Bauskas galdniekmeistara dēls Johans Vilhelms Mindels ir uzņēmīgs vīrs, kas 19. gadsimta vidū izveidoja Baltijā pirmo gumijas fabriku. J. W. Mündel Āgenskalnā sākotnēji bija otrā nozīmīgākā šāda profila rūpnīca visā Krievijas impērijā
Par Johana Vilhelma Mindela (1820—1887) dzīvesgājumu zināms, ka tas sācies 28. februārī Raudonpamūšes muižā, mūsdienu Lietuvas Pasvales rajonā, netālu no Latvijas robežas. Mindels nepiederēja pie dižciltīgo kārtas, tādēļ jāpieņem, ka ceļu dzīvē cirta pats, izvēloties tirgotāja karjeru.
Cigāri, gumija, metāls
Pirmais pamanāmais pieteikums uzņēmējdarbībā 1849. gadā bija uzņēmums Mündel & Klau Vecrīgas Kungu ielā — tas piedāvāja no Amerikas tabakas uz vietas izgatavotus cigārus. Saskaņā ar tolaik pastāvošo ģilžu sistēmu visi tirgotāji un amatnieki tika dalīti trijās ģildēs atkarībā no kapitāla lieluma. 19. gadsimta 50. gados Mindels vēl atradās uz zemākā pakāpiena — bija piederīgs 3. ģildei, kurā pulcējās sīktirgotāji, nelielu darbnīcu īpašnieki, kam bija ļauts atvērt viesnīcas vai pirtis, dibināt jaunas manufaktūras un reizē jāzina «sava vieta», ielās parādoties ne vairāk kā viena zirga vilktā ekipāžā.
Gadsimta vidū arī Krievijas Baltijas provinces sasniedza industrializācijas vilnis. Rīgā un tās pievārtēs sāka rasties jaunas, vēl neredzētu jomu ražotnes. Viens no jaunumiem bija gumijas rūpniecība. 1860. gadā arī Rīgā kāds Aleksandrs Bušs nodibināja fabriku ar nolūku ražot gutaperčas (kaučuka) izstrādājumus. Tomēr veiksmes stāsta nebija — Āgenskalna gumijas fabrika Alex Busch & Co 1864. gada vasarā tika izsolīta un nonāca Mindela rokās. Viņa finansiālo aizmuguri veidoja cigāru tīšanas rūpals un tirgošanās, bet viņš lūkojās pēc kaut kā perspektīvāka. Gumijas ražošana tāda bija.
Ap šo laiku ar tvaika dzinējiem apgādātas fabrikas Rīgā veidojās cita pēc citas. Lai mehāniskās iekārtas pienācīgi darbotos, vajadzēja lērumu gumijas detaļu. Tādas pirmajos sludinājumos 1865. gadā Rīgas vācu avīzēs solīja piegādāt gumijas preču fabrikā Mündel & Co: «Gumijas preces mehāniskiem, tehniskiem un ķīmiskiem mērķiem, augstspiediena un plūsmas šļaukas tvaika un ūdens vadiem, alus darītavām, brūžiem, dzelzceļiem, tvaikoņiem, lauksaimniecībai, dārzniekiem un tā tālāk, tāpat arī gumijas caurules.» Nākamajā gadā piedāvājums bagātinājās ar visu veidu blīvēm, ventiļiem, siksnām, veļas mazgātavām domātiem gumijas veltņiem, arī medicīniskiem mērķiem domātu produkciju. Galvenais noieta tirgus bija Baltijas provinces un visa Krievija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.