Konstitūcijas grozījumi ļaus Putinam valdīt līdz 83 gadu vecumam
Diezin vai kāds ar aizturētu elpu sekoja Krievijā notikušajai tautas nobalsošanai par grozījumiem konstitūcijā, kuri ļaus prezidentam Vladimiram Putinam palikt amatā līdz pat 2036. gadam. Balsošana notika no 25. jūnija līdz 1. jūlijam, bet jau 29. jūnijā valsts kontrolētais Sabiedriskās domas izpētes centrs pavēstīja, ka grozījumus atbalstot 76% vēlētāju. Un jau šīs nedēļas sākumā grāmatveikalos Maskavā varēja nopirkt konstitūcijas jauno izdevumu, uz kura vāka rakstīts, ka «stājas spēkā no oficiālo Viskrievijas balsojuma rezultātu publicēšanas dienas».
Taču rezultāts bija zināms jau vismaz janvārī, kad Putins šīs izmaiņas pamatlikumā piedāvāja. Bet viņa nodoms palikt pie varas līdz mūža beigām ir noprotams kopš 2008. gada, kad pēc diviem termiņiem samainījās ar amatiem ar premjerministru Dmitriju Medvedevu, lai pēc četriem gadiem atkal kļūtu par prezidentu jau uz diviem sešu gadu termiņiem, kā noteica prezidenta Medvedeva laikā mainītais likums. Nupat pieņemtie grozījumi «nonullē» visus Putina iepriekšējos termiņus amatā un atceļ ierobežojumu būt amatā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tas ļaus viņam 2024. gadā pretendēt uz vēl diviem termiņiem amatā un kļūt par visilgāk Krievijā valdījušo caru kopš imperatora Pētera I.
Krievijas pamatlikuma grozīšanas jeb, kā to dēvē opozīcija, konstitucionāls apvērsums sarīkots labi izplānotas KGB operācijas stilā. Putins var sevi apsveikt par tālredzību, ka darīja to tieši tagad, kaut gan līdz viņa pašreizējo pilnvaru beigām vēl četri gadi. Gada sākumā viņa reitings bija vēl samērā augsts, bet ekonomika, kaut arī stagnēja, kaut kā klunkuroja uz priekšu. Koronavīrusa pandēmija bija smags trieciens gan ekonomikai, gan vadoņa popularitātei. Taču darbiņš tostarp jau nodarīts.
Kremlis arī Covid-19 epidēmiju pamanījās izmantot saviem taktiskajiem mērķiem. Jūnija sākumā oficiālā statistika sāka uzrādīt inficēšanās gadījumu samazināšanos un valdība piepeši atcēla karantīnas ierobežojumus Krievijā tieši pirms 24. jūnijā rīkotās 9. maija parādes Sarkanajā laukumā un pirms tautas nobalsošanas. Un vīruss bija papildu iegansts neļaut neatkarīgiem starptautiskiem novērotājiem, piemēram, no EDSO, uzraudzīt nobalsošanas gaitu. (Galvenais iemesls bija «tautas nobalsošanas» neskaidrais statuss — Krievijas likumi paredz starptautisku novērotāju klātbūtni tikai «referendumā», taču ne «nobalsošanā».) Sociālos tīklus pārpludināja ziņas par gadījumiem, kad balsots vairākkārt (pat piecas reizes!) vai balsot atnākušie iecirknī atklāj, ka par viņiem kāds jau ir nobalsojis. Taču varas iestāžu uzaicinātie «novērotāji» no dažām Kremlim tradicionāli draudzīgām Eiropas galēji labējo partijām slavē nobalsošanu kā labi organizētu un godīgu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.