fbpx

Par izmaiņām nodokļu politikā 7

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs
Print Friendly, PDF & Email

Latvijā pēdējo gadu laikā ir īstenotas būtiskas izmaiņas nodokļu jomā. Vēl samērā nesen piedzīvojām vienu no vērienīgākajām nodokļu reformām valsts vēsturē. Šis gads būs pārmaiņu turpinājums, ieviešot nepieciešamās korekcijas. Jāteic, ka neesam vieni, jo arī Lietuvā tikko notikušas pamatīgas izmaiņas algas nodokļu jomā, kas skāra praktiski visus darba ņēmējus un devējus.

Nodokļi ir jutīga tēma, tādēļ biežas pārmaiņas noteikti nav vēlamas. Neatkarīgi no to celšanas vai samazināšanas katrs solis rada noteiktu rezonansi. Neraugoties uz to, notiek aktīvs darbs pie dažādu priekšlikumu apkopošanas un scenāriju veidošanas. Papildu motivāciju piešķir iepriekšējā reformā neatrisinātie jautājumi, kas skar sociālās garantijas mazāku ienākumu saņēmējiem, nodokļu administrēšanas sarežģītību un citas jomas.

Nodokļu sistēmai jābūt vienkāršai un labi saprotamai                                            

Vienkārša un labi saprotama nodokļu administrēšana noteikti ir tēma, uz kuru būtu jāfokusējas, jo tā ir cieši saistīta ar iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmi pret nodokļiem, kā arī vēlmi tajos iedziļināties un izprast. Daļa ēnu ekonomikas veidojas arī šī šķietami vienkāršā iemesla dēļ. Tāpēc valstij ir jārūpējas, lai nodokļi ir skaidri un saprotami visām iedzīvotāju grupām. Swedbank Finanšu institūta šogad veiktā aptauja rāda, ka trīs no četriem nodarbinātajiem īsti nezina, kādi nodokļi un atvieglojumi ir attiecināmi uz viņu atalgojumu. Taujāti par lielākajām nodokļu sistēmas problēmām, puse no iedzīvotājiem min tieši tās sarežģītību.

Lai arī viens no iepriekšējās nodokļu reformas mērķiem bija nodokļu vienkāršošana, pilnvērtīgi sasniegt to neizdevās. Sistēmas smagnējums pieauga, ko uzskatāmi parāda izmaiņas algas nodokļos. Piemēram, algu aprēķinā ietvertās divas progresijas – diferencētais neapliekamais minimums un progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). No sociālā taisnīguma viedokļa raugoties, pieeja nav nepareiza – lielāks neapliekamais minimums ir zemo algu saņēmējiem, kamēr lielākām algām šāda atvieglojuma nav vispār. Vienlaikus lielākiem ienākumiem tiek piemērots progresīvs IIN. Šī pieeja var ērti darboties, ja ieņēmumi tiek gūti vienā darbavietā, kur tiek saņemta fiksēta darba alga. Tomēr iedzīvotāji mēdz būt nodarbināti vairākās darbavietās dažādos nodokļu režīmos, kā arī viņu ienākumi gada laikā mainās. Nodokļu administrēšana šādā gadījumā ir samērā sarežģīta gan iedzīvotājiem, gan darba devējiem, gan arī Valsts ieņēmumu dienestam. Lielais juceklis parādās, iedzīvotājiem iesniedzot gada ienākumu deklarācijas. Daļa nodokļu maksātāju atklāj, ka mainīgu ienākumu dēļ viņiem ir izveidojies nodokļa parāds.

Viens no risinājumiem būtu atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma. Tas nozīmē, ka ienākumiem līdz zināmam līmenim nepiemērotu IIN.

Jāteic, ka šī pieeja atstātu būtisku ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Pat ja ienākumu limitu, līdz kuram IIN likme ir 0%, nosaka esošā maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma lielumā, kas šobrīd ir 300 eiro, nodokļu ieņēmumi gadā saruks par apmēram 300 miljoniem eiro. Tā ir būtiska daļa no kopējā IIN ieņēmuma. Šāda summa veidojas tādēļ, ka no pirmajiem 300 eiro neieturētu ienākuma nodokli pilnīgi visiem neatkarīgi no ienākumu apmēra. Koriģējot dažādus IIN progresijas līmeņus un likmes, neieņemtos budžeta ieņēmumus varētu samazināt uz pusi vai pat vairāk.  Tā būtu samērā augsta cena par vienkāršību ekonomikas sabremzēšanās priekšvakarā, tomēr ilgtermiņā šāda rīcība dotu augļus.

Vājā vieta – atvieglojumi mazo algu saņēmējiem

Otra algas nodokļu vājā vieta ir atvieglojumu piemērošana mazo algu saņēmējiem. Piemēram, minimālās algas (430 eiro) saņēmējs, kuram nav apgādājamo, kā IIN samaksā nedaudz virs 16 eiro. Atvieglojums par vienu apgādībā esošu cilvēku uz rokas ir 50 eiro. Tas nozīmē, ka ģimenē ar zemiem ienākumiem un vairākiem bērniem minētais atvieglojums nedarbojas.

Viens no risinājumiem, līdzīgi kā Lietuvā, ir atvieglojuma pārvēršana par pabalstu. Šāds priekšlikums ir dienaskārtībā arī Latvijā. Ideja paredz algas aprēķinā neiekļaut atvieglojumu komponenti, kas pašlaik ir 250 eiro, bet tās vietā par katru apgādībā esošu personu izmaksāt pabalstu 50 eiro apmērā. Šī pieeja samazinātu algu pēc nodokļiem, bet to kompensētu attiecīgais pabalsts vai piemaksa. Turklāt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem saņemtu paredzēto atbalstu 100% apmērā. Rezultātā tiktu vienkāršota jau tā sarežģītā bērnu pabalstu sistēma, kur par katru bērnu ģimenei tiek noteikts valsts pabalsts un vēl piemaksa atkarībā no bērnu skaita.

Ja esošo pabalstu sistēmu apvienotu ar atvieglojuma pārnešanu uz pabalsta principu, tad par vienu bērnu apgādnieks saņemtu 61,38 eiro, par diviem 144,14 eiro, par trim 284,28 eiro un par katru nākamo – nedaudz virs 150 eiro klāt. Šāda pieeja (vēlams – ar noapaļotām summām) nozīmīgi vienkāršotu aprēķinus un vecākiem būtu vieglāk saprotama, kā arī mazinātu nepieciešamību dublēt informāciju, piemēram, par bērniem pie algu aprēķiniem un pabalstu izmaksām.

Mikrouzņēmumi un citi nodokļu režīmi – bumba ar laika degli

Bumba ar laika degli ir tā ienākumu saņēmēju grupa, kas darbojas citos nodokļu režīmos. Piemēram, mikrouzņēmumu darbinieki, autoratlīdzību saņēmēji, saimnieciskā darba veicēji un patenta maksātāji. Vairumā gadījumu šajos nodokļu režīmos strādājošie veic mazākas sociālās apdrošināšanas iemaksas nekā līdzgaitnieki klasiskajā atalgojuma modelī. Tas nozīmē, ka pie līdzīgiem ienākumiem sociālā aizsardzība var būtiski atšķirties, kas visasāk būs jūtama, sasniedzot pensijas vecumu. Piemēram, nodarbinātais, kas uz rokas saņem 720 eiro kā darba algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI) kopā ar darba devēja daļu būs iemaksājis 253 eiro mēnesī (skaitlis noapaļots). Ja šādu ienākumu saņem saimnieciskās darbības veicējs, prakse rāda, ka tikai retais VSAOI veic no visa ienākuma. Parasti to dara no minimāli pieļaujamā, tas ir – no 430 eiro. Tas nozīmē, ka šāda persona mēnesī būs iemaksājusi tikai 138 eiro.

Līdzīgi arī autoratlīdzības saņēmēji VSAOI parasti maksā no minimālās summas. Tomēr te darba pasūtītājs būs spiests iemaksāt 5% no bruto autora atlīdzības, kas būs no 40 līdz 45 eiro atkarībā no autora darbības jomas. Tātad autors būs iemaksājis nedaudz zem 200 eiro. Pie šādiem pašiem ienākumu nosacījumiem mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā strādājošais, pieņemot, ka uzņēmums izpilda maksimālo gada apgrozījuma normu 40 000 eiro un tajā strādā trīs darbinieki, kā VSAOI būs iemaksājis 133 eiro. Atšķirības ir ievērojamas, tās būs vēl krasākas pie lielākiem ienākumiem. Šajos alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošie nevēlēsies lielākus nodokļu maksājumus. Tomēr ilgtermiņā tā būs kā bērnu barošana ar konfektēm, kas novedīs pie bēdīga iznākuma. Tas pilnīgi noteikti nav pašu nodokļu maksātāju interesēs. Saimnieciskās darbības atbalstīšana uz cilvēku sociālo garantiju rēķina nav pareiza un būtu jāmazina.

Tajā pašā laikā ir būtiski novērtēt VSAOI, ņemot vērā visus personas ienākumus kopā. Ir liela daļa iedzīvotāju, kuri paralēli savam pamatdarbam veic kādu saimniecisko darbību un tādējādi piepelnās. Finanšu institūta 2017. gadā veiktajā aptaujā 36% iedzīvotāju norāda, ka pēdējā gada laikā  ir veikuši kādu aktivitāti papildu ienākumu gūšanai. Tikpat liela daļa labprāt piepelnītos. Tas parāda šīs tēmas aktualitāti. Daļa no šīm aktivitātēm tiek veikta pelēkajā zonā vai ierobežota līdz minimālās algas lielumam. Proti, ja piepelnīšanās ieņēmumi pārsniedz 430 eiro, ir jāsāk veikt VSAOI no vismaz minimālās algas, kas ir ap 140 eiro mēnesī, neatkarīgi no tā, kādi ir kopējie personas ienākumi. Ja VSAOI skaitītu kopumā un tiktu noteikts to minimums, šādas piepelnīšanas aktivitātes varētu notikt veiksmīgāk un daļa no tām, iespējams, izaugtu par nopietnāku ģimenes biznesu.

Ieskicējot tikai daļu no nepieciešamajām izmaiņām, jācer uz kvalitatīvu diskusiju bez nepārdomātiem un sasteigtiem lēmumiem. Svarīgi, lai nodokļu korekcijas tiešām trāpa izvirzītajos mērķos, jo to uzdevums nav palielināt ienākumus visiem iedzīvotājiem, bet gan veidot kvalitatīvu, sociāli taisnīgu un ilgtspējīgu nodokļu sistēmu.

Komentāri (7)

Elektriķa dēls 26.02.2020. 16.32

Manuprāt valda nesaprotama un neizskaidrojama aprobežotība un elementāras loģikas trūkums.
Ienākumiem un ar to saistītajiem nodokļiem ir jānodrošina noteiktu mērķu (politikas) sasniegšana.
Savukārt ir iespējami dažādi veidi (priekšlikumi, vai nodokļu SISITĒMAS) kā šos mērķus sasniegt.
Tāpat ir iespējami dažādi tehniski risinājumi attiecīgās sistēmas darbības nodrošināšanai.

Ja vēlamies ar nodokļu politiku sasniegt tādu mērķus, kā nabadzības risku samazināšanās sociālās nevienlīdzības mazināšana un nodokļu progresivitāte, tad manuprāt esošo sistēmu ir jāaizstāj ar pavisam citu – vienkāršu un brīvu no esošās sistēmas trūkumiem.
Piedāvājuma īss apskats:
1.Darba samaksa eksistē tikai t.s. “bruto” formā un to pilnā apmērā darba devējs arī iemaksā budžetā;
2. nodokļu administrācija apkopo visus personas ienākumus neatkarīgi no tā cik vietās tas nodarbināts un kāda veida ienākumi tie ir, tai skaitā arī pabalstus, ja tādi personai pienākas
3.no kopējiem ienākumiem tiek atskaitīts nodoklis proporcionāli ienākumu lielumam un atlikusī summa tiek izmaksāta personai, pēc principa – iztikas minimums netiek aplikts vispār – summa virs tā ar progresīvu likmi;
4. nodokļu atvieglojumi par attaisnotajiem izdevumiem, apgādājamiem u.t.l.tiek ietverti aprēķinā uzreiz pēc to rašanās vai iesniegšanas adminitrācijai;

Vienkārša sistēma, vienkārši administrējama, viegli diferencējama un pārskatāma !

Droši varat kritizēt un piedāvāt ko labāku !

+1
0
Atbildēt

1

    Jānis Lakijs > Elektriķa dēls 27.02.2020. 08.09

    Tiešām vienkārša sistēma. Turklāt pārbaudīta – sk. PSRS. Ja visus uzņēmumus nacionalizēs, būs vēl vienkāršāk. Tādā sistēmā t.s. uzņēmēji būtībā ir lieki, jo nav atbildīgi strādnieku priekšā. Kā valsts ierēdņi nolems, tā būs.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > Jānis Lakijs 27.02.2020. 09.06

    Varbūt vari nemainīt tēmu un minēt arī konkrētus argumentus vai piedāvāt ko labāku ?
    Konkrēti: šādā sistēmā uzņēmēji nav lieki, viņi organizē preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu brīvas konkurences apstākļos;
    Persona ko var saukt par Uzņēmēju var nebūt uzņēmuma īpašnieks un tas ir plaši izplatīts akciju sabiedrībās, kur akciju īpašnieki bieži tikai ļoti pastarpināti piedalās uzņēmuma vadīšanā.
    Atbildība strādnieku priekšā nepazūd – samaksa par darbu tāpat tiek noteikta līguma, pat vairāk izpaliek liekas administrēšanas funkcijas ar individuālu rēķināšanu ir vai nav citas darba vietas, piemērot vai nepiemērot neapliekamo un diferencēto minimumu u.t.l. – viss tas kas šobrīd rada galvassāpes visiem sākot ar darba devēju un beidzot ar VID un ienākumu saņēmēju;
    Valsts ierēdņi lems pie jebkuras sistēmas, jo pat tiešās demokrātijas sistēmās , piemēram referendumam, nebūs iespējams nodot nekonkrētus variantus !

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    Jānis Lakijs > Elektriķa dēls 27.02.2020. 09.50

    1. Aicinājāt kritizēt, bet jūtams aizvainojums.
    2. Neesam uz “tu”.
    3. Jūsu sistēmā pietrūkst paskaidrojuma, vai “uzņēmējs” arī visu savu peļņu iemaksā budžetā, lai pēc tam daļu saņemtu atpakaļ no valsts ierēdņiem.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Elektriķa dēls > Jānis Lakijs 27.02.2020. 11.09

    Kritikai vispirms jābūt konkrētai un konstruktīvai ! Atsauce uz PSRS ir demagoģiska un nekonkrēta;
    Uzrunas formas kritikā jūtams paša kritizētais “aizvainojums” ! Nav saprotams kā tas ietekmē argumentāciju?
    Par ko bija raksts ?!?!?!?
    Par algas(ienākuma) nodokļiem, jo tie skar vairākumu pie kam trīspusēji gan darba devēju, ņēmēju un valsti kā nodokļu admistratoru;
    Papildus manis piedāvātā sistēma risinā arī t.s sociālā nodokļa problēmu, jo tā ir “aplokšņu algu” galvenais iemesls, kā arī tas ka politiķi to min kā iemeslu dažu nodoklu režīmu atcelšanai.
    Manis piedāvātā sistēmā nav svarīgi vai tev algu maksā parastais, mikrouzņēmums vai tā ir autoratlīdzība, jo no svara ir tikai ienākuma apjoms, ja saņem zem kāda minimuma tad nodoklis ir “0”, viss kas virs tā pieaug proporcionāli

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 26.02.2020. 16.18

https://theb.lv/b/ka-dzivo-zviedrijas-deputati-tautas-kalpi-kardinali-atskirigs-darba-un-dzives-stils-foto/?fbclid=IwAR2wEXzbdXkcajBnuwH1hvvd70vG4pJc57aE6DtbVp95oykEQG–HnnOzWU

par vienu no labākajām valstīm uzskata Zviedriju, un vispār skandināvi ir daudz darījuši, lai viņu dzīve būtu komfortabla. Protams, mentalitātes atšķirības ir būtiskas, bet vai tad tur tā vaina? Piemēram, zviedru deputāti – tas priekš mums ir kaut kas neticams. Parasti cilvēki Demokrātijas būtība ir izvēlēties labākos no labākajiem un dot viņiem rokās vadības grožus. Neesmu pārliecināts, vai zviedri izvēlas labākos, bet deputāti nekļūst par elitāras sabiedrības daļu, kurai absolūti sveša vienkāršo cilvēku dzīve.

Vairāk lasi: Kā dzīvo Zviedrijas deputāti “tautas kalpi”: Kardināli atšķirīgs darba un dzīves stils (Foto) | theBEST.lv

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 26.02.2020. 09.18

LEMBERGS pats ,vai tie, kuri raksta Lemberga vārdā apgalvo, ka reiznieces ozolas – zzs/na koalīvcijas nodokļu reforma ir nesusi zuadējumus valstij 1,4 miljardu apmērā – kas tieši ar tiem zaudējumiem ir domāts, kā veidojas šī summa es nezinu – jo man – nodokļu reformas rezultātā nācās kļūt par parādnieci !!! korupcijā, beztiesiskumā un izšķērdībā slīkstošai valstij

VID – es pat aizbraucu pie viņiem – tik un tā mani atšuva , jo sapratu, ka viņi paši neko no šīs jaunās nodokļu sistēmas nesaprot –

Valsts bandītisms – nezinu, cik nenormāli aprobezotiem un kā saka sistiem ir jābūt vēlētājiem lai vel gatavotos balsot par zzs/ na partijām !

Mans jautājums zinošākiem un saprotošākiem – vai es pareizi secinu, ka valsts finanšu politika arvien vairāk virzās uz to, lai tiktu maksāti visa veida pabalsti , no kuriem netiek maksāti nodokļi un attiecīgi – cilvēki nesaņem pakalpojumus, kuri pienāktos normālā valstī.
Tā pati medicīna – jau tagad tā ļoti ļoti daudziem ir nepieejama. Cilveki nespēj par to maksāt. Pabalsti saslimšanas gadījumos – cik liela slimības nauda pienākas, tad, ja daudzbērnu ģimenei vairāk ir pabalsti , kā ar nodokļiem aplikta alga?

Un , protams, es dzīvoju pārliecībā , ka CĒRPU neielika par LB prezidentu , jo viņš bija pirmais, kurš publiskajā telpā skaidri un gaiši pateica, ka algu sistēma LATVIJĀ ir kropla.

Nekādas nodokļu reformas neko nemainīs , ja varas elite turpinās sevi apbalvot nesamērīgi augstām algām, komplektā ar absolūtu bezatbildību

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort