Jaunās kadastrālās vērtības nodotas sabiedrības vērtēšanai, bet Finanšu ministrija ķērusies pie nekustamā īpašuma nodokļa reformas. Ko varam gaidīt?
Gandrīz vienu procentu no Latvijas iekšzemes kopprodukta veido iedzīvotāju nodokļu maksājumi par saviem nekustamajiem īpašumiem. Tas ir daudz. Latvijā šī summa ir 0,7% no IKP, savukārt Lietuvā tikai 0,3%, bet Igaunijā 0,2%. Tāpēc saprotamu šūmēšanos sabiedrībā raisījušas Valsts zemes dienesta aprēķinātās jaunās kadastrālās vērtības, kurām paredzēts stāties spēkā no 2022. gada. Ja nemainītu nodokļa aprēķina metodi, iedzīvotāju maksājumi pieaugtu jau līdz 1,1% no IKP, liecina Tieslietu ministrijas aplēses.
Šis pēdējo gadu laikā ir jau otrais mēģinājums pārskatīt īpašumu kadastrālo vērtību, lai tā atbilstu tirgus situācijai. Iepriekšējā reize bija 2016. gadā, taču, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politiķi no plāna atteicās. Līdz ar to aptuveni pusotram miljonam ēku un miljonam zemes vienību, par ko saimnieki maksā nekustamā īpašuma nodokli, aprēķiniem izmanto pašreizējās kadastrālās vērtības — 85% no 2012. un 2013. gada jeb pēckrīzes laika tirgus vērtībām.
Valdība tagad uzdevusi Tieslietu ministrijai atjaunot kadastrālās vērtības atbilstoši tirgus situācijai, savukārt Finanšu ministrijai — izstrādāt jaunu nekustamā īpašuma nodokļa politiku. Jaunās kadastrālās vērtības jau piedāvātas sabiedrības apspriešanai, taču par nodokļa aprēķina izmaiņām skaidrības vēl nav. Milzīga komunikācijas kļūda — tā notiekošo komentē nekustamo īpašumu vērtētāji, bet Tieslietu ministrija pārmet Finanšu ministrijai kavēšanos.
Uz tirgus cenām un pāri
Straujākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms mājokļiem, kas būvēti pēc 2000. gada, tomēr būtiski tas augs arī vecākām privātajām un daudzdzīvokļu mājām Rīgā, Pierīgā un lielajās valsts pilsētās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.