fbpx

Jaunais plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā – evolūcija vai revolūcija?

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Marta Cera, ZAB “Ellex Kļaviņš” zvērināta advokāta palīdze, CAMS
Print Friendly, PDF & Email

Jau zināmu laiku Eiropas Komisija (EK) plāno noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN jeb anti-money laundering (AML)) normatīvā regulējuma harmonizēšanu Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Lai gan jau pašlaik ES normatīvie akti paredz šīs direktīvu ieviešanu dalībvalstīs, realitātē daudzas dalībvalstis NILLTPFN direktīvas ieviesušas un piemēro dažādi, turklāt atšķirības saskatāmas arī dalībvalstu uzraudzības iestāžu darbībā.

Nav šaubu, ka NILLTPFN regulējums atstāj ietekmi uz ES iekšējo tirgu, turklāt šā regulējuma nevienmērīga piemērošana dažādās ES dalībvalstīs būtiski ietekmē arī finanšu iestāžu un citu NILLTPFN likuma subjektu pārrobežu darbību.

Lai novērstu esošās NILLTPFN regulējuma un tā piemērošanas nepilnības un “vājos punktus”, EK izstrādājusi un šogad maija sākumā publicējusi visaptverošu ES līmeņa NILLTPFN darbības plānu turpmākajiem 12 mēnešiem, kas paredz NILLTPFN jomas “reformēšanu” ES.

EK darbības plāna pīlāri

EK izdotais darbības plāns ietver sešus pīlārus, kas saistīti ne tikai ar normatīvā regulējuma, bet arī jomas uzraudzības harmonizēšanu un stiprināšanu – jauna regulējuma izstrādi un jaunu ES līmeņa uzraudzības pilnvaru ieviešanu.

Jaunu ES līmeņa vienotu NILLTPFN noteikumu ieviešana

Pirmkārt, fragmentēta ES likumdošanas ainava izraisa papildu izmaksas un slogu pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izraisa t.s. regulatory shopping jeb situāciju, kad komersanti izvēlas reģistrēt savu darbību jurisdikcijā, kuras normatīvie akti ir elastīgāki. Līdz ar to EK darbības plāns paredz līdz 2021. gada pirmajam ceturksnim sagatavot normatīvo aktu priekšlikumus vienotu ES līmeņa noteikumu (no angļu val. – single rule book) ieviešanai NILLTPFN jomā.

Lai ierobežotu atšķirības noteikumu interpretācijā un piemērošanā, plānots, ka atsevišķas NILLTPFN direktīvu sadaļas varētu tikt pārveidotas par dalībvalstīs tieši piemērojamiem noteikumiem ES regulas veidā. Kā minimums, tieši piemērojamie noteikumi varētu aptvert tādas jomas kā likuma subjektu sarakstu, klientu izpētes pienākumu, iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, ziņošanas pienākumu, kā arī noteikumus attiecībā uz patiesā labuma guvēju (PLG) reģistriem.

Tajā pašā laikā svarīgi, ka papildu finansiālais un administratīvais slogs dalībvalstīm un likuma subjektiem tiek saglabāts minimālā līmenī, kā arī tiek ievērota uz risku balstīta pieeja. Ņemot vērā aizvien pieaugošās sankcijas par NILLTPFN prasību neievērošanu, likuma subjekti meklē iespējas kā nodrošināt NLLTPFN atbilstību – sākot ar papildus resursu atvēlēšanu plašu atbilstības programmu ieviešanai un beidzot ar biznesa modeļu pārskatīšanu, atsevišķu produktu, klientu vai tirgu izslēgšanu no sava saimnieciskās darbības modeļa. Līdz ar to ES vienotie noteikumi jāievieš, ievērojot principu, ka to mērķis nav ierobežot pieeju leģitīmu finanšu u.c. pakalpojumu sniegšanai.

ES līmeņa NILLTPFN jomas uzraudzības ieviešana

Otrkārt, EK darbības plāns paredz līdz 2021.gada 1.ceturksnim sagatavot EK priekšlikumus ES līmeņa NILLTPFN uzraudzības iestādes izveidošanai. Saskaņā ar EK darbības plānu, šobrīd tiek izskatītas vairākas alternatīvas vienotās uzraudzības ieviešanai – proti, vai tiks dibināta jauna ES iestāde, kas pildītu jaunā ES līmeņa uzrauga funkcijas, vai, piemēram, tiks paplašinātas esošās Eiropas Banku iestādes (EBI) pilnvaras.

Tiek apsvērts arī ES uzraudzības iestādes un dalībvalstu uzraudzības iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījums. Plānots, ka ES uzraudzības iestādei tiek piešķirtas skaidras pilnvaras pārraudzīt un instruēt dalībvalstu uzraudzības iestādes, kā arī uzlabot koordināciju ar uzraudzības iestādēm ārpus ES. Kā viena no iespējamā uzraudzības modeļa alternatīvām – tiešas uzraudzības pilnvaru piešķiršana ES vienotajai uzraudzības iestādei pār atsevišķiem likuma subjektiem, piemēram, uz konkrētu laika periodu, atkarībā no attiecīgā likuma subjekta riska pakāpes. Kā vēl viena alternatīva tiek minēta ES uzraudzības iestādes tieša uzraudzība pār visiem likuma subjektiem – ES finanšu iestādēm.

Priekšlikumi jaunā uzraudzības modeļa ieviešanai tiks sagatavoti, balstoties uz padziļinātu ietekmes novērtējumu topošā uzrauga iespējamām funkcijām, kompetencei un struktūrai, kā arī resursu sadalījumam.

Efektīva esošo NILLTPFN normatīvo aktu ieviešanas un piemērošanas nodrošināšana

Vienlaikus EK turpinās uzraudzīt efektīvu NILLTPFN direktīvu ieviešanu un piemērošanu ES dalībvalstīs – EK darbības plāns paredz, ka šā gada otrajā ceturksnī EK ierosinās konkrētām ES dalībvalstīm specifiskas NILLTPFN rekomendācijas. Vienlaikus – kā būtisks solis NILLTPFN jomas harmonizācijā – pašlaik noris darbs pie patiesā labuma guvēju (PLG) reģistru savienošanas ES līmenī un plānots, ka attiecīgais reģistrs būtu pieejams lietotājiem jau 2021.gadā.

Uzraudzības iestāžu koordinācijas nodrošināšana un informācijas apmaiņa

Būtiska loma NILLTPFN jomas harmonizēšanai ES līmenī ir atbildīgo uzraudzības iestāžu darbības un sadarbības koordinācijai gan nacionālā, gan ES līmenī. Attiecīgi, saskaņā ar EK jauno darbības plānu līdz 2021. gada pirmajam ceturksnim sagatavos priekšlikumus, lai ieviestu ES koordinācijas un atbalsta mehānismu informācijas apkopošanā un izvērtēšanā.

Viens no EK plāna pīlāriem uzsver arī publiskās un privātās partnerības lomas veicināšanu informācijas apmaiņas veikšanā finanšu izlūkošanas nolūkos, kā arī paredz EK vadlīniju sagatavošanu par publiskā un privātā sektora partnerības iespējām.

NILLTPFN regulējuma starptautiskās dimensijas stiprināšana

Svarīgs NILLTPFN jomas harmonizācijas mērķis ir arī vienotas ES pieejas piemērošana attiecībās ar trešajām valstīm, kurās konstatēti būtiski NILLTPFN trūkumi. Tajā pašā laikā EK viceprezidents Valdis Dombrovskis ir uzsvēris, ka viens no EK plāna būtiskākajiem mērķiem ir ES lomas stiprināšana starptautisko NILLTPFN standartu veidošanā, kas, piemēram, varētu ietvert arī vienotu ES interešu pārstāvēšanu Finanšu darījumu darba grupā (Financial Action Task Force (FATF)).

Kā jaunā darbības plāna ieviešana ietekmēs NILLTPFN jomu Eiropā un Latvijā?

EK izstrādātais darbības plāns neapšaubāmi ir pietiekami ambiciozs un tā ieviešanas gadījumā NILLTPFN jomā ES gaidāmas būtiskas izmaiņas, kas tiešā veidā ietekmēs arī NILLTPFN Latvijā.

Kopumā plānoto izmaiņu potenciālā ietekme noteikti vērtējama pozitīvi – NILLTPFN jomas pilnīgāka harmonizēšana varētu mazināt dažāda dalībvalstu regulējuma izveidoto barjeru ietekmi uz ES iekšējo tirgu, veicinot pārrobežu saimnieciskās darbības veikšanu un ES dalībvalstu savstarpējo konkurētspēju.

Tajā pašā laikā būtiski, ka svarīga nozīme tiek piešķirta plānotā regulējuma samērīgumam un proporcionalitātei atbilstoši dažādu likuma subjektu un to veiktās darbības specifikai un riska profilam. Lai arī pēdējos gados ir veikti būtiski NILLLTPFN jomas uzlabojumi, šķiet, ka NILLTPFN sektora turpmākai evolūcijai jāturpinās arī Latvijā – līdz brīdim, kad tiks panākts iespējami efektīvākais tiesiskā mehānisma modelis, līdzsvarojot cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu un legalizāciju un veiksmīgu atbilstības un uzraudzības nodrošināšanu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu