Piecas lietas, ko pilsētvidē aktualizējis Covid-19 7

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Viesturs Celmiņš, VEFRESH inovāciju kustības vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Vēsturiski pandēmijas paliekoši mainījušas mūsu pilsētas, sākot no kanalizācijas sistēmu attīstības, plašāku ielu tīkla izveides, kapu teritoriju plānošanas, līdz pat zonējuma ieviešanai apdzīvotības blīvuma kontrolei. Taču kādus aspektus jau tagad pilsētvidē aktualizējis Covid-19? Kādus soļus spērušas tās pilsētas, kuras efektīvi risina pandēmijas radītās sekas? Un kā tas izmainīs ikdienas dzīvi Latvijas pilsētās?

Zaļās infrastruktūras pieejamība

Ja pilsētas ielas kļuvušas tukšākas, tad zaļo zonu un parku apmeklējums pavasarī uzrāda pretēju tendenci. Ne visiem pilsētniekiem ir un būs dzīvoklis ar pagalmu, lauku mājas vai “radi reģionos”, pie kuriem “palikt mājās”. Šo realitāti apliecina norises Rīgas publiskajā ārtelpā – Ziedoņdārzs, Uzvaras parks un Māras dīķa teritorija pulcē cilvēkus gan rītā, gan vakarā. Arī ierodoties Mežparkā, teju katrā nostūrī priekšā atrodam jau piecus citus dabas baudītājus, un pat Meža kapus brīvdienās apmeklē kapusvētku cienīgs skaits. Līdzīga situācija vērojama arī lielākajās Latvijas pilsētās.

Citviet pasaulē – Madridē, Parīzē un visās Itālijās pilsētās – parkus lemts apmeklētājiem slēgt. Kā nākotnē izbēgt no tik skarbiem soļiem un nodrošināt, ka zaļās zonas varam baudīt droši? Ilgtermiņa stratēģija ir skaidra – jāpalielina to skaits, bet īstermiņā tālredzīgi jāizmanto jau esošo infrastruktūru.

Pilsētvides adaptācija

Viļņa nupat paziņoja, ka pilsētas publiskā ārtelpa pārtaps par lielu “āra kafejnīcu” tīklu – dodot iespēju mazajam, vidējam biznesam atsākt darbu, savukārt iedzīvotājiem iespēju baudīt sociālo dzīvi pilsētvidē, ievērojot sabiedrības veselības prasības. Lai nodrošinātu drošas gājēju pastaigu vietas (ieturot 2 m distanci), Portlenda (ASV) un Monreāla (Kanāda) adaptē daļu no dīkstāves brauktuvēm gājēju vajadzībām.

Trešais veids ir plūsmu un maršrutu dažādošana. Līdzīgi kā sekojam auto sastrēgumiem navigācijas aplikācijas (Waze, Google maps) pašvaldības ik nedēļu varētu publicēt 10 dažādu pastaigu maršrutus. Savukārt iedzīvotāji dalās ar savām atsauksmēm un pieredzēm, lai retinātu pūļus parkos un ļautu baudīt dabas tuvumu arī pilsētā.

“Biežums = Brīvība”

Ņemot vērā, ka sociālo distancēšanos būs jāievēro krietni ilgāk par 12.maiju, personīgais autotransports nevar būt noteicošais mobilitātes risinājums pilsētā. Pilsētas infrastruktūra ir ne vien neatbilstoša šādai noslodzei, bet arī nerisina to iedzīvotāju vajadzības, kuriem īpašumā nav auto, par vides jautājumiem nerunājot.

Risinājums ir biežāks sabiedrisko reisu skaits (mazāks pasažieru skaits), kas, kopā ar aizsargmasku valkāšanu, nodrošina ilgtspējīgu mobilitāti, ievērojot sociālo distancēšanos. Otra veselīga un droša alternatīva sabiedriskajam transportam ir pagaidu velo joslu izveide. Teicami, ka mūsu pilsētplānotāji un aktīvisti jau rosinājuši pārņemt pasaules pilsētu labo praksi – daļu brauktuvju pārvērst par pagaidu velojoslām. Aprēķinājuši arī kopējos ekonomiskos rādītājus – iztērējot 500 tūkstošus eiro šobrīd, ieguldījums uz vienu braucienu ir tikai 7 centi gadā. Parīze, Vankūvera, Berlīne un Budapešta ir tikai daļa no pilsētām, kas jau plāno ieguldīt miljardus šādā infrastruktūras transformēšanā.

“Pēdējā kilometra” piegāde

Vēl pirms Covid-19 Bain & Company rekomendēja investoriem pievērst uzmanību preču piegādes “pēdējā kilometra” risinājumiem. Pandēmija šo jomu ir ne tikai aktualizējusi, bet pat pārslogojusi. Uz pārtikas piegādi nereti jāgaida nedēļa, un dažos lielveikalos pasūtījumus izsniedz pat nakts laikā. Piegādes uzņēmumam Venipak sūtījumu skaits šajā laikā pieaug par 50% nedēļā, bet pakomātu tīkla nodrošinātājs Omniva pat organizē loteriju, lai veicinātu apriti un paciņu izņemšanu divu stundu laikā.

Pieprasījuma augšupejas iespaidā globāli palielinās interese par inovatīviem risinājumiem – piegādes robotiem, droniem un gudrajām pastkastēm. Kas pilsētām būtu jādara jau pašlaik? Jānodrošina, ka tiesiskais regulējums ir piemērots šādu risinājumu testēšanai, pielāgošanai un pakāpeniski arī to aktīvākai izmantošanai piegādes risinājumiem pilsētvidē. Piemēram, preču piegāde ar droniem pusē no Rīgas nemaz nav komercializējama.

Attālināta pilsēta 

Epidēmijas izplatība aktualizējusi jautājumu ne vien par sociālo distancēšanos starp cilvēkiem, bet arī starp cilvēkiem un virsmām. Tādēļ Post Covid-19 pilsētu raksturos attālināti “bezkontakta” risinājumi – brauktuvju šķērsojumi, kas reaģē uz gājēju vai velosipēdistu tuvošanos, automātiskās durvis publiskās apkalpošanas institūcijās un sabiedriskajā transportā, attālināti finanšu norēķini un biometriskā autentifikācija koplietošanas transportā, norēķinoties vai saņemot pakalpojumu bez saskarsmes. Piemēram, Nica (Francijā) jau ieviesusi attālināta norēķina iespējas publiskajā transportā, autostāvvietās, auto, velo, skūteru nomās, kā arī tūrisma un ceļvežu informācijas iegūšanai.

Kaut gan tālākais pandēmijas iespaids uz mūsu sadzīvi vēl nav zināms, ir skaidrs, ka tās radītā krīze paver mums iespējas pārveidot pilsētas par ērtākām, drošākām un funkcionālākām ikvienam valsts iedzīvotājam.

Komentāri (7)

Sskaisle 05.05.2020. 11.05

Es pirmoreiz dzīvē tik daudz esmu izstaigājusi Rīgu.

Vārda tiešā nozīmē šausmina tā nabadzība un bagātība līdzās un bezcerība.

Es nezinu, kāda ietekme uz jaundzimušo veselību ir tam, ka māmiņas viņus vizina pa nenormāli bedrainām taciņām parkos un bedrainām ietvēm un ielām.

Lūk, kāda komentētāja te uzrakstījusi, ka ļoti cer, Zalpētere sakārtošot Rīgas Domi, ka tur vairs nezog.
Vai visi šādi pļāpas – arī vienotības andersone – blā blā blā – bet konkrēti?!

Mēs taču redzam, ka ja likumdošanu nemainīs, ja nenotiesās korumpantus un zagļus – nekas, absolūti nekas nemainīsies.

Vieni tik kļūs vēl bagātāki, citi nabagāki.

Būtu jāsāk ar tiesiskumu. Bet – grišins, kuru bīda ķuža vietā , jau nodemonstrējis iztapību tradīcijai kalpot varai, nevis sabiedrībai.

Nu kāpēc lai kaut kas mainītos?

Tūlīt būs vēlēšanas , atpakaļ būs saskaņa – un nesakiet, ka kremļa dēļ. Nē – to tā kārto mūsu pašu partijas.

Pretējā gadījumā saeimā šobrīd tiktu apspriesti likumi, kā tos mainīt, lai nepieļautu korupciju, lai atceltu likumus, kuri slēpj mūsu naudas tērēšanu.

Tā vietā no Attīstībai/ Par – RD faktiskiem šā brīža saimniekiem nāk tikai gļēvas
tukšas runas.

+2
0
Atbildēt

1

    Elektriķa dēls > Sskaisle 05.05.2020. 11.59

    Vai Zalpēterei jau uzrakstīti un pieņemti citi likumi ??!?!?
    Kāds naivums cerēt ka kādu savādāku vai papildus likumu pieņemšana pārtrauks to pārkāpšanu vai korupciju ! ! !
    Likumus vajag ievērot un sākt vajag ar sevi, jo kā jau senos rakstos rakstīts “mest akmeni var tikai tas……”

    0
    0
    Atbildēt

    0

Elektriķa dēls 05.05.2020. 12.19

Pilsētvides aktīvistiem es arī ieteiktu sākt ar sevi, piemēram, uz kājāmgājējiem publiskajā telpā arī attiecas ceļu satiksmes noteikumi !
Skeitotāji, skrituļotāji un velobraucēji arī būtu aicināmi ievērot gan vispirms jau uzrakstītos noteikumus, gan tos kurus sauc par nerakstītajiem, jeb labās prakses, piemēram cieņu, pret gados vecākiem, topošām un esošām mātēm u.t.l.

Savukārt Rīgas “saimniekiem” ieteiktu atbildēt uz vienkāršu jautājumu – Vai Rīgā ir vieta kur tā nodrošinātu šodienas prasībām atbilstošu infrastruktūru privātmāju būvniecībai potenciālajam “rīdziniekam” ???

+2
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Elektriķa dēls 05.05.2020. 17.49

    Atkal jāraksta – esam čekistu valsts un atkal to perfekti nodršina Bordāna vadītā Satiksmes ministrija konkrēti jautājumā par skrituļošanu un velobraukšanu

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Sskaisle 05.05.2020. 18.25

    Tā bija SMin, kura pieņēma rīkoju , ka Rīga ir tā pilsēta, kurā uz šauras ielas drīkst braukt velo un skrituļotāji un vēl pa vidu iet gājēji. Nekur citur demokrātiskā pasaulē, cilvēks – gājējs nav pakļauts braucēju apdraudējumam. Šos noteikumus esmu pētījusi dažādu pasaules pilsētu mājas lapās, tšpēc to zinu.

    Uzrakstīju pag rudenī Sat min – ha – vēl šodien nav atbildējuši.

    Kas šiem ir gājēju drošība? Paši dārgus auto sagādājuši, kāds viņiem kreņķis kā citiem iet. ..
    Nekāds

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > Sskaisle 06.05.2020. 16.22

    Varu atkārtoties – nomaini “plati” un pārmaiņu pēc arī pārvietošanās veidu, tad varbūt spēsi paskatīties no cita “skatu punkta” !

    0
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 06.05.2020. 03.38

“Pretējā gadījumā Saeimā šobrīd tiktu apspriesti likumi, kā tos mainīt, lai nepieļautu korupciju, lai atceltu likumus, kuri slēpj mūsu naudas tērēšanu.”
Bija runas un solījumi, kas būtu, ja RD opozīcijas spēki tiktu klāt Rīgai – nu, nav vairs S, GKR diktāta un ir visas iespējas celt gaismā, atslepenot RD pašvaldības kapitālsabiedrībās notiekošo – laiks ir dots līdz vēlēšanām. Jautājums ir, vai tas tiks izlietots pārstāvot rīdzinieku intereses, vai arī zels un plauks politiskais tirgus, uz ko jau norāda nesenie notikumi Pierīgas pašvaldībā.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu