fbpx

Inflācijas prognozes ir pirmais vīrusa upuris

Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists
Print Friendly, PDF & Email

Pasaule, kādu mēs to līdz šim pazinām, nav beigusies, bet tā ir uz laiku ir “iepauzēta”. Finanšu tirgos notiek mežonīgas svārstības, kuras atspoguļo un kuras ietekmēs tuvākās nākotnes vērtējumus par ļoti daudz ko — par pasaules ekonomikas izaugsmi, finanšu aktīvu vērtību un izejvielu cenām.

2020. gada februāra Latvijas patēriņa cenu datos nekas par to vēl neliecina, tik ātri tas nenotiek. Gada inflācija turpināja svārstīties ierastajā garlaicības koridorā, cenu līmenis salīdzinājumā ar pērno februāri pieauga par 2,3%, palielinoties par 0,1% kopš janvāra. Vairāk nekā pusi no cenu kāpuma gada griezumā radīja divas izejvielu tirgu un akcīzes nodokļa ietekmētas produktu grupas – pārtika un transports.

Situācija drīz strauji mainīsies. Bloomberg izejvielu cenu indekss ir sasniedzis zemāko punktu kopš 1986. gada augusta. Naftas cenu kritums dienas laikā procentuālā izteiksmē ir straujākais kopš 1991. gada sākuma.

Šeit vairs nav runa tikai par tiešo koronavīrusa ietekmi, bet arī notikumiem, kurus izprovocēja šis pieprasījuma šoks — t.s. OPEC+ grupas (OPEC un Krievija) izjukšana un cenu karš.

Enerģijas izmaksu kritums ir saistīts ne tikai ar globālajiem izejvielu tirgiem. Sadales izmaksu samazinājums un zemākas elektrības vairumcenas reģionā jau kopš gada sākuma padara lētāku elektrību. Pretstatā straujam sadārdzinājumam pirms gada, pašlaik lētāks kļūst cietais kurināmais. Granulu ražotāji ir ļoti neapmierināti, taču patērētājiem koksnes produktu tirgu krīze ir patīkama. Tēriņi par enerģiju šogad būs zemāki visās svarīgajās pozīcijās.

Nepārtikas preču inflācija (0,6%) ir zemākā kopš 2017. gada jūlija, gaidāms tālāks tās kritums. Samazināsies arī pārtikas cenu inflācija, kas februārī bija diezgan nepatīkama, pārtika bija par 4,8% dārgāka nekā pirms gada. Strauji kāpušas divu Ķīnā ļoti populāru produktu — rīsu (+9,9%) un cūkgaļas (+14,3%) cenas, bet tas nav saistīts ar patlaban populārāko sarunu tematu. Strauji sadārdzinājušies arī augļi.

Pakalpojumu inflācija no šaurā 2,6-3,1% intervāla nav izkāpusi kopš 2018. gada augusta, šeit pēkšņu izmaiņu nebūs, jo darbaspēka izmaksu joprojām straujais kāpums to nepieļauj.

Pārlūkojot iepriekš sniegto prognožu drupu lauku var teikt, ka cenu pieaugums šogad varētu būt krietni mazāks par iepriekšējiem “nedaudz virs 2%” vērtējumiem. Būtu muļķīgi izlikties, ka pašlaik ir iespējams kaut ko prognozēt precīzi. Taču, ja vien naftas eksportētāji ātri nespēs noslēgt jaunu vienošanos, vidējā inflācija Latvijā šogad būs skaitlis, kas apaļojas uz 1%, nevis 2%. Pērnā gada nogalē Ķīnā sugu barjeru šķērsojušās sīkbūtnes ir iedarbinājušas pasaules ekonomikā deflācijas procesu vētru. To izpausmes Latvijas patēriņa cenu datos parādīsies, sākot no aprīļa. Ir arī inflāciju veicinošas norises — pirkšanas kampaņas, atsevišķu produktu deficīts, ko rada piegādes ķēžu traucējumi. Taču tās nebūs noteicošās.

Šogad Latvijas ekonomika piedzīvos nepatīkamus pieprasījuma puses šokus un šis nebūs viegls gads. Iepriekš sniegtais vērtējums, ka cenu pieaugums būs pēdējais, par ko šogad Latvijas ekonomikā jāsatraucas, ir ieguvis negaidīti skaudras aprises. Samazināsies tūrisma pakalpojumu eksports. Tas papildinās tranzīta pakalpojumu krituma ietekmi. Taču vismaz rēķins par enerģijas un izejvielu importu būs krietni mazāks.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort