fbpx

Laiks atvadīties no budžeta vietām 9

Reflektanti stāv garā rindā pie Latvijas Universitātes, lai iesniegtu dokumentus pamatstudijām. Foto: Evija Trifanova, LETA
Rasmuss Filips Geks, Edgars Klētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Kembridžas Universitātes absolventi
Print Friendly, PDF & Email

#GribuStudēt kampaņa ir sadzirdēta un būtība ir saprotama –  studentiem nevajadzētu žonglēt mācības ar darbu, lai varētu izdzīvot. Ir pienācis laiks runāt par šīs problēmas cēloni – zīmīga valsts naudas daļa tiek nodedzināta budžeta vietās, maksājot par nekvalitatīvu izglītību studentiem, kam trūkst motivācijas vai kuri par izglītību var samaksāt paši. Tāpēc labākais, ko studentiem tagad var piedāvāt, ir “pelmeņu pabalst­­­i” vai neizdevīgi bankas kredīti. Tā vietā – budžeta vietas jālikvidē un jāaizvieto ar viegli pieejamiem, valsts izsniegtiem aizdevumiem, kas nav piesaistīti konkrētai augstskolai. Tādā veidā mēs atbalstīsim motivētus studentus un liksim augstskolām uzlabot programmas.

Kādas tagad ir problēmas?

Par aktuālām problēmām Latvijas augstākās izglītības sistēmā rakstīts daudz. Tam rakstu sēriju veltījusi Latvijas Banka 2017. gadā [1], IZM pasūtījusi vairākus pētījumus [2], publicēts arī daudz viedokļrakstu. Visbiežāk uzsvērtās problēmas ir pārāk lielais augstskolu skaits, kvalitatīvu studiju programmu trūkums un vāja augstskolu pārvaldība. Var novērot pakāpeniskus, bet ne ambiciozus centienus tās risināt, piemēram, apvienojot RPIVA ar LU vai veidojot augstskolu padomes.­­­

Šajā rakstā vēlamies uzsvērt divas problēmas, par kurām runāts nepietiekami – budžeta vietas un studentu labklājība.

Sāksim ar budžeta vietām. Latvijā 2019./2020.g. valsts apmaksāja 24 000 budžeta vietu [3]. Šīs budžeta vietas būtu jālikvidē divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmkārt, augstskolas nav spējīgas aizpildīt budžeta vietas ar motivētiem un centīgiem studentiem. Budžeta vietas ir cieši saistītas ar finansējumu, ko augstskolas saņem no valsts – jo vairāk studentu mācās, jo lielāks finansējums. Tas rada motivāciju budžeta vietas aizpildīt, taču atrast motivētus studentus ir grūti – (1) daļa motivētu studentu dodas uz ārzemēm, jo izglītību šeit vērtē slikti, (2) zīmīga daļa budžetā uzņemto studentu (20% STEM priekšmetos, 10-15% citos) pēc pirmā gada no augstskolas tiek atskaitīti [4], (3) laikus bakalauru pabeidz tikai 48% no visiem studentiem, kas ir sliktākais rādītājs starp septiņām OECD valstīm, ar kurām Latvijas datus var salīdzināt [5]. Ik gadu redzam izslāpušus rakstus par to, kā augstskolas cenšas aizpildīt budžeta vietas [4]. Vienlaikus Latvijā trūkst vidusskolas beidzēju ar pietiekamām zināšanām studijām. Piemēram, fizikas eksāmenu Latvijā 2019.gadā kārtoja 1512 studenti ar vidējo rezultātu 37,5%, savukārt inženierzinātnēs un fizikā tika piešķirtas 3500 budžeta vietas [6].

Kopumā – liela daļa no budžeta vietām nevis seko pieprasījumam pēc kvalitatīvās izglītības un nonāk pie motivētiem studentiem, bet subsidē nekvalitatīvas izglītības programmas.

