Kā centrālās bankas steidz palīgā Covid-19 skartajām tautsaimniecībām
Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību ir aktualizējuši jautājumu — kādi instrumenti ir ekonomikas politikas īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?
Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos. No budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek gaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem. Bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai tā ir pieejama (lasi — lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.
Kad sākas krīze, centrālo banku loma ir papildus standarta darbībām precīzi un efektīvi palīdzēt ekonomikai ar monetārās politikas instrumentiem. Mūsdienās instrumentu loks ir krietni plašāks par tradicionālo procentu likmju korekciju. Arvien vairāk tiek izmantoti netradicionāli instrumenti, piemēram, dažādu finanšu aktīvu iegādes programmas, arī nākotnes perspektīvas norādes (forward guidance). Agrāk centrālās bankas centās runāt pēc iespējas mazāk un neskaidrāk, bet šodien skaidra komunikācija ar tirgus dalībniekiem ir veiksmīgas monetārās politikas pamats.
Atšķirībā no ierastajām ekonomikas un finanšu krīzēm Covid-19 krīze izpaužas gan kā piedāvājuma, gan pieprasījuma puses šoks. Proti, pandēmijas apstākļos būtiski kāpj mājsaimniecību piesardzība un vēlme taupīt, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. No otras puses, rodas problēmas ar piedāvājumu, ja darbinieku saslimšanas vai karantīnas dēļ tiek apturēta ražošana un pakalpojumu sniegšana, epidēmijas ierobežošanai tiek slēgtas robežas un rodas piegādes ķēžu pārrāvumi. Tāpēc šādos apstākļos būtiska ir savlaicīga un apņēmīga rīcība, koordinēta fiskālās politikas, monetārās politikas un finanšu sektora uzraudzības mijiedarbība. Atslēgas vārds — koordinēta. Pašreizējā situācijā galvenā loma jāuzņemas valdībām, jo tikai to rokās ir ierobežot vīrusa izplatību un sniegt tiešu atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Centrālās bankas un finanšu sektora uzraugi iesaistās un palīdz, bet šajā gadījumā ir atbalstošās pozīcijās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.