Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Izglītojamā tiesības ir primāras. Bet pedagogam tādu vispār nav - tādu ainu atklāj katrs LIZDA veiktais pētījums par pedagogu darba tiesībām izglītības iestādēs. “Mums valda likums - vecākam vienmēr taisnība. Pedagoga viedoklis, viņa tiesības tiek pilnīgi ignorētas. Nav vērts pat mēģināt cīnīties ar to.” Kad “aicinu vecākus pieslēgties, lai bērns tiktu sagatavots mācībām, vecāks to uzskata par milzīgu aizvainojumu. Izplata nepatiesu informāciju par pedagogu citiem vecākiem.” Savukārt reizēs, kad “skolēns iesita skolotājai, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās,” visbiežāk iznāk, “ka skolotājs pats vainīgs, jo iejaucās divu skolēnu kautiņā”.
Skolēnu nedisciplinētība un visatļautība traucē skolotāju tiešo darba pienākumu. Skolas vadība nevēlas par to informēt instances, lai netiktu grauts skolas prestižs. Biežākās pedagogu sūdzības, sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz vidusskolām, ir par skolēnu attieksmi un uzvedību gan mācību stundu laikā, gan starpbrīžos. Bērni ir izglītoti - viņi ļoti labi zina savas tiesības. Kas ir pareizi - katram jāmāk pastāvēt par sevi. Taču tas, kas allaž tiek aizmirsts, ir pienākumi. Diemžēl savus pienākumus aizmirst ne tikai bērni, bet ļoti bieži arī paši vecāki.
