2019. – 2020. mācību gada sākumā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem Latvijas skolās trūka 380 pedagogu. Turklāt arī nākotnē straujas pozitīvas izmaiņas nav gaidāmas, jo ļoti daudz jauno skolotāju pēc augstskolas pabeigšanas nemaz nemēģina strādāt par skolotājiem. IZM sniegtie dati liecina, ka pedagoģiskās studiju programmas ik gadu beidz vairāk nekā 1100 absolventu, bet uz skolām dodas strādāt tikai aptuveni 400. “Mūsu bērnus sagaida pašapmācības,” par situāciju sociālajos tīklos skumji pajokoja kāds asprātis.
Tomēr nav tā, ka nekas netiek darīts, lai novērstu vai vismaz mazinātu pedagogu trūkumu.
Līdz šā gada 18. maijam turpinās pretendentu pieteikumu pieņemšana 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmā “Skolotājs”, kas ir daļa no projekta “Mācītspēks”.
Joprojām tiek gaidīti mērķtiecīgi un motivēti dažādu jomu profesionāļi, kuri līdz 2020. gada jūnijam būs ieguvuši augstāko vai 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību un vēlas apgūt skolotāja profesiju. Pēc atlases simt topošajiem skolotājiem tiks piedāvāts darbs skolās.
Jāatzīmē, ka pretendentu interese un saņemto pieteikumu skaits vieš cerības par perspektīvu papildinājumu Latvijas pedagogu saimei, jo konkurence patlaban ir liela, interesi izrādījuši pāri par tūkstotim speciālistu, un pašlaik jau saņemti vairāk nekā četri simti pieteikumu. Iespējams, ka sava loma ir arī situācijai, kas izveidojusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, jo jauni cilvēki aizvien vairāk meklē darba iespējas, savu nākotni saredzot skolā.
Projekts “Mācītspēks” radās kā atbildes reakcija uz tām pārmaiņām izglītībā, kas notiek visur pasaulē. Skolotāju, jo īpaši gados jaunu, perspektīvu un motivētu, trūkst, tāpēc nepieciešamas jaunas speciālistu sagatavošanas formas un metodes.
Iniciatīva nāca no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas izstrādāja informatīvo ziņojumu par, kā mēdz teikt tā autori, skolotāju izglītības restartēšanu. Projekts “Mācītspēks” paredz, ka speciālistu mācības sāksies vasarā ar intensīvām divu nedēļu ilgām studijām un šajā laikā jaunie skolotāji saņems pašu nepieciešamāko informāciju, apgūstot izglītības psiholoģiju, klasvadību, iekļaujošo psiholoģiju, tiesību zinātnes un citus kursus, kas viņiem ļaus uzsākt darba gaitas kādā no Latvijas skolām, vienlaikus studēt un iegūt skolotāja kvalifikāciju, saņemot skolotāja darba algu, kā arī mācību stipendiju. Topošajiem skolotājiem studiju un darba laikā atbalstu sniegs “Mācītspēka” komanda – Latvijas Universitāte, “Iespējamās misija”, arī mentori un pieredzējuši kolēģi skolās.
Projektā vadošais partneris ir Latvijas Universitāte, bet partneri – Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte, nodibinājums “Iespējamā misija” un citas iestādes. Taču programmas izstrādē lielu atbalstu sniedza arī darba devēji, nevalstiskās organizācijas, piemēram, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija – LIVA, piedalījās simtiem cilvēku, kuru pienesums ir palīdzējis radīt programmu, kas ne tikai paredz teorijas apguvi, bet pirmo reizi Latvijā piedāvā īstenot darba vidē balstītu pieeja studijām. Projekta īstenošanai ir paredzēti nepieciešamie resursi.
Jāatzīst, ka arī šis projekts, kā jau viss jaunais un neierastais, daļā sabiedrības un izglītības darbinieku ir raisījis zināmu neizpratni un pretestību. Ir dzirdēts pat pārmetums, ka tā būšot izglītības degradācija, jo klasēs ies cilvēki bez izglītības. Taču te nu tiek aizmirsts, ka projektā iesaistās nevis neizglītoti un nesagatavoti jaunieši, bet gan cilvēki, kuri jau ir ieguvuši vismaz bakalaura vai maģistra grādu matemātikā, fizikā, svešvalodās vai citā specialitātē. Tas nav nekas neparasts – arī salīdzinoši nesenā pagātnē par virknes priekšmetu skolotājiem kļuva cilvēki, kas bija ieguvuši augstāko izglītību konkrētā specialitātē (ķīmijā, fizikā, vēsturē u.c.), bet pedagoģijas kursu apguvuši papildus.
“Mācītspēka” projekta dalībnieki divos gadus iegūs nepieciešamās zināšanas pedagoģijā, turklāt tās varēs nekavējoties pārbaudīt praksē, redzēt, kas strādā un kas ne. Pedagoģijā vēlamo rezultātu parasti var iegūt ar dažādām metodēm, un ikviens jaunais skolotājs varēs pārliecināties, kuras viņam ir vispiemērotākās.
Protams, šis projekts nav universāla brīnumnūjiņa, kas vienā mirklī atrisinās visas Latvijas izglītības sistēmas problēmas. Skolotāju trūkst vairāku iemeslu dēļ. Es vēlos uzsvērt, ka darbs nav vienkāršs un ir gana stresains, bieži draud ar izdegšanu. Ikvienam jaunajam pedagogam nāksies saskarties gan ar sarežģīta rakstura bērniem, gan bieži vien ar agresīviem vecākiem, ar kuru pārmetumiem skolotājiem sociālo tīklu laikmetā iepazīties var katrs. Bieži vien realitāte skolā atšķiras no gaidītā, turklāt arī atalgojums nešķiet samērīgs un neveicina motivāciju strādāt izglītības jomā, tāpēc būs cilvēki, kas izvēlēsies mierīgāku un labāk apmaksātu darbu citur. Nevienā profesijā nepaliek strādāt visi augstskolu beidzēji, taču jācer, ka izglītības sistēmas reformu rezultātā jauno pedagogu aiziešana no skolām vairs nebūs tik liela, kāda tā ir pašlaik.
Tomēr simt jaunu, enerģisku un motivētu skolotāju ienākšana skolās būs notikums, par ko visiem vajadzētu būt priecīgiem, jo tā mēs kaut nedaudz samazināsim pedagogu deficītu un nodrošināsim skolotāju paaudžu nomaiņu. Tāpēc es aicinu vēl līdz 18. maijam projektā pieteikties ikvienu, kam ir nepieciešamā izglītība un kas vēlas ienest svaigas vēsmas skolās un visā izglītības sistēmā.
Pagaidām nav neviena komentāra