Lai gan no daudziem tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmējiem izskan neapmierinātība ar pastāvošo situāciju, valda neziņa par nākotni un darbinieki joprojām atrodas dīkstāvē, nozare kopumā turpina pastāvēt un darbosies arī nākotnē. Pašlaik nozare saņēmusi ievērojamu finansējumu mārketinga aktivitātēm, tāpēc būtiskākais ir strādāt pie atšķirīgiem produktiem un to pasniegšanas metodēm.
Investīcijas mārketinga aktivitātēm
Tūrisma un viesmīlības nozare neizzudīs. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai piešķirti vairāk nekā trīs miljoni eiro tūrisma mārketinga aktivitātēm, arī tūrisma informācijas birojs LIVE RIGA sācis kampaņu 700 000 eiro apmērā, kas kopumā nozīmē pietiekami lielu summu, lai piestrādātu pie pilsētas un valsts tēla un viesu piesaistes.
Pandēmija, protams, viesusi būtiskas korekcijas un fokuss jāliek uz vietējo ceļotāju, meklējot iespējas, kā reģionu iedzīvotājus ieinteresēt doties uz Rīgu, bet rīdziniekus – uz reģioniem. Domāju, ka Rīgā tiks apgūtas daudzas jaunas teritorijas un vietas, kas kļūs pievilcīgas tūristiem. Jautājums – cik labu Rīgas mārketingu spēsim radīt? Rīdzinieki zina par takām visā Latvijā, kur doties brīvdienās, bet cik daudzi Latvijas iedzīvotāji zina par takām vai vietām Rīgā, kuras apmeklēt? Rīgai, tāpat kā Latvijai, ļoti svarīgi ir arī ārvalstu tūristi, un pašlaik Latvija ir labās pozīcijās, lai veiksmīgi startētu ar savu stāstu pasaulē. Baltijas tūrisma burbulis ir lieliska izdevība radīt interesi paraudzīties – kā tad te īsti ir?
Atšķirīgi produkti un pasniegšanas veids
Tūrisms šodien ir stāsts par atšķirīgu produktu radīšanu un dažādiem veidiem, kā tos pasniegt. Tāpat tā ir iespēja izmēģināt jaunas lietas, un šāgada vasara noteikti kļūs par eksperimentu laiku nozarē. Ja līdz šim tūrisma nozares mārketingā netika piešķirti nepieciešamie līdzekļi, tagad tas beidzot ir izdarīts. Turklāt pietiekami, lai radītu labas iestrādnes un bāzi turpmākajam laikam.
Šis gads nozarei nebūs viegls, bet pasaule nebeidzas ar šo ziemu. Daudzi tūrisma galamērķi ir piedzīvojuši vērienīgas dabas katastrofas, kas iznīcina visu infrastruktūru, bet tomēr spējuši atjaunot darbību. Būs uzņēmumi, kuri beigs savu darbību, tomēr nozare neapstāsies. Arī darbiniekus nozarei vajadzēs, jo ir jauna kārtība tūrismā un viesmīlībā, piemēram, pastiprināti drošības un higiēnas noteikumi nozīmē, ka būs nepieciešama profesionāļu iesaiste. Pat ja koncerts vai pasākums tiek rīkots tikai 25 vai 50 apmeklētājiem, ir nepieciešamas gaismas, skaņa, biļešu kontrole, pasākuma organizatori, koordinatori, reklāmas veidotāji u.tml. Iespējams, jaunie apstākļi pat radīs nepieciešamību pēc jaunām profesijām. Pasākumi nākotnē darbosies arī hibrīda modeļu veidā, piemēram, noteikts skaits skatītāju klātienē, bet daļa – attālināti.
Nākotnē cilvēki vēlēsies ceļot
Jaunais normālais tūrismā būs ļoti ilgi, iespējams, uz visiem laikiem. Jau tagad top jauni servisa standarti un visa nozare kopā mācās, apzinot iespējas. Tūrisma burbulis, kas veidojas Eiropas Savienības ietvaros, un atbalsts mārketinga aktivitātēm skaidri parāda – tūrisms ir svarīgs. Protams, fizisko pārvietošanos nekas nevar aizstāt, jo, neraugoties uz visu digitālo, arī 21. gadsimta cilvēks vēlas socializēties. Un tas nozīmē, ka arī nākotnē cilvēki vēlēsies ceļot.
Piecu gadu griezumā tūrismam ir visas iespējas izaugt. 2020. gads ir norakstītais gads, 2 – 3 turpmākie būs atkopšanās gadi, bet jau 2023. gadā mēs varam būt 2019. gada līmenī. Ja kāds domā par iespēju studēt tūrismu, es teiktu, ka šis ir pats piemērotākais laiks to darīt – lai cik paradoksāli tas arī skanētu. Pašlaik ir iespējams mācīties kopā ar visu nozari, un ielēkt jauno tendenču vilcienā būs daudz vieglāk.
Domāju, ka pašlaik arī daudzi tūrisma un viesmīlības uzņēmēji apzināsies, cik būtiska ir attiecīga izglītība un dažādas papildus prasmes, piemēram, mārketings, digitālās iemaņas u.tml. Liela daļa jau ir spējuši pielāgoties, piedāvājot pakalpojumus, par kuriem agrāk nebija pat iedomājušies. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, iespējams, pielāgoties būs vieglāk, tomēr Latvijas tūrisms kopumā var izmantot izdevību, lai samazinātu plaisu ar citām ES valstīm. Jo dinamiskāki būsim, jo ātrāk mainīsim to, kā Latviju uztver ārvalstu viesi. Mēs varam pozicionēt sevi kā primāro galamērķi, nevis papildinājumu Krievijai vai kādai ES valstij.
Komentāri (2)
Sskaisle 25.06.2020. 15.31
Vai tas, ka Latvijas sabiedriskajos medijos un sociālajos tīklos tiek laista reklāma ar Rīgu kā gaidošo alkstošo sieviešu pilsētu – ir būtisks ieguldījums tūrisma nozarē?
Nepiekrītu .
Cik tad ir latvju bāleliņi, kuri var atļauties pirkt Rīgas sievietes un Rīgas alu ?
Ja reiz reklamēt miesu un izklaides, tad tādai reklāmai ir jābūt orientētai uz maksātspējīgu publiku – ne jau latviešiem.
Piemēŗam, Itālijā valsts dos naudu – laikam 500 eur u 2 cilv gimeni, ko apmaksāt naktsmītnes ceļojot pa Itāliju un tikai Itāliju, To es saprotu -tas ir loģisks ieguldījums valsts ekonomikā. Bet notrallināt 700 000 eur , lai stāstītu latviešu valodā , ka Rīga ir lēto sieviešu pilsēta?
Nu es to vērtēju kā tikpat zemisku valsts amatpersonu naudas izšķērdēšanu, kad simti tūkstoši tiek tērēti CSDD reklāmām , pie tam stulbām, debīlām, un nenotiek satiskmes drošības kontrole , jo neesot nauda
Daiļmutītēm daiļrunātājiem ir iedota naudu, to iztērēs sašam un pašam , tad žēlosies un vaimanās
Pie tam, mani patiesi uztrauc, ka atvērs robežas ne ES valstīm, bet kā nodrošinās, ka valsts izkontrolēs, ka cilveki no Zviedrijas, vai mīļās Krievijas ievēro karantīnu – par to neviens nezin. Valsts iestādes no naudas trūkuma necieš, viņiem dokumenti kārtībā, ja sabiedrību , kas uztrauc, tad tā lai pati tiek galā
Nu nē – nu galīgi nē
0
Sskaisle 25.06.2020. 15.23
profesors raksta dikti pavirši
0