Aktieri Ivars Krasts, Agris Krapivņickis un Jānis Kronis izrādē Džeks Uzšāvējs
Dirty Deal Teatro un Rīgas Krievu teātra tiešsaistes izrādes ir kā izmēģinājumu lauks
Raksta tēma būs melnraksti. Šāda vārdu spēle palīdz apvienot neapvienojamo, proti, vienā recenzijā runāt par trim darbiem, kas tikai nejaušības (lasi: pirmizrāžu datuma) dēļ sagadījušies kopā. Un arī tāpēc, ka melnrakstiem, kurus, atzīsimies, vairs tikpat kā nerakstām, piemīt savas labās īpašības.
Taču vispirms — par vārdu spēli. Izrādes, kā jau rakstīts, ir trīs: režisores Paulas Pļavnieces veidotais viencēlienu diptihs — Justīnes Kļavas Džeks Uzšāvējs un Klāva Meļļa Ludzas kadriļa teātrī Dirty Deal Teatro (DDT) un Vladislava Nastavševa jauniestudējums Rīgas Krievu teātrī. Pēdējais ir melnraksts ar lielo «m» — Sergeja Uhanova lugas Melnraksts iestudējums, savukārt pirmos tā var saukt pēc būtības. Festivālos nereti rāda iestudējumus ar atzīmi work-in-progress, tas ir, izrādes, pie kurām darbs joprojām turpinās, bet publikai tiek spēlēti kādu specifisku iemeslu dēļ: reizēm iepazīstinot ar attīstības virzieniem; reizēm — testējot; reizēm, ko tur liegties, tāpēc, ka pietrūcis laika pasūtīto iestudējumu pabeigt.
