Ligita Čukure savu privātmāju Engurē apstādījusi ar eksotiskiem krūmiem un kokiem un gaida ziedēšanu aiz dārza ierīkotajā magnoliju parkā
Karstā vasaras dienā Ligita Čukure sagaida ar pašas gatavotu, kādā Rīgas restorānā noskatītu cidoniju limonādi. Ledus gabaliņi šķind skaistajās stikla glāzēs, un uz terases galda smaržo biezpiena plātsmaize un plombīra saldējums ar ogām no pašas dārza.
Tikmēr saimniece, apbruņojusies ar dārza projektu, kas izklāts uz lielas papīra lapas, sāk stāstu par savu aizraušanos. Par spīti gardajam cienastam, viņa īsi nosaka: «Man nepatīk virtuvē, man patīk dārzā.»
Kā vēlāk izrādās, aiz šiem vienkāršajiem vārdiem slēpjas nopietns hobijs un darbs. Māju Jūras ielā Engurē, otrpus ceļam, kas ved gar pludmali, viņi kopā ar vīru uz vecajiem pamatiem sāka celt 2006. gadā. «Gribējās jūru,» skaidro bijusī jelgavniece, «mazu mājiņu, kur aizbraukt sestdienās un svētdienās, ar nelielu zemes pleķīti, kāpu un priedīti. To visi vēlas, bet tādu īpašumu jau nevar nopirkt. Tas pārāk skaisti izklausās! Iegādājāmies to, kas bija, un sākām darīt.»
Pamazām ģimene «ieaugusi» mīlīgajā ciematiņā un nu jau četrus gadus dzīvo šeit pastāvīgi. Pateicoties Ligitas «slimībai uz augiem», kā to smejoties kādreiz nosaucis vīrs, ierīkots skaists dārzs. Lai arī tas ir publiski apskatāms un atpūtnieki aicināti pārlaist nakti privātā namiņā vai zvanu teltī, dārzs ir saglabājis nepiespiestu un nedaudz noslēpumainu piemājas dārza atmosfēru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.