Galīgie 4. ceturkšņa un visa 2019. gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 4. ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni — par 0,1%. 2019.gadā kopumā IKP auga par 2,2%.
Pērn bija milzīgi nozaru attīstības kontrasti, kas vienlaikus ilustrē problēmu — pērnā gada lēnās izaugsmes iemeslus un risinājumu — ekonomikas struktūras maiņu. Vairākas pakalpojumus eksportējošas nozares attīstījās ļoti sekmīgi. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos pievienotā vērtība auga par 8%. Komercpakalpojumu nozares auga par 6,5%. Informācijas un sakaru pakalpojumi kopumā auga neparasti lēni, par 2%, bet izteikti uz eksportu orientētā programmēšana auga par 9,1%. Par spīti finanšu un transporta pakalpojumu krīzei, kopumā pakalpojumu eksports auga par 5,4%. Lielākā nelabvēlīgā ietekme ar 4% kritumu bija transportam, bet visstraujāk jeb par 8,8% pievienotā vērtība samazinājās finanšu pakalpojumos. Apstrādes rūpniecība auga gandrīz tāpat kā ekonomika, par 2,1%, bet visstraujākais kāpums bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (+12,8%), šai nozarei ļoti patīk “šūpoties”.
Mērot izmaiņas no izlietojuma puses, galvenais enerģijas avots, pateicoties tā īpatsvaram ekonomikā, bija privātais patēriņš, kas palielinājās par 2,8%. Ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas 2019.gadā auga par veselīgu 3,1%, ceturtajā ceturksnī jau iegāja mīnusos, ir bažas par investīciju ietekmi arī šogad. Eksports pērn auga par 2,0%, bet imports par 2,3%.
Par spīti lēnai izaugsmei, kopējais atalgojuma pieaugums nominālā izteiksmē bija visnotaļ iespaidīgs, 8,6% jeb vairāk nekā 5% reālā izteiksmē, bet tam ir sava “cena”, peļņas kāpums gandrīz apstājās.
Ja nebūtu vīrusa epidēmijas gaidāmās ietekmes uz pasaules ekonomiku, tad varētu prognozēt, ka šogad IKP pieaugums Latvijā būs starp 1% un 2%. Pašlaik par tuvāko nākotni nevar pateikt gandrīz neko. Epidēmijai noteikti būs arī pozitīva ietekme, piemēram, pasūtījumu pārcelšana no Āzijas uz Eiropu, taču kopumā tā būs nelabvēlīga. Pasaules ekonomikas recesija, ar ko parasti saprot pasaules kopprodukta (pēc pirktspējas paritātes) noslīdēšanu zem 2,5%, jau ir kļuvusi grūti novēršama. Dīkstāvju radīto ražošanas kritumu Ķīnā kompensēt vairs nav iespējams, piegādes ķēdes jau ir traucētas. Tūrisms, ko mēdz uzskatīt par pasaules ekonomikas lielāko nozari, ir krīzē.
Latvijas ekonomikas izaugsmi 2019. gadā krasi samazināja vēsturiski izveidojusies eksporta specializācija apvienojumā ar nelabvēlīgiem pavērsieniem ārējos tirgos. Pēckrīzes periodā ekonomikas izaugsmi virzīja galvenokārt augstas pievienotās vērtības pakalpojumu, metālapstrādes un mašīnbūves, arī tehniski modernu kokapstrādes un arī citu ražošanas uzņēmumu attīstība. Taču eksporta struktūrā joprojām pārāk liela daļa bija izejvielu tranzītam, reputācijas risku radošiem finanšu pakalpojumiem, arī koksnes standartproduktu ražošanai. Liktenis bija lēmis, ka sliktie scenāriji šajās nozarēs piepildījās vienlaicīgi. Pārējās Baltijas valstis no minēto preču un pakalpojumu eksporta ir mazāk atkarīgas, turklāt tām straujās izaugsmes laikā izdevās “iešūpot” mājokļu tirgu un kreditēšanas ciklu. Šo iekšējā tirgus nozaru atbalsts izaugsmei pērn būtu ļoti noderējis.
Nelabvēlīgs faktors ir arī vājā pārvaldes kvalitāte valsts galvaspilsētā. Kā rāda Liepājā notiekošais metālapstrādes un mašīnbūves investīciju bums, pašvaldību darbam ir milzīga nozīme.
Neveiksmīgo sakritību dēļ Latvijas ekonomika ir kļuvusi par “Baltijas dusošo skaistuli”, citējot Luminor galveno ekonomistu Lietuvā Žigimantu Mauricu. Tās potenciāls ir liels, bet tas netiek izmantots. Ar laiku tirgus visu sakārtos, aizejošo nozaru vietā stāsies augošās nozares, pārņemot atbrīvoto darbaspēku, telpas un infrastruktūru, taču laiks būs zaudēts.
Runājot par ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā — turpmākajos gados, aina ir labvēlīga. Mainoties nozaru struktūrai, izaugsmes temps paātrināsies. Tāpat, jo lielākas nepatikšanas būs šogad, jo ātrāks būs pieauguma temps 2021. – 2022. gadā. Lai kāda būs epidēmijas ietekme, tā būs pārejoša.
Bažas par šo gadu nedaudz mazina tas, ka patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma dati pašā gada sākumā uzlabojās. Ir pieejami dati arī no februāra sākuma, tātad brīža, kad par COVID-19 vīrusa riskiem jau bija zināms. To ietekmi jau var nojaust mazumtirdzniecības noskaņojuma indeksā. Savukārt pakalpojumu nozares (izņemot mazumtirdzniecību) datos jūtama tranzīta nozares ķibeļu atblāzma. Savukārt patērētāju un ražotāju noskaņojums uzlabojas. Strauji palēcies ražotāju vērtējums par pārdošanas cenām, kas ļauj cerēt, ka koksnes tirgus sāk izkļūt no krīzes, lai arī ziņas no tirgiem pagaidām ir pretrunīgas.
Pašlaik ar prognozēšanu tiešām labāk nenodarboties. COVID-19 ietekme uz ekonomiku būs liela arī tad, ja izrādīsies, ka bažas ir bijušas pārspīlētas, piemēram, ļoti ātri tiek atrasts efektīvs imunizēšanas vai ārstēšanas līdzeklis. Vai arī — vīrusa izplatīšanos izdosies noslāpēt, kā tas izdevies Ķīnai, ja var ticēt šīs valsts datiem. Ir arī iespējams, ka vēl ilgi šis gads būs atskaites punkts vēsturē, daudz runās par laiku pirms un pēc Epidēmijas. Dzīvojam ļoti interesantos laikos. Tas ne vienmēr ir patīkami un droši.
Pagaidām nav neviena komentāra