“Mēs nerisināsim Ķīnas problēmas”

22. janvārī, kad pasaulē bija atklāti 310 saslimušie, slēdza Uhaņu. Visa Ķīna gatavojās jaunā, nepazīstamā vīrusa apturēšanai. Lielākais saslimušo un mirušo skaits ir Uhaņā un Hubejas provincē, kur vīruss paspēja savairoties pirms atklāšanas. Citur Ķīnā līdz 8. maijam kopā ir reģistrēti 13 000 saslimušo un 121 mirušais.

Pasaule Uhaņas slēgšanas brīdī bija līdzīgā situācijā kā pārējā Ķīna un tikpat informēta – masu saslimšanu nav, ir nezināms skaits inficēto un tikai aptuveni pieņēmumi, kā ārstēt un ierobežot. Tāpēc pasaules skaitļi būtu jāsalīdzina ar pārējo Ķīnu. Taču tie nav salīdzināmi pat bagātajās attīstītajās valstīs. Kas notika?

Starp citiem iemesliem Rietumu gatavošanos vīrusam ietekmēja neizpratne un aizspriedumi par Ķīnu.

Teiksiet, nepaspēja sagatavoties, jo Ķīna slēpa informāciju? Profesionālajā vidē informācija bija kopš janvāra sākuma. Decembra vidū Uhaņā parādījās aizdomīgi pacienti; 27. datumā vairākas slimnīcas saprata, ka tas ir jauns vīruss. Kopš 1. janvāra informāciju regulāri saņēma Pasaules Veselības organizācija (PVO), kopš 3. janvāra – Hongkonga, Taivāna, ASV un citi.

Papildus profesionālajai bija arī neoficiālās ziņas, arī angliski. 1. janvārī par vīrusu rakstīja Hongkongas un Singapūras prese. 13. janvārī – inficētais Taizemē un zinātnieku modeļi, ka saslimuši varētu būt ap 2000.

Pekinā janvāra vidū cilvēki sāka valkāt maskas. Zina, ka valdība mēdz slēpt nepatīkamo, tāpēc jāuzmanās – vīruss var būt visur. Vai Rietumi bija naivāki un nepieļāva šādu iespēju? Austrumāzija pieļāva un sagatavojās.

Tomēr pat pēc Uhaņas slēgšanas vēl sešas nedēļas reti kura valsts analizēja un mācījās Ķīnas un Austrumāzijas pieredzi. Tā vietā dominēja divas domas – šīs ir komunistu, jaunattīstības valsts problēmas un risinājumi, un – tik dārgus, stingrus un ierobežojošus pasākumus mēs nevaram ieviest.

Ķīnas pieredzi arī diskreditēja Uhaņas ārstu sodīšana – nevar ticēt valstij, kas apklusina ārstus un slēpj informāciju. Rietumi ignorēja, ka Ķīnas režīmam vienkārši ir tipiski ar jebkādiem, pat pārspīlētiem līdzekļiem novērst paniku. Palaida garām, ka tajā pat laikā tika mobilizēta visa veselības sistēma.

Diemžēl šoreiz ārstu sodīšana ļāva Rietumu politiķiem izsprukt no sarežģītiem jautājumiem par gatavošanos vīrusam un no atbildības par grūtiem lēmumiem un sekām. Tā vietā varēja uzturēt drošu un pazīstamu tēmu – nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā.

Šos uzskatus nemainīja pat PVO misijas secinājumi februāra beigās – vīruss ir ļoti nopietns, Ķīna tiek galā tikai, pateicoties augsti attīstītai veselības sistēmai un milzu resursu ieguldīšanai. Skanēja tik neparasti, ka Rietumi uzskatīja – PVO cenšas izdabāt Ķīnai. Vēl jo vairāk, ja PVO vadība personiski slavināja Ķīnas vadītājus.

Modinātājpulkstenis nozvanīja vēl divas nedēļas vēlāk – Itālijā.

Pēc 2003. gada SARS epidēmijas Ķīna ir radikāli uzlabojusi veselības sistēmu. Tai bija pieredze līdzīgas epidēmijas novēršanā, ir daudz modernu tehnoloģiju un pasaules līmeņa speciālistu – ārsti, pētnieki, vadītāji. Ķīnā ir milzīgs skaits Jēlas, Hārvardas, MIT un citu TOP universitāšu absolventu, it īpaši PhD.

Tomēr par ķīniešu pieredzi maz interesējās pat viņu kolēģi. Rakstus angliski par zāļu un metožu efektivitāti, par vīrusa darbību, dzīvotspēju un izplatīšanos, par maskām u.c. lasīju divreiz. Pirmo reizi Ķīnas pētījumus februārī. Un otro reizi – kad to pašu martā un aprīlī atklāja Rietumu zinātnieki.

Tomēr kopumā galvenie Ķīnas paņēmieni vīrusa ārstēšanā tika pārņemti. Iespējams, pateicoties PVO un šauri profesionālai tēmai. Citādāk bija ar inficēšanās novēršanu, jo tā vairs nav medicīna, bet sabiedrības vadība. Šajā jomā Rietumi sekoja saviem stereotipiem, ka no Ķīnas neko nevarēs mācīties.

Sešas nedēļas pasaule stāstīja, ko viņi nedarīs, bet beigās ir ieviesuši gandrīz to pašu ko Ķīna ar mazām, tehniskām niansēm. Pielaista arī liela daļa Ķīnas kļūdu, pat aizliegumi ārstiem runāt. Diemžēl kamēr tika izmainīts sākotnējais viedoklis, ka šīs lietas nevar darīt, pagāja laiks; vīruss izplatījās.

Iespējams, Rietumu uzskatus stiprināja video par Ķīnas lokālo varu pārspīlējumiem iedzīvotāju ierobežošanā, ziņas par provinču cīņu par maskām, cilvēku “iesprūšanu” starp provincēm utt. Šīs nejēdzības traucēja Rietumiem uztvert, ko Ķīna cenšas izdarīt. Tomēr Ķīnā dzīvo 1,3 miljardi, ir 34 reģioni un milzums pašvaldību, kas pieņēma lēmumus. Kļūdas nav brīnums, un to analīze būtu palīdzējusi agrāk saprast dažādos riskus.

Ķīnas valdības pieeja arī bija ļoti masīva – ar jebkuriem līdzekļiem un visdažādākajiem pasākumiem apturēt nezināmu un nesaprotamu slimību. Līdzīgi darīja pārējā Austrumāzija. Rietumu speciālisti analizēja katru pasākumu atsevišķi un secināja, ka tie nav efektīvi. Palaida garām, ka katrs palīdz mazliet un tam ir vieta kopējā sistēmā, reizēm pat citādāka nekā pierasts.

Ķīna sekoja PVO, kas vēl februāra beigās aicināja – vīrusu iespējams iznīdēt. Savukārt Rietumi uzreiz pieņēma – mēreni slimos līdz vakcīnai, tāpēc kavējās ieviest stingrākus pasākumus.

Visbeidzot, Rietumi ir ilgstoši paļāvušies uz ASV, tās resursiem un kompetenci. Diemžēl šoreiz ASV nespēja pieņemt lēmumus. Pārējiem nebija parauga, kam sekot, un neviens neuzņēmās koordinatora lomu.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija reaģēja labi. Veselības pasākumus ieviesa ātri. Taču arī Latvijā grūtāk gāja ar pārējo. Divas nedēļas bija zināms haoss gan attālināto mācību organizēšanā, gan karantīnas kontrolē, norādījumos biznesam un iedzīvotāju informēšanā. Aizvien ir problēmas biznesa atbalsta sistēmā.

Vai tas tiešām tika gatavots septiņas nedēļas, un ņemot vērā Āzijas pieredzi?

Cerams, tagad Rietumi būs atmetuši aroganci un ekonomikas atvēršanā mācīsies no Austrumāzijas valstīm, nevis mēģinās izgudrot divriteni. Tām ir divus mēnešus agrāka un ilgāka pieredze, kā to darīt.

Šajā pandēmijā veiksmīgākas bija valstis, kas sekoja ārstu norādījumiem un spēja pieņemt lēmumus. Tā bija arī Ķīnas veiksme. Tomēr Ķīna iekšpolitikas stiprināšanai popularizēs to kā savas politiskās sistēmas panākumu. Un Rietumu demokrātijām būs grūti pamatot, kāpēc viņi to nedarīja. Varbūt šis būs pagrieziena punkts, kas mazinās populistu ietekmi un vairos speciālistu un gudras pārvaldes lomu?

Cerams, pandēmija liks pārdomāt novecojušos stereotipus par Ķīnu un uztvert to kā spēcīgu un modernu konkurentu. Visdrīzāk, ne vien ārsti, bet arī militāristi un ekonomisti noelsās, redzot Ķīnas tehnoloģisko līmeni, resursus un spēju mobilizēties. Rietumi uzmanīgāk sekos tās pārvaldībai, lai saprastu Ķīnas mērķus un paņēmienus.

Saprast Ķīnu nav neiespējami. Tikai jāskatās dziļāk par specifisko ideoloģiju, propagandu un valodu, jāsaprot specifiskās politiskās konstrukcijas, jāņem vērā dažādie varas atzari un intereses. Ņemot tos vērā, lielākā daļa Ķīnas pārvaldes lēmumu ir bijuši loģiski un racionāli, sekojot tiem pašiem principiem, ko māca ASV labākajās valsts pārvaldes skolās. Tāpēc nav grūti saprast, kādi ir mērķi un paņēmieni.

Savukārt, ja Rietumi sekos saviem ideoloģiskajiem un orientālisma aizspriedumiem par Ķīnu, vēl jo vairāk, ja izdomās vainot Ķīnu visās pandēmijas nelaimēs, tad nebūs spējīgi paskatīties dziļāk par propagandu, neredzēs reāli notiekošo un atkal nokavēs – militāri, ekonomiski vai politiski.

Eiropai, cerams, šī pandēmija liks uzlabot kopējo koordināciju un novērst iespēju, ka krīzes brīdī katra valsts atkal būtu par sevi. Tā liks izvērtēt aklo paļaušanos uz ASV resursiem un kompetenci, turpinot cieši sadarboties, bet attīstot kritisko kapacitāti arī pašiem.

Visbeidzot, cerams, šī krīze liks Eiropai nopietni uztvert Ķīnas konkurenci, un aktīvāk pievērsties savai ekonomikas, aizsardzības un ārpolitikas attīstīšanai, lai nosargātu vietu tripolārajā pasaulē.