 20% – es ar Amerika kungu strādāju no 2007. gada, kad viņš mani uzaicināja atgriezties Īpašuma departamentā – ja tas tiešām būtu, tad jau sen būtu lieta izskatīta KNAB, un cilvēkam vajadzētu sēdēt cietumā.

Pagaidām ir bijusi tikai kratīšana viņa kabinetā. Manuprāt, 2018. gadā KNAB jau tur ir bijis, vai ne?

Nu, tas ir sakarā ne ar šo teicienu, tas ir sakarā ar citām lietām. Tās, man liekas, bija oligarhu sarunas vai kas, es tagad neatceros. Bet viss beidzās, šobrīd Amerika kungs, kam bija arī kratīšana pirms kratīšanas pie Ušakova kunga, tagad saņēma no KNAB, viņš man stāstīja dažas nedēļas atpakaļ, ka visas tur kaut kādas aizdomas ir noņemtas, viņam atgriezts telefons un faktiski viņam nekādas pretenzijas vispār nav, jautājumu arī nav. Bet es varu atbildēt tikai par to, ka stāvēju viņam blakus, tuvu vairākus gadus, es atbildēju par iepirkumiem, mums nebija nekādi skandāli, un es godīgi varu pateikt – nekas tāds nav.

Papildjautājums, kad jau pieminējāt, ka varat atbildēt par sevi. Kāpēc jūs neesat deklarējis tos vismaz divus dārgos pulksteņus, kuri tagad ļoti plaši kļuvuši populāri? Viens maksājot 16 tūkstošus, otrs 8 tūkstošus.

Es varu pateikt, ka otram, kas parādījies, es gribu diemžēl cilvēkiem pateikt, ka tas ir feik. Es viņu nopirku, man liekas, par 100 vai 200 dolāriem un izmetu miskastē. Tāpēc, ka diemžēl bija Ķīnas diezgan slikts feiks. Pirmais – jā, ar šo pulksteni es staigāju 10 gadus, tas ir uzdāvināts uz 50 gadiem 10 gadus atpakaļ no man tuviem cilvēkiem.

Bet kāpēc tas nav deklarēts, kā Ministru kabineta noteikumi paredz?

Nē, konkrēti par šo Ministra kabineta noteikumi neparedz deklarāciju. Bet kāpēc tā, es negribu šobrīd skaidrot. Es sniedzu visus savus paskaidrojumus Valsts ieņēmumu dienestam. Tāpēc, ka pēc Saskaņas pīāra, protams, noreaģēja.

Bet mēs zinām, kāpēc tas viss notiek. Desmit gadus staigāju ar pulksteni un desmit gadus tas ir redzams, kad es vadu domes sēdi vai kaut kur. Nu tagad Grīnvalda kungam parādījās. Es ceru, ka tas nav saistīts ar to, ka es atcēlu Grīnvalda kungu no valdes locekļa Centrāltirgū, kur viņu uz vienu dienu iecēla Baraņņika kungs, un iecēlu viņa vietā profesionāli Evu Juhņeviču.

Bet, ja mums kameras strādā, tad man ir tāds, kā pateikt, koloverdi jautājums Grīnvalda kungam. Mēs zinām, ka valdes loceklis strādā par nelielu atlīdzību. Nopietna atlīdzība notiek par to, ka viņš strādā par departamenta vadītāju. Grīnvalda kungs atbildēja par kultūras pasākumiem Rīgā. Atbildēt par kultūras pasākumiem Rīgā nenozīmē apmeklēt kultūras pasākumus. Tas nozīmē tos organizēt. Cik es zinu, viņš tuvu tam nestāvēja. Varbūt vajadzētu atbildēt?

Interesanti dialogi mums te veidojas arī ar klāt neesošiem cilvēkiem.

Nē, nē, nē, es neplānoju taisīt preses konferenci! Vienīgais – es sapratu vienu: Saskaņas partija nodarbojas ar melno pīāru dažos savos portālos. Man liekas, pats galvenais mērķis ir parādīt, kāds ir tas Burovs, bet neparādīt par sevi. Es negribu nolaisties līdz tādam ļoti zemam līmenim, mēs esam par sevi, mēs esam diezgan spēcīgi, lai parādītu savu darbu. Paldies!

Jautājums Čekušina kungam. Jūs pieminējāt, ka jums būs spēcīga komanda. Bet, ja salīdzina ar Nilu Ušakovu – kad viņš jau kandidēja uz Rīgas domi, viņš jau bija diezgan populārs, un pēc tam kļuva tik populārs, ka cilvēki viņam rokas bučoja. Jūs neesat sevišķi plaši pazīstams sabiedrībā un jūsu sarakstā arī nav daudz populāru cilvēku. Vai šāds Saskaņas saraksts nenāk pa labu Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienībai?

Tādā pagriezienā es pat neiedomājos.

Saraksta pirmais numurs Mitrofanovs ir atklāti pateicis, ka pretendē uz jūsu elektorātu.

Viņš var runāt, ko viņš grib, bet es jau teicu, ka mūsu varbūt tāda diezgan liela traģēdija, ka cilvēki diemžēl nezina cilvēkus, kas mums ir komandā. Un mans uzdevums – nu, ir Ušakovs. Ušakovs ir Ušakovs. Čekušins ir Čekušins – man ir sava galva, man ir savas domas, man ir sava vīzija, kā attīstīties partijai. Un mans iekšējais arī viens no mērķiem ir uzbūvēt diezgan stipru komandu, kad cilvēki zina, ka ne tikai ir Čekušins, bet ir arī Gubins Sergejs, par kuru laikam neviens nezina, bet lielisks cilvēks. Un es mēģināšu pacelt visus šos cilvēkus, lai viņus redzētu, lai pievērstu uzmanību katram – ko viņš izdarīja, kā viņš darīs tālāk. Šo procesu es gribu sakārtot un pilnveidot.

Burovs. Es gribu papildināt. Es gribu tiešām no visas sirds Čekušina kungam novēlēt kļūt par īstu līderi, ne par līderi, kuru vada no citas valsts, no citas pilsētas. Es runāju par Briseli.

Par Maskavu ne?

Es runāju par Briseli, un mēs saprotam, par ko ir stāsts. Tāpēc es teicu, lai nedomā par Maskavu. Es gribu novēlēt Čekušina kungam tiešām izveidot komandu un būt šīs komandas līderim. Tāpēc to, ko es teicu vairākas reizes Nilam – viņš ir spilgts līderis, viņš var jums patikt, nepatikt, bet vajadzētu atzīt, ka tas ir spilgts politiķis, bet viņš neizveidoja komandu. Viņš ir pats ģenerālis, visi pārējie ir zaldāti. Un, kā man 2017. gadā teica viens no Saskaņas deputātiem, kad es viņam teicu to pašu, viņš teica – mums nevajadzētu domāt, mums vajadzētu balsot tā, kā mums pateica mūsu cars. Un, ja mēs sāksim domāt, nu, tad mums sāksies tāda anarhija! Un tā sākās.

Šķiet, ka jūs netieši atbildējāt arī uz jautājumu, ko varēja uzdot par to, kas notika jūsu attiecībās, ka nācās pašķirties. Varētu secināt, ka vienkārši cars Ušakovs aizgāja prom un bajāri sāka dalīt mantojumu.

Es domāju, ka tiešām koalīcija turējās, ja runājam nedaudz ciniski, ko, man liekas, teicu jums arī savulaik žurnāla Ir intervijā – ja mēs ņemsim Rīgas domi ar 60 deputātiem kā SIA, tad galvenās kapitāla daļas piederēja diviem cilvēkiem – mēram un vicemēram. Un Andrim [Amerikam], es varu pateikt, bija vairākas emocijas un tāda negatīva reakcija uz dažām lietām, bet tas ir tā, kā ģimenē – mēs strīdamies, bet mēs nenesam šo uz āru. Un faktiski viņš meklēja tos kompromisus. Nu, tad, kad viņi aizgāja… Protams, es varbūt cilvēciski saprotu Ušakovu – 10 gadus būt krēslā pašam un vēl kundzei bija ļoti nopietns krēsls, un tagad aiziet prom, un tu esi Eiroparlamenta deputāts, bet viens no cik tur – 700, 750 Eiroparlamenta deputātiem? – tas ir ļoti grūti. Un tie mēģinājumi regulēt un kontrolēt Rīgu caur tādiem tehniskiem cilvēkiem, kas domā tikai par vienu – kā izpildīt uzdevumu no Briseles, – vai caur citiem cilvēkiem, kas domā par, nu, maigi pateiksim – “saimnieciskiem jautājumiem” – nu, tas neder.

Tāpēc tajā laikā es patiešām sāku domāt, ka, protams, politika ir kompromisu māksla – mans kolēģis stāsta, ka viņš ir jauns politiķis, es piekrītu – es esmu arī jauns politiķis, ar visu savu 22 gadu pieredzi Rīgas pašvaldībā es politikā esmu trīs gadus, un tā ir absolūti liela starpība, vai tu esi blakus politiķiem, vai politikā iekšā, – un es padomāju, ka katram kompromisam ir robeža, un es nebiju gatavs vairāk uz tādiem kompromisiem, kādus droši vien no manis gaidīja – ka es tikai sēžu ar to mēra ķēdi un taisu selfijus, un viss pārējais man aiz muguras notiek. Nē, tā nebūs! Es tam kā cilvēks neesmu gatavs. Par šo ir stāsts.

Runājot par galvaspilsētām – Čekušina kungs, jūs droši vien esat pamanījis, ka Gods kalpot Rīgai talismans ir zili balts lācis gandrīz kā no Vienotās Krievijas emblēmas, kura vairākus gadus bija Saskaņas centra partneris. Vai neesat greizsirdīgs par to, ka tādā veidā viņi mēģina pievilināt jūsu vēlētājus?

Es ļoti īsi atbildēšu – nē. Viņi izvēlējās savu ceļu, savu variantu, savu zīmolu. Redzēsim 29. augustā, cik tas palīdzēs.

Burovs (smejas). Latvijā ir cits teiciens – Laimes lācis. Mēs tā neuzskatām, par Vienoto Krieviju nekad nepadomājām, tur viņš, liekas, uz četrām kājām staigā, mums ir uz divām.

Jums ir dresēts lācis, uz pakaļkājām staigā.

Jā, man vakar atnāca de facto, viņi vispār domāja, ka es esmu tas lācis, slēpjos.

Jautājums Burova kungam, ar ko mēs noslēgsim šo diskusijas daļu. Ušakovs jau janvārī apgalvoja, ka ar domes pašatlaišanos jūs piespēlējāt ministram Pūcem un ka jums ir ar viņu vienošanās par turpmāko sadarbību, un ka pēc vēlēšanām jūs atkal vadīsiet Īpašuma departamentu. Kādas vienošanās jums ir ar ministru Pūci vai viņa partijas cilvēkiem?

Man vienošanās ar ministru Pūci nav. Ja es esmu pirmais sarakstā, tad diez vai konkurss ir izsludināts uz Īpašuma departamenta direktora krēslu. Vēl vairāk – šis krēsls ar aizņemts. Jā, Ušakova kungs ļoti vēlas mani iesaistīt visā diskusijā no gada ar saviem rupjiem, nu, faktiski, man liekas, smieklīgiem izteicieniem par prostitūtām un Matu Hari, un tā tālāk. Viņš man grib parādīt, ka tas ir mans līmenis – okei! Bet es lepojos ar to, ka es strādāju departamentā, es lepojos ar to, ka es teicu pusotru gadu pirms nodošanas, ka Mežaparks tiks nodots konkrētā dienā un laikā, es lepojos par Mākslas muzeju. Es esmu laimīgs. Un, ja mēs runājam par ambīcijām, manas ambīcijas ir realizētas uz tiem objektiem. Man ir, ko rādīt savam bērnam, kam nākamnedēļ būs 13 gadi, man būs, ko rādīt saviem mazbērniem. Man ir – ne krēslu es rādīšu un ne portretu par to, ka es tur pusgadu nostrādāju. Es rādīšu tos objektus. Nu, droši vien ir kaut kas, kāpēc par to stāsta. Es negribu nolaisties līdz tam.

Labi, pārejam pie diskusijas noslēguma, kurā katrs varēs uzdot divus jautājumus savam oponentam. Čekušina kungs, sāciet ar jūsu pirmo jautājumu!

Goda vārds, es negatavoju jautājumus, bet man ir, ko jautāt. Piemēram, kad es mēģināju atrast, kur mēs varam ietaupīt, es sāku skatīties uz Mežaparka estrādi – tieši par to tikko runājām. Burova kungs, es gribētu saprast, kādas rīdziniekiem bija izmaksas – gribētu paskatīties uz tāmi. Pirmās kārtas tāmi, tagad būs otrās kārtas tāme, un saprast vismaz plus mīnus detalizēti, kādas tur izmaksas. Protams, ka labs projekts, skaists. Be jūs varat apsolīt, piemēram, man, ka visas tāmes būs pieejamas internetā un mēs varēsim to pārbaudī, visi rīdzinieki? Ne tikai mani tas interesē, domāju, ka visus rīdziniekus interesē.

Vai varat to apsolīt, Burova kungs?

Nē, es nevaru apsolīt, bet es varu pateikt – ļoti daudz neprecizitātes jūsu jautājumā. Pirmkārt, ka es gribu ekonomēt uz Mežaparku, daļu nojaukt vai neizbūvēt. Otra jūsu jautājuma kļūda, jūs slikti sagatavojāt – pa šo laiku, kamēr jūsu kolēģi gatavoja jautājumu, jau pabeigta otrā daļa – maijā, ir divas daļas.

Un tagad pateikšu Rīgas domes vietā, Īpašuma departamenta kā pasūtītāja vietā. Rīgas domes Īpašuma departaments Rīgas domes personā labprāt publicētu šo tāmi par pabeigtajiem darbiem. Bet, ņemot vērā, ka tāme ir pielikums pie līguma, līguma sastāvdaļa, un līgumu paraksta divas puses, Īpašuma departamenta direktors – no sākuma es, pēc tam citi cilvēki par otro kārtu – un paraksta būvnieki, šobrīd, atbilstoši Komerclikumam, tā ir konfidenciālā daļa, tas ir komercnoslēpums. Un mēs piekritām – ir uzrakstīta vēstule no Īpašuma departamenta par to, ka viņi piekrīt publicēt tāmi –, bet būvnieks atteicās. Ja mēs pārkāpjam un publicējam, mūs sagaida tiesas darbi  no būvnieku puses. Tāpēc mēs viņu nepublicējam. Es atvainojos, bet es pa 22 gadiem pieradu pie tā, lai atbildīgi runātu Īpašuma departamenta vietā. Šobrīd notiek tiesas darbi par šo, tiesa izskata šo jautājumu. Tas būs pirmais Latvijā precedents. Ja tiesa pieņems lēmumu publicēt, tad, neskatoties uz atteikumu no celtniekiem, tāme būs nopublicēta, un tas būs pirmais precedents Latvijā. Vēlreiz pateikšu – Īpašuma departamentam un man šobrīd kā fiziskai personai nav nekādu iebildumu, ja to publicē. Vienīgais ir procedūra, ko es aprakstīju. Lūgums šo politiski neizmantot, nespekulēt, tāpēc ka, man liekas, es skaidri un gaiši paskaidroju šo situāciju.

Un jūsu jautājums Čekušina kungam?

Jā, tūlīt pajautāšu. (Skatās mobilajā telefonā) Tūlīt, tūlīt, tūlīt, vienu mirkli, es gribu jūsu programmu sameklēt… Jūsu programmā ir teikts, ka līdz 2021. gada būvdarbu sezonas sākumam izstrādāsiet jaunu plānu, kas noteiks, kā Rīgā tiks organizēta satiksme, lai gājēji, velosipēdisti, sabiedriskais transports, autobraucēji un visi citi, kas pārvietojas pa Rīgu, justos droši un komfortabli. Kas jums traucēja šo plānu izstrādāt 10 gadus atpakaļ un realizēt?

Čekušins. Es teikšu tā atkal – desmit gadus atpakaļ es nebiju domē.

Burovs. Nu, bet, sorī, sorī, sorī – jūs esat pirmais [sarakstā], līdz ar to jums ir atbildība par visu to, kas bija pirms tam, un par to, kas būs – par visu sarakstu!

Čekušins. Plāni vienmēr bija. Mēs visi redzējām, ka bija būvniecība, mēs būvējām visu, visa infrastruktūra attīstījās visus gadus.

Burovs. Es runāju konkrēti par ceļiem.

Čekušins: Par ceļiem arī – remontdarbi bija. Un, manuprāt, ko mēs gribējām pasvītrot ar šo te punktu – manuprāt, nepareizi, ka mums neeksistē satiksmes modelis. Piemēram, Eiropā katrai pilsētai ir transporta modelis, un jūs varētu modelēt, piemēram, ja slēgsiet kaut kādu ielu uz remontu, un jūs ieraudzīsiet pat vizuāli dažreiz, kā mainīsies transporta plūsma.

Burovs. Čekušina kungs, es uzdevu ļoti konkrētu jautājumu. Jūs savus plānus tā prognozējat, piemēram, iepriekšējos plānus – ka Brasas tiltu mēs plānojam remontēt bezgalīgi, Deglava tiltu mēs plānojam uzsākt projektēšanu daļēji, neapzināt, kādā stāvoklī ir kolonnas tāpēc, ka tās ir apšūtas ar reģipsi?

Čekušins. Ja runa ir par tiltiem, piedodiet, tur tieši ir jūsu vaina!

Burovs. Mana vaina?!

Čekušins. Jūsu vainas dēļ mēs dzīvojam pagaidu administrācijas pārvaldībā, un, ja mums netraucētu, ja dome strādātu – es runāju ar mūsu komandu, runāju ar mūsu cilvēkiem, un viņi apgalvo, ka, ja principā domājām nostrādāt līdz pēdējam datumam, mums jau būtu izremontēts Deglava tilts, Brasas tilts un jau uzsākts remonts Vanšu tiltam. Tātad principā daļēji jūs esat vainīgs!

Burovs. Čekušina kungs, jūs esat absolūti neprofesionāls! Es pateikšu vienu lietu – jūs absolūti nesaprotat, par ko ir stāsts. Tāpēc, ka Vanšu tiltam nav uzsākta projektēšana…

Čekušins. Jau būtu uzsākta!

Burovs. Jūs zināt, cik laika vajag tilta uzprojektēšanai? Ko jūs runājat šobrīd? Vairāk nekā divi gadi aiziet tilta projektēšanai. Par ko jūs runājat – jūs plānojat viņu atremontēt! Jūs Brasas tilta projektēšanu sagatavojāt par 30 tūkstošiem, un 10 miljoni pirmajai kārtai…

Čekušins. Jā, Burova kungs, ja viss jau pabeigts un izdarīts – to darīja Gods kalpot Rīgai, tikai Gods kalpot Rīgai! Ja kaut kas nebija izdarīts – to darīja Saskaņa. Ļoti ērta pozīcija, ļoti ērta! Visu labāko izdarīja Burovs, praktiski visu uzbūvēja Burova kungs! Pat visus bērnudārzus izremontēja pats Burovs!

Burovs. Paldies par reklāmu! Bet jums vajadzētu atbildēt par satiksmi. Es neesmu apmierināts ar atbildēm.

Čekušins. Nu, protams, ka jūs neesat apmierināts!

Burovs. Atbildes norāda uz to, ka kolēģis jeb konkurents absolūti neorientējas.

Jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu, Čekušina kungs.

Čekušins. Jā, es reāli biju izbrīnīts, kad dzirdēju par to, ka vajag pābuvēt RTU korpusu un uzbūvētu tur koncertzāli. Man liekas, ka tā ir muļķība. Kā jūs gribētu to nokomentēt?

Burovs. Jā, labprāt. Nu, ja mēs, piemēram, runājam par Elizabetes 2, tā ir būvēta padomju laikos, teiksim, Brežņeva laikos – 1974. gads, un nav piemineklis. RTU korpuss būvēts 1959. gadā, tie ir Hruščova laiki, un arī nav piemineklis. Tehniskais aizpildījums šobrīd – RTU ir gandrīz tukša, tur līdz savu pilnvaru beigām paliek tikai rektors Ribicka kungs, visas citas struktūras iet prom no Kaļķu ielas, pāriet uz Pārdaugavu, uz Meža ielu. Un faktiski, cik es zinu, droši vien rektors var plānot vispār atbrīvot šo telpu.

Māja pieder Rīgas pilsētai, man liekas, no 1990. gada, kad notika īpašuma maiņa, kas nodeva to valstij, un iznomāta par simbolisku cenu no Rīgas namiem, kam viņa atrodas valdījumā. Savulaik Ušakova kunga padomnieki gatavoja vairākas shēmas, lai šo māju kaut kādā veidā mainītu. Es runāju vairākas reizes ar Ribicka kungu. Rezultātā, īpaši Rīgas domē, kad RTU aiziet no turienes prom, nekādas idejas nav. Tāpēc, ka savām struktūrām tehniskais stāvoklis ir diezgan slikts, māja sēžas, ir arī redzamas vizuāli plaisas – Ribicka kungs rādīja man arī šīs plaisas, viņi tikai tās aizkrāso, bet māju ar to neārstē. Šobrīd faktiski nekādas idejas nav. Rīgas dome var kaut ko izdarīt, kad tā māja būs tukša – ieguldīt tur ļoti lielu naudu un pārvietot visus departamentus, tas ir virtuāls projekts, naudu uz šo – tas būs nepareizi. Vienīgais variants – šo māju atsavināt. Par labu kam? Nu, loģiski – viesnīcai. Ņemot vērā šobrīd šo situāciju ar kovidu, es domāju, tādai uzņēmējdarbībai šobrīd liela interese nebūs, turklāt viesnīcai tā ir pārāk liela, turklāt ar šo mēs likvidējam publisko funkciju. Un tāpēc es šobrīd runāju ar vairākiem profesionāliem arhitektiem, un sarunā man tiešām parādījās ideja, ka šo māju var nojaukt. Viņa atrodas uz vairākiem zemesgabaliem, divi ir privātie, tos var atsavināt. Rīgas pašvaldība ar valstisku pieeju var šo ēku nodot valstij, lai viņi realizē šo projektu.

Pēdējais – uz vienas ass, kur ir Akmens tilts, atrodas Latvijas Nacionālā bibliotēka. Protams, es zinu, jūsu domes priekšēdētāja negatīvo iespaidu par tās arhitektūru, izteicienu par to, ka tā ir Maxima. Bet es to vērtēju kā labu, jaunu arhitektūru. Mums trūkst labas publiskas arhitektūras. Un šeit uz vienas ass būs bibliotēka. Vairāki arhitekti teica, ka tas ir apspriežams jautājums. Bet nekādā gadījumā es negribu pateikt par to, ka es pretendēju uz to, ka šo jautājumu vajadzētu. Es tikai viņu izvirzīju, lai paliek – nu, piemēram, es teicu arī Jurim Pogam, kas ir Arhitektu savienības vadītājs, – lai paliek viņam failos, un ir diskusija. Par pašu koncertzāli – es uzskatu, vajadzētu profesionāli piedāvāt vairākus variantus un tad politiķiem pieņemt lēmumu.

Tagad, Burova kungs, jūsu pēdējais jautājums Čekušina kungam.

Burovs (Nopūšas). SIA Rīgas namu pārvaldnieks, jūs zināt. Cik krimināllietas ierosinātas par Rīgas namu pārvaldnieka vadību, darbinieku rīcību laikā, kad jūsu partija atbildēja par Rīgas namu pārvaldnieka kapitāldaļām? Cik krimināllietas ir ierosinātas?

Čekušins. Es nezinu. Goda vārds, nezinu.

Burovs. Es varu pateikt…

Čekušins. Pagaidiet, pagaidiet – es zinu tikai to, ka neviena nav pabeigta un neviena tiesas sprieduma nav – to es zinu!

Cik ir, Burova kungs?

Kriminālprocess sākts par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un arī par noziedzīgi iegūtās naudas legalizāciju SIA Liftu alianse, 2017. gada aprīlī fiktīvi nodarbināti 12 cilvēki, no RNP izkrāpti 150 000. Vēl – policija pabeidza izmeklēšanu un sāka 12 personu kriminālvajāšanu, process sākās 2015. gadā. Un 2015. gada septembris – KNAB sācis pārbaudi par iespējamo kukuļņemšanu un Rīgas namu pārvaldnieka amatpersonu iespējamo piedalīšanos korupcijas shēmās, kas saistītas ar pēdējos trīs gados notikušo autopacēlāja nomas iepirkumu gandrīz 600 000.

Laikam četras bija.

Šeit ir rakstīts – trīs, bet jums ir taisnība par ceturto – ceturtais ir no pagaidu valdes, kuru es iecēlu savā laikā, atceļot iepriekšējo valdi, ko iecēla Ušakova kungs, par Siltumserviss Rīga, kur pirmo daļu pagaidu valde nosūtīja prokuratūrai, prokuratūra pārsūtīja policijai, un policija uzsāka procesu. Otrā daļa būs nosūtīta šonedēļ vai nākamās nedēļas sākumā.

Lai diskusiju nenoslēgtu ar policiju un kriminālprocesiem, dosim katram dalībniekam iespēju īsi, kodolīgi pateikt saviem vēlētājiem vai šā raidījuma skatītājiem, ko vēl viņi gribētu pateikt. Lūdzu, Čekušina kungs!

Čekušins. Es gribu pateikt tieši to, ar ko es sāku. Ka mums ir pieredze, ka visiem mūsu vēlētājiem ir pieredze – viņi redzēja, ka visus savus solījumus, ja mums ir tāda iespēja, mēs vienmēr pildām. Un tas ir galvenais. Man liekas, ka praktiski nevienai partijai, tagad mūsu konkurentiem – viņiem bija iespēja parādīt, pierādīt valsts līmenī, kā viņi pilda savus solījumus, un jūs redzat, kā notiek valstī. Vai mēs gribam, lai pie mums Rīgā arī būtu tādas tukšas bla, bla, bla – un pēc tam nekas nav izpildīts? Vai viņi tomēr vēlas saglabāt visas sociālās programmas, lai uzlabotu tieši skolas jautājumus? Jautājums jums! Augusta beigās mēs jau to ieraudzīsim, un es ceru, ka jūs nobalsosiet par Saskaņu.

Burovs. Es gribu pateikt to, ko es teicu Latvijas Republikas Valsts prezidentam, kad kā domes priekšsēdētājs biju uz audienci: bez stipras Rīgas nav stipras Latvijas, un bez stipras Latvijas nebūs stipras Rīgas! Un šobrīd diemžēl pa visiem šiem gadiem izbūvēta siena starp valdību, starp Latvijas valsti un Rīgas pašvaldību. Būvēja šo sienu no abām pusēm – kā valdības pārstāvji, tā arī Rīgas pārstāvji. Mūsu uzdevums – šo sienu nojaukt. Paldies!

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu