30 gadus vecas lietas pastāsta par laiku, kad atguvām savas valsts neatkarību
Nekad Latvijas iedzīvotāji nav tā gaidījuši parlamenta sēdi kā 1990. gada 4. maijā. Tūkstošiem cilvēku drūzmējās šaurajās Vecrīgas ielās, lai klātienē sekotu balsojumam par Latvijas neatkarību. Daži bija pat ģērbušies tautas tērpos, daudziem pie krūts bija auseklīša piespraude. Tiem, kuri palika mājās vai darbā, gandrīz nemitīgi skanēja radioaparāts. Visi gribēja zināt, kas notiek Augstākajā Padomē (AP). Lai Neatkarības deklarāciju pieņemtu, bija nepieciešamas divas trešdaļas jeb vismaz 134 deputātu balsis. Par nobalsoja 138, un līdz ar to tika atjaunota 1918. gadā pasludinātā Latvijas Republika.
Ir fakti, kas jāzina. Bet atmiņā labāk saglabājas tas, ko redzējām, dzirdējām un izjutām. Ļausim, lai 30 gadus vecas lietas pastāsta par laiku, kad atguvām savas valsts neatkarību!
Radioaparāts
Augstākās Padomes sēdes 3. un 4. maijā cilvēki klausījās tiešajā translācijā. Gaidot izšķirošo balsojumu par Latvijas neatkarību, bija ieslēgti radioaparāti katrā mājoklī un veikalā, cilvēki arī pa ielām staigāja ar maziem, pārnēsājamiem radiouztvērējiem. Visbiežāk izmantotie bija VEF ražotie aparāti. Ar to palīdzību notikumiem Latvijā sekoja līdzi arī trauksmainajā 1991. gada janvāra barikāžu laikā un pēc tam augustā — kompartijas pučam, kura izgāšanās faktiski pielika punktu Padomju Savienībai.
AP priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova telefons
Par demokrātiski ievēlētās Augstākās Padomes priekšsēdētāju 1990. gada 3. maijā kļuva Anatolijs Gorbunovs. Pirms tam viņš bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs un LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētājs. Būdams šajā amatā, viņš bija atbalstījis Latvijas Tautas frontes izveidi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.