Jūnija vidū beidzas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča otrais pilnvaru termiņš. Par viņa pēcteci kolēģi lielā vienprātībā izvirzījuši Civillietu departamenta vadītāju Aigaru Strupišu, kurš tikai pirms sešiem gadiem kļuva par tiesnesi. Ko viņš vēlas paveikt AT priekšsēdētāja amatā?
Tiesneša mantija Aigaram Strupišam piestāv, lai arī profesionālā mūža lielāko daļu pavadījis «beņķa» otrā pusē. 14 gadus maizi pelnījis kā jurists — pakalpojumus sniedzis gan individuāliem klientiem, gan advokātu birojiem. Cik to bijis, šobrīd neņemas precīzi nosaukt, taču neslēpj — klientu vidū bijuši arī daži tagad aktīvo politiku pametuši politiķi, atsevišķās epizodēs arī Ventspils uzņēmumi un Latvijas Gāze.
Paralēli jurista arodam no 90. gadu sākuma līdz 2013. gadam Strupišs pasniedzis lekcijas Latvijas Universitātē, lielākoties Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedrā. Tieši mācībspēka stāžs pirms sešiem gadiem viņam pavēra durvis uz tiesu varu. Pēc AT priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ieteikuma, ar LU Juridiskās fakultātes dekānes Kristīnes Stradas-Rozenbergas un tā brīža Civillietu departamenta vadītāja Zigmanta Genca rekomendācijas vēstulēm portfelī Saeima 2014. gadā apstiprināja Strupišu par AT tiesnesi. Likums paredz šādu iespēju akadēmiskajiem mācībspēkiem, advokātiem vai prokuroriem, ja tie nokārto tiesneša kvalifikācijas eksāmenu. Kopumā kopš neatkarības atgūšanas šādi AT Senātā iesoļojuši pieci akadēmiskās vides pārstāvji, kas iepriekš nav bijuši tiesneši. Ja Saeima apstiprinās Strupišu AT priekšsēdētāja amatā, viņš būs pirmais, kurš šādi ienācis tiesu varā un uzņēmies arī tās vadības grožus. Saeimas balsojums gaidāms jau šonedēļ, atbildīgajā komisijā otrdien Strupišs ieguva vienprātīgu deputātu atbalstu.
«Šad un tad sistēmā ir labi, ka ienāk kāds no malas un pabaksta tos, kuri varbūt ir nedaudz ierūsējuši sava nodabā,» Ir saka AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Administratīvie tiesneši ļoti rūpīgi lēmuši par šo jautājumu. Iekšienē vētījuši vairākas kandidatūras, bet par labāko atzinuši Strupišu kā cilvēku, kurš spēj administratīvi vadīt. Bijis svarīgi, ka viņš «spēj kopumā skatīties uz tiesu sistēmu, atzīt arī tās trūkumus un domāt stratēģiski, kā sistēma var attīstīties», uzskata Krūmiņa. Pati Strupišu nekad neesot uzskatījusi par tipisku advokātu vai juristu — viņš vairāk asociējies kā lektors, pētnieks.
Savukārt bijušā AT Civillietu departamenta vadītāja Genca ieteikuma vēstulē kā Strupiša galvenais trumpis minētas zināšanas komerctiesībās. Viņš savulaik vadījis Komerclikuma izstrādes darba grupu, sarakstījis likuma komentārus, uz kuriem tiesneši plaši atsaucas spriedumos, strādājis arī pie Maksātnespējas likuma agrīnās versijas. Viens no Komerclikuma līdzautoriem — advokāts Aivars Lošmanis — atminas, ka Strupiša spēcīgā puse ir «labs teorētiskais redzējums».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.