Gruzīniete Nona ar nepacietību gaida vietējo tomātu un gurķu ražu, lai tos varētu pagatavot gruzīnu gaumē — ar lielu daudzumu zaļumu, valriekstiem un etiķi
Nona Tauriņa Latvijā dzīvo jau 23 gadus. Pirmo reizi viesojās Rīgā 1988. gadā, kad kopā ar draugiem apceļoja Padomju Savienības republikas. Ekskursijas laikā Rīgā viņa iepazinās ar vietējo studentu Gundaru, un 1996. gadā abi apprecējās. Nona ir psiholoģe, bet šobrīd strādā apsardzes uzņēmumā par personāla vadītāju, kā arī tulko grāmatas no latviešu uz gruzīnu valodu.
Nona nāk no Tbilisi. Katrā Gruzijas reģionā ēdiens garšo nedaudz citādi — rietumos pie jūras gatavo pikantākus ēdienus, turpretī kalnu reģionā maigākus. Atšķirības labi saskatāmas gruzīnu slavenā ar sieru pildītā pīrāga hačapuri receptē. Rietumos, Adžārijā, hačapuri vienmēr taisa ar olas dzeltenumu pa vidu, savukārt kalnainajā Imeretijā ierasto hačapuri sieru sulguni aizstāj ar sāļo Imeretijas sieru. Kalnos gatavo arī visgardākos hinkalus — palielus pelmeņus, kas pildīti ar maltu jēra, liellopa vai cūkas gaļu un zaļumiem. Gruzīni ar garšvielām neskopojas, populārākās no tām ir sausais maisījums hmeli-suneli un svaigs un kaltēts koriandrs (kinza).
Kā zināms, kinzas īpatnējā garša ne visiem iet pie sirds, tāpēc Nona saka — tiem, kam šie zaļumi negaršo, Gruzijā varētu būt grūti, jo to liek gandrīz pie visa. Tāpat plaši tiek izmantoti Gruzijā augošie valrieksti — ar tiem arī obligāti jādekorē ēdiens, kad mājās ir viesi. Daudzos ēdienos izmanto baklažānus un kukurūzu, jo īpaši vasarā, kad kukurūzas nogatavojas. Tad bieži taisa mchadi — kukurūzas miltu plācenīšus. Ierastas gruzīnu ikdienas maltītes ir čahohbili jeb vistas gabaliņi ar sīpoliem, čili un tomātiem, kā arī čašušuli — liellopa gaļas sautējums ar tomātiem, sīpoliem un kartupeļiem. Taču dažkārt vakariņās var būt tikai hačapuri ar tēju. Savukārt hinkalus parasti bauda īpašās ēstuvēs, jo to pagatavošana ir diezgan āķīga. Arī maizi puri, ko cep māla krāsnī, lipinot pie krāsns sienām, parasti iegādājas speciālos kioskos, jo reti kuram mājās ir šāda krāsns.
Kā zināms, gruzīni ir ārkārtīgi viesmīlīgi. «Kaut gaidāms tikai viens ciemiņš, obligāti jāklāj galds, pat ja tas nozīmē lūgt kaimiņam palīdzību,» stāsta Nona. Galdā jābūt vismaz septiņiem astoņiem ēdieniem — sulguni siers sagriezts gabaliņos, pupiņas māla podiņā lobio, baklažānu rullīši un, protams, hačapuri. Tikpat neatņemams ir arī mājas vīns, ko gatavo paši vai tas ir kāda radinieka sarūpēts. Mājas vīnu tā vienkārši nedzer, nepieciešams tamadas tosts. Tamada jeb tostu teicējs ir mājas saimnieks vai viņa nozīmēta persona.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.