Sākoties koronavīrusa izplatībai, tviterī piesekoju diviem kontiem — par epidemioloģisko drošību atbildīgajai institūcijai SPKC un ārstam Ugam Dumpim. Viņš ir infektologs, kura nosvērtajos secinājumos un padomos ieklausās ne tikai tūkstošiem tvitera sekotāju, bet arī valsts amatpersonas, lemjot par ierobežojumiem epidēmijas izplatīšanai. Dumpis aizstāv zinātnē balstītu rīcību — man tas šķiet īpaši svarīgi situācijā, kad apkārt pieaug spriedze un politiķi izjūt lielu spiedienu rīkoties nevis efektīvi, bet efektīgi.
Šajā žurnāla numurā intervējam Dumpi kā vienu no galvenajiem Latvijas stratēģiem cīņā pret bīstamo vīrusu, jo vēlējāmies palūkoties uz lielo bildi — kāpēc dažādās valstīs ir tik atšķirīgi rezultāti epidēmijas iegrožošanā, kam ir jāgatavojas Latvijā, cik ilgi šī krīze var turpināties, un kādā veidā to vispār var pārvarēt?
«Mums ir jābūt īpaši viltīgiem,» Dumpis saka par rūpīgi pārdomāto stratēģiju. No vienas puses, tā balstās slimnieku testēšanā un potenciāli inficēto kontaktpersonu izolēšanā, lai pārrautu katru vīrusa izplatības pavedienu. No otras puses, visai sabiedrībai ir jāiemācās pasargāt sevi un citus — tāpēc aicinājumi palikt mājās, ievērot pulcēšanās ierobežojumu un distanci starp cilvēkiem ir tik svarīgi, lai krīzei izietu cauri ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Brīnumu nebūs. Dumpis arī atgādina, ka ir naivi domāt par šīs epidēmijas apturēšanu, vienkārši uz pāris nedēļām slēdzot visu dzīvi, — vīruss turpinās izplatīties, tāpēc mūsu paradumu maiņa nav dažu nedēļu vai mēneša jautājums. Šis nav sprints, bet gan maratons, kurā gudri jātaupa spēki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.