Valsts iestādes kopā ar uzņēmējiem meklē risinājumus arī nestandarta situācijās

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Mārtiņš Tiknuss, Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs
Print Friendly, PDF & Email

Šā gada sākums ieviesa nozīmīgas korekcijas un pārmaiņas ne tikai mūsu personīgajās dzīvēs, bet arī uzņēmējdarbības vidē un valsts pārvaldes darbā. Šī neapskaužamā situācija vienlaikus ir bijis labs stresa tests un pārmaiņu katalizators – ikviens no mums šajā laikā ir apguvis jaunas digitālās prasmes, strādājis efektīvāk un, ieviešot pārmaiņas, elastīgāk un atvērtāk pielāgojies visam jaunajam.

Īpaši izaicinoši pēdējie mēneši ir bijuši valsts pārvaldes uzraugošajām iestādēm. Jau vairākus gadus valsts pārvaldes uzraugošās iestādes ir apvienojušās iniciatīvā “Konsultē vispirms”, kuras mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā un mainīt pieeju, kādā uzraugošās iestādes sadarbojas ar uzņēmējiem. Uz klientu orientēta valsts pārvalde ir viens no uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna prioritārajiem virzieniem. Tāpēc iestāžu primārais mērķis nav sodīt, bet nodrošināt valstī spēkā esošo prasību izpildi un saprotamus “spēles noteikumus”.

Katru gadu tiek vērtēts principa „Konsultē vispirms” ieviešanas progress uzraugošajās iestādēs un pēc rezultātu izvērtēšanas katra iestāde saņem rekomendācijas, ko būtu nepieciešams pilnveidot un uzlabot sadarbībā ar uzņēmējiem un iestādes klientiem. Balstoties uz 2019. gada novērtējuma rezultātiem un salīdzinot tos ar 2018. gadu, nedaudz zemāks rādītājs iestādēm bija attiecībā uz klientu konsultēšanu un informācijas sniegšanu.

Ņemot vērā apstākļus, valsts pārvaldes digitalizācija, uzņēmēju konsultēšana un informācijas sniegšana ir kļuvusi par iestāžu lielāko šā gada izaicinājumu.

Šā gada pirmajos mēnešos iestādēm bija nepieciešams pilnībā mainīt veidu, kādā tiek sniegta informācija un konsultēti klienti. Jaunās pārmaiņas veicināja izmaiņas dažādos procesos un, iespējams, tas ļāva samazināt arī administratīvo slogu. Piemēram, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere atzīst, ka “krīzes pozitīvā iezīme ir tā, ka tika izgaismoti problēmjautājumi. Ikdienā tos parasti neievēro, jo problēmas var dažādi apiet. Tā arī klātienes “atslēgšana” ir izgaismojusi nepieciešamību vēl vairāk attīstīt e-pakalpojumus. Ņemot vērā, ka tieši no uzņēmēju veiksmes un izdošanās ir atkarīga visas sabiedrības kopējā labklājība, ir jārod iespēja piedāvāt klientiem pēc iespējas labākus un plašākus e-pakalpojumus, lai tie var vairāk laika veltīt biznesam un mazāk – birokrātijai”.

SIA “DEPO projekts” valdes priekšsēdētājs, arhitekts Uldis Zanders teic: “Laba sadarbība līdz šim ir izveidojusies ar Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) – visu 3. grupas objektu projektēšana un celtniecība norit “Konsultē vispirms” zīmē. Tieši iestādes atvērtība un atsaucība ir mudinājusi uzņēmējus proaktīvi konsultēties ar BVKB, kas rūpīgi izskaidro procedūras un sniedz padomu par saistību izpildi pret valsti. Jebkurā situācijā tiek meklēts kopsaucējs, kas būtu pieņemams abām pusēm. BVKB ieviestā un uzturētā  Būvniecības informācijas sistēma (BIS), kas nodrošina informācijas apriti starp būvniecības procesa dalībniekiem elektroniski, atviegloja attālināto darbu ārkārtas situācijas apstākļos. Ja šāda sistēma iepriekš nebūtu ieviesta, krīzes laikā strādāt un risināt ar būvniecības procesu saistītos jautājumus būtu ļoti problemātiski, bet veikt projektu skaņošanu – praktiski neiespējami.”

Daudzi uzņēmēji atzinīgi novērtējuši uzraugošo iestāžu darbu un vēlmi sadarboties, risinot dažādas problēmsituācijas. Taču, lai cik atvērtas un pretimnākošas būtu valsts uzraugošās iestādes, daudzu procesu virzībai ir nepieciešama politiskā griba. Inga Kavaca, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente atzīst, ka “šajā krīzes laikā uzņēmēji gan no ministrijām, gan uzraugošajām iestādēm ir saņēmuši atbalstu. Valsts pārvaldes darbinieki ar izpratni un iedziļināšanos, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, gatavoja priekšlikumus un meklēja dažādus atbalsta mehānismus. Diemžēl sadarbība notikusi tikai vienā līmenī – neskatoties uz ierēdņu atsaucību, politiskās gribas trūkums un nespēja vienoties valdības līmenī atstāja daudzus uzņēmējus neapskaužamā situācijā”.

Šis pusgads mums visiem daudz ir iemācījis. Valsts pārvaldes iestādes ir ieviesušas daudzus uzlabojumus un pārmaiņas, attīstījušas savu pakalpojumu klāstu, kļūstot inovatīvākās un pretimnākošākas klientiem. Tās ir pierādījušas, ka nestandarta situācijas nav šķērslis – uzraugošās iestādes ir atvērtas un gatavas kopīgi ar uzņēmējiem meklēt piemērotākos risinājumus, kas apmierinātu abas puses. Ikvienu procesu pilnveidojot un mainot, pastāv arī kļūdu faktors. Iestādes ir gatavas atzīt savas kļūdas un strādāt pie procesu uzlabošanas. Šādos gadījumos svarīgs ir arī uzņēmēju atbalsts un pretimnākšana. Veidosim konstruktīvu dialogu ar uzraugošajām iestādēm un ieviesīsim pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē kopā – sadarbojoties.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu