Pārgājiens no Dārziņu ūdenskrituma līdz Dzelzceļa tiltam Vecrīgā: mazdārziņu republika, PSRS laiku lidlauks, iznīcinātāju angāri, Pierīgas senās muižas, fabrikas un rūpnīcas, gulbju moliņš un Spīķeru promenāde
Dažreiz es daru tā — iekāpju vilcienā vai autobusā, pabraucu kādu strēķīti prom aiz Rīgas un tad nāku atpakaļ mājās. No Garkalnes, Vecāķu, Tīraines, Salaspils stacijas… Ļoti ekonomisks un praktisks lielpilsētas apkaimju un tuvējo novadu iepazīšanas variants! Šoreiz mani vilināja Daugavas lejtece, un necik tālu jau nebija jāceļo, tik vien kā līdz Dārziņiem Rīgas pievārtē.
Pārgājiens sākas Daugavmalas ielā, kur, šķērsojot gājēju tiltu, atrodies jau Zirņu pussalā. Te ar roku aizsniedzama gan Rīgas HES, gan Doles sala Daugavas pretējā krastā, bet šoreiz dosimies citā — Rīgas torņu — virzienā. Dārziņu gleznainā atteka ir izbijis Daugavas gultnes posms. Tā ūdenskritumu iecienījuši vietējie, un karstās dienās šeit izskatās gluži kā brīvdabas akvaparkā. Pīles, gulbji, suņi, cilvēki — ikviena dzīvā radība novērtē attekas krācītes un ūdenskrituma veldzi.
Bijusī PSRS aviobāze
Dārziņu republika visā krāšņumā atklājas Jāņogu ielā, pa kuru virzīsimies tuvāk Rumbulai. Iespaidīgi privātie nami mijas ar pieticīgām «trīs sivēntiņu mājelēm» no materiāliem, kas gadījušies pa rokai. Tomēr pagaidu varianti vienmēr izrādās tie dzīvotspējīgākie, un būdiņas braši turas nez kuro gadu desmitu.
Netālu no Rumbulas lidlauka, Jāņogu ielas pagriezienā, kas aizved pa labi uz Maskavas ielu, ceļš uzmanīgi jāturpina taisni pa taciņām (Rīgas virzienā tās savienojas ar Rumbas ielu). Galvenais — turēties paralēli Daugavai. Reiz šeit novirzījos no kursa un iekūlos tādos džungļos, ka šķita — dzīva laukā netikšu. Biezi, necaurbrienami krūmi, kas pēc katra spertā soļa zvetē pa ciskām, pamesti, aizauguši ābeļdārzi, bezpajumtnieku guļvietas zem klajas debess, žogs ar suni… Saņēmos drosmi un pa nelegālu sētas caurumu ielīdu apsargājamā teritorijā, jo manīju, ka aiz tās vīd lidlauks, kur mistiskā kārtā ar dievpalīgu arī nokļuvu. Jūs gan tā labāk nedariet!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.