Sārnates violetais • IR.lv

Sārnates violetais

3
Kristīne Abika. Foto — Ieva Salmane
Laura Dumbere

Pirms četriem gadiem kostīmu māksliniece un scenogrāfe Kristīne Abika pārcēlās no Rīgas uz vējaino Sārnates piekrasti. Sekojot vietējai leģendai par sen nogrimušu franču burinieku un krastā izskalotu sarkankoku, viņa pamazām radīja unikālus mākslas darbus izstādei Brazilvuds, kas līdz 13. septembrim apskatāmi Liepājas koncertzālē Lielais dzintars

Rudens vētrā pie Ulmales 1884. gada rudenī nogrima franču burinieks Le Tage, kas bija ceļā no Haiti uz Liepāju. Kravā bija Brazīlijas sarkankoks, paredzēts Krievijas cara galma greznajiem mājokļiem Pēterburgā. Baltijas jūras vētras ir īpaši riebīgas, jo īsie, asie viļņi svaida kuģi kā skaidu un padara nevadāmu. Le Tage apkalpe bija nolīgta Haiti. Vētras radītajā uztraukumā dienvidu puiši aplami iztulkoja kapteiņa pavēles un izraisīja katastrofu. Cilvēkus un daļu kravas izdevās izglābt, bet liela daļa cara tētiņa sarkankoka nogrima Baltijas jūras dzelmē. Līdz pat šai dienai laiku pa laikam jūra izsviež krastā sarkankoka jeb, kā teica senākos laikos, brazilvuda gabalus. 

Vietējie Ulmales, Pāvilostas un Sārnates iedzīvotāji tos vāca un izmantoja Lieldienu olu un zvejas tīklu krāsošanai. Galdnieki no brazilvuda taisa nažu spalus, kas iekrāso rokas sarkanas, bet pāvilostnieks Rolfs Jansons virpo vīna pudeļu aizbāžņus. Sarkankoks nogulējis sāļajā jūras dzelmē 136 gadus, bet tā asinis vēl ir dzīvas un karstas. Starp citu, vai zinājāt, ka iecienītā marinētā siļķe «Islandes gaumē» ir sarkana, jo marinādei pievienotas sarkankoka skaidas?

Izskalota vējainā krastā

Arī māksliniecei Kristīnei Abikai piekritis sarkankoka liktenis, jo Sārnates krastā nonākusi pavisam neplānoti. 

Viņa ir rīdziniece līdz kaulam. Mākslas akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu scenogrāfijā un maģistra grādu glezniecībā, izstāde Brazilvuds ir viņas astotā personālizstāde. Kopš 2002. gada veidojusi kostīmus un vēlāk arī scenogrāfijas 57 izrādēm gandrīz visos Latvijas teātros. Piecas reizes Spēlmaņu naktī nominēta kā gada kostīmu māksliniece vai gada scenogrāfe. Saņēmusi prestižo Čaikas balvu Krievijā par kostīmiem izrādei Kabīrijas naktis Maskavas Puškina Drāmas teātrī. Teātra vidē un Rīgas ielās viņa jutās kā zivs ūdenī. Bet, ja esi precējusies ar vīrieti, kura dzīves sapnis ir dzīvot laukos, agri vai vēlu nākas izdarīt nopietnu izvēli.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu