fbpx

Zāles pret COVID-19: esošā situācija un nākotnes perspektīvas 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Vīrusa SARS-CoV-2 izraisītās slimības Covid-19 pandēmija turpina strauji izplatīties un saslimušo skaits pasaulē ir sasniedzis jau aptuveni 700 tūkstošus. Diemžēl daudzu Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmas nespēj nodrošināt pilnvērtīgu visu saslimušo aprūpi, kas noved pie mirstības pieauguma. Visstraujākais saslimušo skaita pieaugums pašlaik vērojams Ņujorkas štatā ASV, kas tuvāko nedēļu laikā gatavojas slimnīcās uzņemt līdz pat 140 tūkstošiem Covid-19 pacientu. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā brīdī infekcijas ierobežošanai un mirstības samazināšanai visefektīvāk varētu palīdzēt iedarbīgas zāles pret vīrusu.

Kopš vīrusa epidēmijas sākšanās Ķīnas Hubei provincē pagājušā gada nogalē zinātnieki visā pasaulē ir pievērsušies pētījumiem par vīrusa izcelsmi, tā pārneses un vairošanās mehānismiem un patogenitāti, kā arī uzsākuši darbu pie vakcīnu un ārstniecības līdzekļu izstrādes. Lai arī optimistiskākās prognozes liecina, ka vakcīna pret vīrusu varētu būt pieejama jau pēc aptuveni gada, tās saražošana globālam patēriņam pietiekamā apjomā, izplatīšana un plaša imunizācijas programma radīs vismaz tikpat lielus izaicinājumus kā sākotnējā izveide.

Savukārt pilnībā jaunu zāļu izstrāde pret jebkuru saslimšanu prasa vairāk nekā piecus gadus ilgus pētījumus pat vislabvēlīgākajā scenārijā.

Alternatīvs ceļš, lai īsā laikā nonāktu pie iedarbīga ārstniecības līdzekļa pret Covid-19, ir esošo zāļu pārprofilēšana. Šī pieeja ļauj ievērojami samazināt klīnisko pētījumu (pārbaužu) ilgumu, kā arī atvieglo zāļu reģistrāciju. Pašlaik  pasaulē (galvenokārt Ķīnā) tiek veikti klīniskie pētījumi ar vismaz 14 pārprofilētām zālēm, pārbaudot tās uz Covid-19 pacientiem. Pirmie rezultāti dažām no šīm eksperimentālām zālēm ir iepriecinoši, bet pietiekamai rezultātu ticamībai par to efektivitāti nepieciešams veikt lielākus un labāk organizētus (starptautiskajai praksei atbilstošus) klīniskos pētījumus.

Pašlaik vislabākos rezultātus uzrādījušās zāles ir remdesivīrs, kas oriģināli tika izgudrotas cīņai ar Ebolas vīrusu. Lai arī pilnīgi klīniskā pētījuma rezultāti sagaidāmi tikai pēc aptuveni mēneša, jau tagad remdesivīru izmēģina vairāku smagi slimu pacientu ārstēšanai ASV un Itālijā. Favipiravīrs ir vēl viens medikaments, kas uzrādījis efektivitāti sākotnējos klīniskajos pētījumos ar vairāk kā 200 pacientiem. Arī tas tika radīts cita – gripas vīrusa – apkarošanai. Kā pēdējais minams hlorohīns un tā analogs hidroksihlorohīns, kas oriģināli tikuši radīti kā pretmalārijas līdzekļi. Sākotnējie pētījumi ar hlorohīnu Ķīnā, kā arī hidroksihlorohīna un antibiotikas azitromicīna kombināciju Francijā uzrādījuši pozitīvus rezultātus un iedrošinājuši Amerikas prezidentu Donaldu Trampu aicināt tās izmantot vīrusa ierobežošanai ASV.

Tomēr pašārstēšanās, ko uzsākuši vairāki cilvēki ASV, novedusi pie smagām komplikācijām un pat nāves gadījuma.

Balstoties uz sākotnējo pētījumu rezultātiem un datiem par zāļu drošumu, Pasaules Veselības organizācija (PVO) pagājušajā nedēļā pieteica plašu starptautisku klīnisko pētījumu Solidaritāte, kurā plānots pārbaudīt četrus medikamentus vai to kombinācijas ar mērķi noskaidrot to efektivitāti. Starp tām ir jau minētie remdesivīrs, hlorohīns un hidroksihlorohīns, kā arī ritonavīra un lopinavīra kombinācijas preparāts Kaletra (sākotnēji radīts cīņai pret HIV) un Kaletra kombinācija ar beta-interferonu. Taču īsi pēc PVO paziņojuma tika publicēti sākotnējā klīniskā pētījuma rezultāti ar aptuveni 200 pacientu līdzdalību, kuros terapija ar Kaletra neuzrādīja efektivitāti. Tāpat būtu jāmin, ka favipiravīra sākotnējā klīniskā pētījuma rezultāti tika publiskoti neilgi pēc PVO paziņojuma par Solidaritātes pētījuma uzsākšanu. Bez tam līdz ar straujo Covid-19 saslimšanu skaita pieaugumu Ņujorkas štatā arī tur plānots uzsākt plašu klīnisko pētījumu ar hidroksihlorohīna un azitromicīna kombināciju.

Covid-19 pandēmijas iespaidā pasaulē ir strauji audzis pieprasījums pēc remdesivīra, Kaletra, hidroksihlorohīna (Plaquenil) un azitromicīna, un tā rezultātā atsevišķas valstis cenšas ierobežot šo zāļu eksportu. Tas licis sasparoties gan līdzšinējiem šo preparātu ražotājiem, kas izskata iespējas palielināt ražošanas jaudas, gan arī citiem farmācijas uzņēmumiem, kas izstrādā ražošanas procesus patentbrīvajiem preparātiem. No augstāk minētajām zālēm Latvijā reģistrētas Kaletra, hidroksihlorohīns (Plaquenil) un azitromicīns, kā arī beta interferons. Neviens no šiem medikamentiem netiek ražots Latvijā, kaut arī patentaizsardzības laiks ir beidzies visiem, izņemot remdesivīru.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir attīstīta farmācijas industrija un pētniecība, kā arī uzkrāta pieredze patentbrīvo preparātu attīstīšanā, varbūt ir pienācis īstais brīdis mūsu lielākajiem nozares uzņēmumiem uzsākt izpēti par Covid-19 eksperimentālo zāļu ražošanu? Apzinoties risku, ka epidēmija var beigties, pirms būs iegūti pierādījumi par šo medikamentu efektivitāti pret Covid-19 un varēs tikt uzsākta to liela mēroga ražošana, izlēmīga rīcība šodien var atmaksāties nākotnē un ievērojami palīdzēt farmācijas uzņēmumiem pārvarēt ekonomisko krīzi ar šo medikamentu eksportu.

 

Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošie pētnieki – Kristaps Jaudzems, Aigars Jirgensons, Edgars Sūna,

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs

Komentāri (1)

Vija Dzelme 31.03.2020. 10.05

Lai mums izdodas!

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort