Ganāmpulks kā droša banka • IR.lv

Ganāmpulks kā droša banka

Hailandes govis SIA Andruks saimniecībā no citām atšķiras ar garspalvainu, spoži brūnu kažoku un dižiem ragiem. Foto — Lauris Aizupietis
Gunita Nagle

Pēdējos gados strauji palielinās Latvijā audzēto gaļas liellopu skaits, turklāt trešdaļa no viņiem ganās bioloģisko saimniecību ganībās. Dabas draugi priecājas, ka šādi ganāmpulki palīdz atjaunot bioloģisko daudzveidību Latvijā, bet paši zemnieki uzsver — tie veido stabilu biznesu

Latvijas lauku ainavā gandrīz vairs nav brūnaļu, kuras senči turēja kā piena govis. Taču aizvien biežāk redzam ganāmpulkus ar lielām un skaistām govīm, kas — pat pilsētniekiem skaidrs — ir gaļas lopi. To audzēšana ir lauksaimniecības nozare, kas Latvijā attīstās ļoti strauji. Kopš 2005. gada zīdītājgovju skaits ganāmpulkos ir pieaudzis 16 reizes un sasniedzis 56 tūkstošus. Trešdaļa no visiem gaļas liellopu ganāmpulkiem ir bioloģiskie. 

«Jaunajiem censoņiem ir vīzija, ka ar gaļas liellopiem viss ir vienkārši,» straujo zīdītājgovju skaita pieaugumu skaidro Latvijas Lauku konsultāciju centra speciāliste Daiga Baltiņa. Bet tā nav. Piensaimniecībā produkts ir piens, gaļas lopkopībā — teļš, ko iegūst no zīdītājgovs. Un ir trīs dažādi veidi, kā pelnīt ar šādu produktu, — ar izsoļu namu starpniecību pārdot tālākai nobarošanai, pārdot vaislai jeb citu ganāmpulku vairošanai vai realizēt gaļai. Pēc Baltiņas aplēsēm, aptuveni 80% pārdod teļus tālākai nobarošanai vai vaislai. Tikai dažas saimniecības mēģina pašas nobarot teļus, līdz no tiem var iegūt restorāna maltītes cienīgu gaļu. 

Tam nepieciešama speciāla nobarošana, bet liela daļa Latvijas pircēju nav gatavi par bioloģisko gaļu maksāt vairāk. «Manā skatījumā gaļas lopkopība Latvijā tikai sāk attīstīties,» secina Baltiņa.

Taču — vai Latvijai vajag varenus liellopu ganāmpulkus, ja zinām, ka industriālā lopkopība negatīvi ietekmē vidi, radot 18% no kopējā siltumnīcas efekta gāzu emisijām? Vai bioloģiska lopu audzēšana nodara mazāku kaitējumu videi? Krista Baumane no Latvijas Dabas fonda ir pārliecināta — jā! «Piemēram, Zviedrijā aplēsts, ka, audzējot liellopus bioloģiskās saimniecībās, kur tie ganās ganībās, nevis ēd koncentrēto lopbarību, izdalās par 40% mazāk siltumnīcas efekta gāzu un tiek patērēts par 85% mazāk resursu,» saka Krista Baumane, dabisko pļavu atjaunošanas projekta GrassLIFE speciāliste. «Gotiņas, kuras ganās dabiskajās pļavās un ēd zāli, nevis dzīvo kūtīs un ēd importētu kukurūzu un soju, ir ne tikai veselīgākas un laimīgākas, bet palīdz atjaunot izzūdošus biotopus, uzturēt ainavu paugurainos un mežainos apvidos un dod ieguldījumu dabas daudzveidības saglabāšanā. Moderni runājot, viņas sniedz ekosistēmu pakalpojumus.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu