Vēsturnieks Aivars Stranga intervijā Ir noņem apzeltījumu Kārļa Ulmaņa saimnieciskajai politikai un nonāk pie secinājuma, ka Ulmanis savos ekonomiskajos uzskatos bija kreiss cilvēks.
Ulmaņa ideālā saimniecība bija tāda, kāda nevar pastāvēt, saka vēsturnieks, kurš ir 2017.gadā izdotās grāmatas Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika autors. “Par laukiem viņš raksta 1929.gadā – ne kapitālistiska, ne sociālistiska. Tāda Virzas Straumēnu idealizēta saimniecība, kurā uzplaukst mūsu talanti,” par Ulmaņa saimnieciskajiem uzskatiem saka Stranga. Savukārt pilsētā Ulmaņa intereses bija valsts īpašums, valsts uzņēmumi līdz pēdējam sīkumam. Ulmaņa režīma beigās jau parādoties tāda iejaukšanās saimniecībā, kas esot grūti saprotama.
Stranga norāda, ka liktenīgais Latvijas jautājums bija darbaspēka trūkums. Agrārā reforma deva zemi katram, kurš vēlējās, bet trūka laukstrādnieku. “Ulmaņa doma bija tāda: lai neievestu ārzemju laukstrādniekus, katram jāiedod mazs zemes gabaliņš, lai viņš tur rušinātos, bet neizmantotu algotu darbaspēku. Tāda būtu ideāla Ulmaņa tautsaimniecība,” saka vēsturnieks. Viņš domā, ka Ulmaņa vīzija par laukiem, kur ir mazas saimniecības, kas neizmanto algotu darbaspēku, ir lielā mērā reakcija uz katastrofālo darbaspēka trūkumu.
Ulmanis bijis arī ļoti bagāts cilvēks, saka Stranga, jo pēc apvērsuma bija pieņemts, ka visiem ir viņam jāziedo. Pats būdams bagāts, viņam tomēr nav patikuši tie cilvēki, kuri pie bagātības tikuši ar savu darbu. Latvijā viņš baidījies no vecpilsonības, kam bija sava stāja uzskatos un kas, iespējams, viņu nav ņēmuši par pilnu, piemēram, no Berga bazāra dibinātājiem. “1934.gadā uzrunā Latvijas Universitātei viņš teica: mums daudz kas jāpaņem no marksisma,” stāsta Stranga.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra