Lai gan zemnieki vismaz uz papīra pēdējos sešus gadus Latvijā saimnieko pēc metodes, kam jāsamazina pesticīdu lietošana, patiesībā tā ir pieaugusi. Vides organizācijas pieprasa samazināt pesticīdu izmantošanu visā ES, norādot uz apdraudējumu bitēm un citiem kukaiņiem
Baltajā uzsvārcī un cepurē ar sejas aizsargu Meduspils saimnieks Jānis Vainovskis pārlūko stropus kā tāds milzu laboratorijas vadītājs. Katrā no tiem mīt ap 50 tūkstošiem kukaiņu, kas visu vasaru to vien dara, kā sarežģītā ķīmiskā procesā pārstrādā nektāru medū. Kāda no mazajām laborantēm sāk izturēties pret mani īpaši agresīvi, kļūstu redzami nervozs. Jānis pasmīkņā un piekodina netrakot: «Šī jau būs atstājusi dzeloni tavās drēbēs, bet, ja tu šādi raustīsies, mums visiem būs jābēg.»
Esmu atbraucis uz vienu no Vainovska dravām Blīdenes pagastā, lai noskaidrotu, vai tiesa, ka bites izmirst, jo lauksaimnieki pārmērīgi lieto pesticīdus. Vainovskim ir 30 gadu pieredze biškopībā, un pērn negodprātīgs kaimiņš, miglojot lauku, apindēja viņa bites. Tas pērn bija vienīgais gadījums, kad uzraugošā institūcija Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sodīja pārkāpēju, atsaucoties uz biškopja zvanu. Par pārkāpumu VAAD piemērojis 600 eiro administratīvo sodu, tāpat par to ziņots Lauku atbalsta dienestam, kas šādos gadījumos lemj par platību maksājumu samazināšanu saimniecībai un atkārtotu vai tīšu pārkāpumu gadījumā pat noņemt tos pavisam. Biškopji gan apgalvo, ka bišu indēšana notiek daudz biežāk, met akmeni VAAD dārziņā.
Šādi uzskatāmi pesticīdu lietošanas pārkāpumi saceļ vētru medijos. Taču tā ir tikai samilzušas un globālas problēmas aisberga redzamā daļa, apgalvo vides aktīvisti un bitenieki, kas aicina iesaistīties ES mēroga parakstu vākšanas iniciatīvā Glābiet bites un lauksaimniekus, pieprasot līdz 2030. gadam par 80% samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu, bet līdz 2035. gadam aizliegt tos pavisam. Sistēmiskas nepilnības atrodamas visos līmeņos. Sākot no Briseles, kur tiek pieņemti valstu blokam saistoši lēmumi augu aizsardzības līdzekļu lietošanai, līdz pat lauku cilvēku delikātajām kaimiņattiecībām, cenšoties atrisināt problēmas zem četrām acīm, pauž vides aktīvisti.
Arī Latvijā, gluži kā visā ES, kopš 2014. gada obligāta ir tā sauktā integrētā lauksaimniecība — tā paredz pesticīdu lietošanu tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Taču to, ka šī sistēma tiešām perfekti darbojas, apgalvo tikai uzraugošās institūcijas VAAD pārstāvji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.