Otrkārt, būsim skarbi – daļa studentu, kas mācās budžeta vietās, iznieko valsts naudu un pasniedzēju laiku. Tā vietā, lai pasniedzēji strādātu ar mazāku grupu ar centīgiem un ambicioziem studentiem, viņi ir spiesti mācīt lielās auditorijās ar nemotivētiem studentiem, kuri augstskolu nepabeidz. Nepalīdz, ka Latvijā trūkst labi apmaksātu pilna laika pasniedzēju – gandrīz 80% pasniedzēju ir nodarbinātu uz daļēju slodzi, kas ir augstākais rādītājs ES (Igaunijā tādu ir tikai 40%), kā arī Latvijā ir viens no zemākajiem pasniedzēju atalgojumiem ES [1]. Individuālas vai grupu supervīzijas (supervisions, tutoring), kas ir liela pasaules labāko universitāšu priekšrocība [7], Latvijas augstskolās nenotiek gandrīz vispār, un studentu-pasniedzēju attiecība Latvijā ir astotā augstākā ES [8]. Lielā studentu skaita dēļ kvalitāte tiek samazināta ikkatram studentam.

Runājot par labklājību, studenti nevar atļauties dzīvošanas izmaksas, tāpēc kompromizē mācības ar darbu.

Latvijā studenti paralēli mācībām strādā gan biežāk (50% no visiem, salīdzinot ar ES – 35%), gan arī ilgākas stundas (34 stundas nedēļā, salīdzinot ar 28 stundām ES) [9]. Šis īpaši skar motivētus studentus no zemākiem socioekonomiskiem slāņiem. Veidojas apburtais loks – lai izdzīvotu, viņi ir spiesti apvienot mācības ar darbu, kā rezultātā samazinās viņu sekmes un viņi var zaudēt budžeta finansējumu, kas vēl vairāk palielina finansiālo slogu.

Līdz šim studenti dzīvošanas izmaksām kā bankas kredītu varēja saņemt smieklīgu summu – līdz 170 eiro mēnesī, savukārt budžeta studenti vēl aizvien saņem mazas stipendijas – 99-110 eiro mēnesī [10]. Ar šādiem “pelmeņu pabalstiem” izdzīvot ir grūti, ņemot vērā dzīvošanas izmaksas un īres cenas Rīgā, kā arī nepieciešamību iesaistīties ārpus studiju aktivitātēs un veselīgā sociālajā dzīvē. Pēc Swedbank datiem, dzīvošanas izmaksas vienam Latvijas studentam ir ap 400 eiro mēnesī [11]. Nav pārsteigums, ka niecīgo studējošā kredītu izmantoja tikai 10% no visiem studentiem [12]. Lai gan no šā gada kredīta summa ir palielināta līdz 80% no minimālās algas [13], tā nosacījumi nav piesaistīti absolventu atalgojumam un var radīt lielu finansiālo slogu pēc augstskolas beigšanas.

Studentiem vajadzētu būt laikam lasīt literatūru, iesaistīties pētniecības grupās un mācīties patstāvīgi, nevis pusi no sava laika pavadīt, strādājot kādā kafejnīcā. Kembridžas Universitātē strādāt paralēli mācībām ir aizliegts tieši šī iemesla dēļ.

Iespējai iesaistīties augstskolas dzīvē jābūt pieejamai ambiciozam studentam neatkarīgi no finanšu iespējām, nevis tikai turīgiem ārvalstu studentiem [14].

Ko mēs piedāvājam?

Likvidēt visas budžeta vietas, un tās aizstāt ar valsts izsniegtiem aizdevumiem, kas nav pieķēdēti konkrētai augstskolai. T.i., labākie studenti kvalificējas aizdevumam un paši izvēlas, kurā Latvijas augstskolā studēt. Un nē, mēs neatbalstām un nevēlamies runāt par bēdīgo studiju finanšu sistēmu ASV, ātro kredītu ņemšanu vai lielu parādu slogu. Labs piemērs ir Lielbritānija.

Lielbritānijā valsts izsniegtie aizdevumi (Student Loans Company) strādā šādi [15]:

  • Studentam studiju laikā atmaksa nav jāveic. Pēc absolvēšanas studenti tiek tranšēti pēc ienākuma līmeņa (1. un 2. līmeņa – £19 390 un  £26 575 gadā). Vidējā alga Lielbritānijā ir ~£29 000, minimālā ~£17 000 gadā.
  • Absolventiem zem 1. līmeņa ienākumiem atmaksa nav jāveic. Absolventiem virs minimuma ir jāveic ikmēneša atmaksa kā 9% no starpības starp ikmēneša ienākumiem un sava līmeņa. Piemēram, ar £24 000 1. līmeņa gada ienākumiem mēneša atmaksa ir £34.
  • Pēc 30 gadiem parāds tiek norakstīts, neatkarīgi no tā, cik daudz ir veiktas iemaksas.
  • Lielbritānija arī garantē studējošo aizdevumus (maintenance loans), kur ir iespēja saņemt līdz ~£1000 mēnesī ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Atmaksas princips ir tāds pats kā studiju aizdevumam.

Šādai aizdevumu sistēmai ir trīs svarīgi principi – (1) jaunais absolvents nav nomākts ar tūlītēju parādu atmaksu, (2) aizdevuma atmaksa godīgi seko līdzi ienākumiem – ja studiju grāds nepalīdzēja iegūt vidēja līmeņa ienākumus, atmaksa ir neapgrūtinoši maza vai parāds tiek norakstīts; ja grāds palīdzēja iegūt relatīvi augstus ienākumus, atmaksa ir lielāka, (3) studenti nopietnāk izvērtē motivāciju iet augstskolā. Eksmatrikulācijas gadījumā parāds paliek uz visu studiju gadu (pastāv izņēmumi par veselības problēmām vai citiem ārējiem apstākļiem). Tā vietā, lai iestātos kaut kur “par brīvu” un skatītos kā sanāks”, studēt gribētāji saprot – ja es pirmajā mēnesī izstāšos, jo “nepatika”, man būs, iespējams, jāmaksā par gadu, kurā nemaz nemācījos.

Iespējams, ka īstermiņā šāda sistēma būs dārgāka, ņemot vērā, ka tiek izsniegti arī lielāki studējošo aizdevumi. Vienlaikus ieguvumi šādai aizdevumu sistēmai ir vairāki.

Pirmkārt, motivētiem un centīgiem studentiem ar studējošo aizdevumu nav jāstrādā paralēli mācībām. Viņiem ir pieejamas ikmēneša finanses ar labvēlīgiem nosacījumiem, kas nozīmē, ka viņi var attiecīgi veltīt laiku, lai veiksmīgi pabeigtu savu kursu. Šis it īpaši palīdz studentiem no zemākiem socioekonomiskiem slāņiem. Šis arī ir godīgāk – Pasaules Banka ir atzinusi, ka budžeta vietas Latvijā subsidē relatīvi turīgākus studentus [16]. Daļai šo studentu (un viņu vecākiem) nesagādātu lielas grūtības samaksāt par studijām uzreiz vai paņemt aizdevumu, kuru viņi visdrīzāk pilnīgi apmaksātu. Šī nodokļu maksātāja “subsīdija” vairāk noderētu motivētam, maznodrošinātam studentam.

Otrkārt, uz augstskolām tiek izdarīts veselīgs spiediens uzlabot izglītības kvalitāti. Atšķirība ir šāda – budžeta vietu sistēmā valsts ir fiksējusi finansējumu, un augstskolas reliģiski mēģina vietas aizpildīt, iegūstot finansējumu. Taču aizdevumu sistēmā augstskolai finansējums nav garantēts – tas ir piesaistīts konkrētam studentam. Augstskolām nāksies konkurēt par studentiem, kuri prasīs saprotamus jautājumus. Kāpēc aizdevumu ņemt, lai studētu Latvijā, nevis ārzemēs? Ar ko jūs esat labāki par citām Latvijas augstskolām? Kāpēc man uzņemties finansiālas saistības, ja neesmu drošs(-a), vai saņemšu pienācīgu kvalitāti par samaksu? Vai man tiešām nepieciešams šis grāds? Piemēram, ne Latvijas Universitātes, ne Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātēm nebūs uzreiz garantēta nauda. Studenti paši izvēlēsies, kura programma un augstskola ir viņu naudas un laika vērta. Un vājas studiju programmas pelnīti nomirs dabīgā nāvē.

Treškārt, ilgtermiņā augstskolām būs vairāk līdzekļu motivētāko un talantīgāko atbalstam. Ja pēc budžeta vietu likvidēšanas samazināsies kopējais valsts atbalstīto studentu skaits, tas obligāti nav slikti. Ja vidusskolas absolvents nejūtas ērti par savām spējām uzreiz iet augstskolā par aizdevumu, varbūt labāk ir gadu vai ilgāk apdomāties. Un tas būtu snobiski apgalvot, ka bez augstākās izglītības 21. gs. nav karjeras iespēju.

Katru reizi, kad vidusskolas absolvents eksperimentē ar budžeta vietu, kas iedota “par brīvu”, augstskola zaudē resursus, ko varēja novirzīt esošajiem studentiem vai mācību spēka atalgojuma palielināšanai.

Ilgtermiņā aizdevumu sistēma risinās dramatisko finansējuma trūkumu. Lielbritānijā pilnībā savus aizdevumus atmaksā 30% no visiem absolventiem, un liela daļa no pārējiem tos atmaksā daļēji [17]. Aizdevumu sistēma palīdzēs maksāt par kvalitatīvāku izglītību studentiem tagad un nākotnē.

Kāpēc ne augstākā izglītība visiem par brīvu?

Protams, ka mēs tagad gribētu bezmaksas augstāko izglītību, kur jebkurš students varētu iegūt pasaules līmeņa izglītību. Taču ir jāņem vērā vairākas lietas.

Pirmkārt, mēs to tagad nevaram atļauties. Latvijas finansējums augstākajai izglītībai ir piektais zemākais ES [18] (par 0,5pp no IKP mazāks kā Igaunijā), un šobrīd nav skaidrs, cik lielā mērā tuvākajos 5-10 gados šo finansējumu izdosies palielināt. Pat ja mēs pēkšņi varētu novirzīt papildus pāris 100 miljonus ik gadu, būtu negodīgi nodokļu maksātājam tagad likt maksāt par zemas kvalitātes pakalpojumu, subsidējot vājās augstskolu programmas. Vispirms mums ir jāsasniedz akadēmiska izcilība, par ko varēs samaksāt aizdevumi.

Otrkārt, mēs negribam, lai augstskolas Latvijā primāri ražo lielu skaitu viduvēju absolventu. Augstākā izglītība nav tautsaimniecības plānveida projekts, kas par valsts naudu ļauj studentiem signalizēt darba devējam, ka viņi četrus gadus bija spējīgi noturēties vājā studiju programmā. Augstskolām jābūt inovāciju un pētniecības dzinējam, kas motivētiem studentiem nodrošina vienlīdzīgas iespējas mācīties neatkarīgi no socioekonomiskā stāvokļa un atbalsta primāri ambiciozus studentus. Valsts vēl aizvien var piešķir nelielu stipendiju skaitu ar ļoti augstu konkurenci, taču tā nedrīkst būt sistēma, kur budžeta vietas vienkārši tiek aizpildītas. Proti, ir daudz labāk, ja šo naudu kā stipendiju saņem 4-5 studenti, kas pēc Bērklijas vai Kembridžas pabeigšanas Latvijā veido pasaules līmeņa pētniecības grupas un izcilības centrus (piemēram, Andris Ambainis), tā vietā, lai apmaksātu pāris simts studentiem viņu augstākās izglītības eksperimentu.

Treškārt, šis ir uz vietas sēdošo pasniedzēju un esošās akadēmiskās elites sapnis. Kādēļ jākonkurē zinātnē pasaules līmenī vai jādzenas pakaļ studentiem ar programmu uzlabojumiem, ja mēs visi jau esam uzvarētāji? Ja valsts katrai augstskolai un studentam piešķir bezierunu finansējumu, par izglītības kvalitātes uzlabošanu konkurences ceļā varam aizmirst.

Ceturtkārt, šis ir godīgi pret valsti un nākotnes studentiem. Mēs atbalstām ļoti vienkāršu principu – ja tu kļūsti kaut cik turīgs, pateicoties iegūtajai izglītībai, ir pilnīgi normāli sagaidīt, ka daļu no šīs naudas valsts saņem atpakaļ, lai varētu kvalitatīvu izglītību dot nākotnes studentiem. Iespēja iegūt augstāko izglītību ir privilēģija, un esošie studenti ir atbildīgi par to, kā attīstās izglītības sistēma Latvijā.

Iespējams, ka šajā rakstā esam aizskāruši kāda jūtas, un par to mēs atvainojamies. Bet bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis ir teicis: “Augstākā izglītība ir joma, kurā emocijas kūsā, tāpēc es pat brīnītos, ja viss būtu mierīgi.”

 

[1] https://www.makroekonomika.lv/latvijas-augstakas-izglitibas-sistemas-raksturojums

[2] https://www.izm.gov.lv/lv/izglitiba/augstaka-izglitiba/petijums-augstakas-izglitibas-parvaldibas-efektivizacijai

[3] https://izm.gov.lv/lv/nozares/izglitiba/augstaka-izglitiba/280-augstakas-izglitibas-finansesanas-modelis/3933-valsts-budzeta-finansetas-studiju-vietas-2020-gada

[4] https://www.la.lv/studentus-uznem-ar-rezervi-2

[5] OECD “Education at a glance 2019”. Latvijas datus var salīdzināt tikai ar 7 citām OECD valstīm, jo nav pieejami dati indivduālā līmenī par studentiem, bet pieejams tikai studentu skaits, kas konkrētos gados augstskolās iestājies un tās absolvējis. https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/62cab6af-en.pdf?expires=1590948309&id=id&accname=guest&checksum=07D9E35F4271F6327209C93F875FA8F1

[6] VISC dati.

[7] http://www.cambridge-strategies.org/features/education-under-supervision/

[8] Eurostat 2017. gada dati. https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Tertiary_education_statistics&oldid=456310#:~:text=In%202017%2C%20student%2Dacademic%20staff,in%20Belgium%2C%20Cyprus%20and%20Italy.

[9] https://www.eurostudent.eu/download_files/documents/TR_paid_jobs.pdf

[10] https://www.izm.gov.lv/lv/studentiem/stipendijas

[11] Swedbank 2018.g. veiktā aptauja liecina, ka vidēji studijas Latvijas augstskolā izmaksā no 1500 līdz 2000 eiro  gadā. Augstākas izmaksas ir populārākajām programmām datorzinātnēs, medicīnā un inženierzinātnēs – vidēji 2000 līdz 3600 eiro gadā. Ikdienas vajadzībām studentam vidēji nepieciešami vismaz 400 eiro mēnesī.

[12] https://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/4042-studiju-un-studejosa-krediti-klus-pieejamaki

[13] https://likumi.lv/ta/id/314184-noteikumi-par-studiju-un-studejoso-kreditesanu-studijam-latvija-no-kreditiestazu-lidzekliem-kas-ir-garanteti-no-valsts-budzeta-lidzekliem

[14] http://www.ober-haus.lv/arzemju-studenti-rigas-ires-tirgu-ar-katru-gadu-lielaka-konkurence/

[15] https://media.slc.co.uk/sfe/2021/ft/sfe_terms_and_conditions_guide_2021_o.pdf:

[16] Pasaules Banka. https://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Pasaules_Banka/Vol_1_Sytem-Level_Funding.pdf

[17] UK House of Commons. https://commonslibrary.parliament.uk/research-briefings/sn01079/#:~:text=Currently%20more%20than%20%C2%A317,the%20middle%20of%20this%20century.

[18] OECD dati.

Komentāri (9)

Sskaisle 05.06.2020. 11.35

Un tomēr – nesapratu – zvēru, nesapratu, kā fakts, ka turpmāk studenti Latvijā būtu tikai banku ķīlnieki – kā tas izlabotu vai likvidētu autoru minētos argumentus, kāpēc budžeta vietas – tas ir slikti.

