Interaktīvās azartspēles: vai tiešām jāaizliedz?

2019. gada beigās pēc Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) iniciatīvas radās iecere par pētījumu, kurā apskatīt izaicinājumus un risinājumus nelegālā tirgus apjoma mazināšanai online azartspēļu nozarē. Galvenā LIAB interese un iemesls, kāpēc uzņēmos šo pētījumu veikt, bija identificēt būtiskākos faktorus, kas veicina nelegālā tirgus apjomu Latvijas interaktīvo azartspēļu tirgū, un piedāvāt ieteikumus nelegālā tirgus apjoma mazināšanai. Lieki piebilst, ka tad mēs pat nenojautām par tuvojošos Covid-19 krīzi. Visticamāk, ka arī iespējamā interaktīvo azartspēļu nozares aizliegšana Latvijā, kas notika 2020. gada martā, nebija ne politiķu, ne pašas nozares dienas kārtībā.

Covid-19 izraisīs ekonomikas lejupslīdi visā pasaulē, t.sk. Latvijā. Tas būs liels izaicinājums ne tikai uzņēmējiem un finanšu sektoram, bet arī valsts budžetam. Ir atzīstami valdības centieni uzņēmējdarbībai sniegt finansiālu atbalstu, pat ja tas notiek uz aizņemtas naudas rēķina. Tomēr kādreiz šis parāds būs jāatdod, un to parasti dara nodokļu maksātāji ar privātā sektora tiešu līdzdalību. Tāpēc adekvāta budžeta ieņēmumu apjoma uzturēšanai, tajā pašā laikā stiprinot uzņēmējdarbības vidi, tuvākajos gados būs izšķirīga nozīme.

Neapšaubāmi, azartspēlēm ir daudz negatīvu blakņu, ar kurām valstij kopā ar pašu nozari ir jācīnās. Tomēr neviena valsts, t.sk. arī Latvija, līdz šim nav spējusi, un, visticamāk, arī nekad nespēs pieeju nelegālajam sektoram būtiski ierobežot.

Šī ir ļoti liela atšķirība, salīdzinot ar pārējo azartspēļu nozari, kura, cita starpā, tiek daudz mazāk regulēta un kontrolēta. Kas ir ne mazāk būtiski, cilvēkus, kas interaktīvās azartspēles lieto nelegālajā tirgū, praktiski nav iespējams identificēt. Līdz ar to ir ļoti ierobežotas iespējas šiem cilvēkiem palīdzēt tad, kad tie saskaras ar no azartspēļu pārmērīgas spēlēšanas saistītiem riskiem. Turklāt, kā publiski ir atzinusi arī Finanšu ministrija, nelicencētās azartspēles ir rīks, ko var izmantot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas shēmās. Šo iemeslu dēļ nesen pieņemtais aizliegums interaktīvo azartspēļu organizēšanai Latvijā šķiet nesaprotams un populistisks.

Atbilstoši Latvijas likumdošanai, Latvijā par legālu tiek uzskatīti tikai tie interaktīvo azartspēļu operatori, kuri ir saņēmuši attiecīgu licenci. Jebkādu citu interaktīvo azartspēļu pakalpojumu izmantošana Latvijas rezidentiem ir nelegāla. Atbilstoši H2gc aprēķinam, nelegālais interaktīvo azartspēļu tirgus apjoms Latvijā 2019. gadā bija 38% jeb vairāk nekā 33 miljoni eiro. Lietuvā un Igaunijā: attiecīgi 13,8 un 10,4 miljoni eiro. No šī apjoma Latvijas valsts budžetā netika nomaksāti aptuveni 7 miljoni eiro. Savukārt legālās interaktīvo azartspēļu nozares pienesums Latvijas valsts budžetam 2019. gadā sastādīja aptuveni 12 miljoni eiro.

Kā parāda pētījuma rezultāti, arī Latvijas uzraugošās institūcijas, vismaz ierēdniecības līmenī, skaidri apzinās, ka lielu šķēršļu radīšana, kur nu vēl interaktīvo azartspēļu pilnīgs aizliegums, radīs lielākas problēmas nekā ieguvumus. Par to liecina arī citu valstu pieredze. Pētījuma rezultāti parāda, ka sekojošu problēmjautājumu risināšana lielā mērā veicinātu nelegālā interaktīvo tirgus apjoma mazināšanos.

Pirmkārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas veidojas no kopējā apgrozījuma, nevis faktiskā spēlētāja ieguvuma – laimesta, atcelšana. Viens no risinājumiem šajā ziņā ir pārņemt Lietuvas pieredzi, kur ar nodokli apliek tikai to daļu, ko spēlētājs laimē.

Otrkārt, interaktīvo azartspēļu pakalpojumiem atļaut samērīgu reklāmu. Kontrolēti, ierobežoti, tomēr ir būtiski radīt iespēju nozarei legālā veidā informēt par saviem pakalpojumiem. Turklāt šo būtu jādara paralēli aktivitātēm, kas iespēju robežās ierobežotu pieeju nelegālo interaktīvo azartspēļu operatoru reklāmām.

Treškārt, padarīt vienkāršāku jaunu produktu piedāvāšanu, sekojot līdzi interaktīvās azartspēļu nozares tendencēm pasaulē. Tas nozīmētu birokrātijas mazināšanu attiecībā uz attiecīgo likumu atvēršanu tieši šī aspekta izskatīšanai.

Ceturtkārt, efektīvāku nelegālo vietņu, kā arī maksājumu nelegālajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem, bloķēšanu. Lai arī šajā jomā darbība ir sākta, sevišķi attiecībā uz maksājumu bloķēšanu vēl ir darāms ļoti liels darbs.

Un piektkārt, apmaksas iespēju par licencēto azartspēļu spēlēšanu interaktīvajā vidē pārskatīšana. Pašlaik par interaktīvo azartspēļu pakalpojumu lietošanu ir atļauts maksāt tikai ar Latvijas komercbanku starpniecību, kas rada virkni nevajadzīgu problēmu gan spēlētājiem, gan azartspēļu operatoriem.

Ja augstāk minētie pasākumi tiktu kompleksi ieviesti, lielākā daļa Latvijas rezidentu nemaz nebūtu motivēti iesaistīties nelegālajā azartspēļu tirgū. Ne mazāk svarīgi ir arī attīstīt pasākumus, lai pasargātu azartspēļu atkarībā nonākušus spēlētājus, ko nozare, sadarbojoties ar valsts institūcijām, var daudz efektīvāk izdarīt legālajā interaktīvo azartspēļu tirgū.