Jo – man ir divi studenti un abi ārzemēs – tur bija viss izdevīgāk un lētāk !!!! – kā Eiropas nabadzīgākajā valstī Latvijā.

Un lūk – daudzi no faktiem, kurus autori min pret budžetu vietām – tie paši faktori ir ārzemēs – trūkst motivācijas, vai es teiktu – pārliecības, ko studēt – visu laiku maina studiju vietas utt.

Mans iespaids, ka ir atrasti puiši , kas lobē Latvijas valsts tālāku virzību uz latviešu nācijas kā nabagu nācijas izdzīvošanas izredžu samazināšanu.

+7
-4
Atbildēt

0

Ainârs Dimants 05.06.2020. 23.37

Daudz skaidrāks un ievērojami vienkāršāks risinājums, kas visu ātri saliktu pa vietām – tiklab augstskolu struktūrā un organizācijā, kā arī studiju kvalitātē un pētniecībā: valsts augstskolās TIKAI budžeta vietas, izņemot ārzemniekiem, TIKAI privātajās augstskolās – maksas studijas.

+4
-1
Atbildēt

0

Harijs Rozensteins 08.06.2020. 12.08

Yess!
Kā ceturtā kursa RTU students šim ļoti piekrītu! Esmu tieši tāds students kā Rasmuss ar Edgaru rakstā aprakstījuši. Uzsāku studijas tikai tāpēc, ka kaut kas bija jāuzsāk. Daudz vairāk esmu koncentrējies kur vairāk piepelnīties nekā uzlabot savu studēšanas kvalitāti un kā tik studiju priekšmetos kaut kā “izbraukt”, lai vairāk laika citām lietām. Teiksim ja budžeta vietas vispār tiktu likvidētas, tad studiju maksa nedaudz samazinātos, jo tagad maksā daži daudz un budžetnieki neko. Tātad pieņemsim, ka par studiju gadu man būtu jāmaksā 1000eiro. 4.5 studiju gadiem tas ir 4500eiro. Man nebūtu grūti šādu summu uzņemt uz saviem pleciem ar atmaksas politiku kādu aprakstījuši raksta autori. Kvalificēts, studijas pabeidzis, motivēts darbinieks mēnesī pašlaik pelna 1000-1400eiro (nebalstos uz statistiku, bet personīgo, draugu un paziņu pieredzi). Tādā gadījumā man nebūtu grūti atvēlēt aptuveni 30eiro mēnesī. Labāk būtu gadu izlaidis pēc vidusskolas, jo zaļš gurķis vēl neko nesapratu. Tik vēlos piebilst vēl divas lietas par un pret:
– runājot par pētnieciskajām darbībām, ir jūtama neuzticība no pasniedzēju puses, jo tie pieraduši pie studentiem kas tikai cenšas izslīdēt cauri studijām un tos savā veidā apkrāpt. Pasniedzēji ir demotivēti darboties ar studentiem, kas tikai grib sagrābt iespēju, lai to kaut kā izpildītu lai tikai, piemēram, bakalaurs gatavs un var aizbēgt. Ja studentiem būtu interese un degsme uz konkrētām tēmām un aizraušanās ar pētījumiem, tas paceltu pasniedzēju motivāciju arī. Mana doma ļoti nekonkretizēta, bet ceru, ka ideja saprotama
– kad meklēju augstskolas erasmus studijām, uzdūros augstskolai Nīderlandē, kur uzņemšana notiek citādāk. Tur bija kādi septiņi soļi, kas vidusskolniekam jāiziet, lai tas pārliecinātos par vēlmēm studēt tieši izvēlēto programmu. Diemžēl vairs neatminos ne augstskolu, ne visus soļus. Protams, mums arī ir līdzīgas iespējas, bet to vajag sistematizēt un formēt kā obligātu lietu. Šie soļi bija, piemēram, diena ar studentu, vizīte uz kādu no sfēras kompānijām, saruna ar pasniedzējiem, saruna ar absolventiem, lekcija par detalizētu studiju programmas norisi, iepazīstināšana ar citām vai līdzīgām studiju programmām u.c.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort