Kļūsim par fleksitāriešiem! • IR.lv

Kļūsim par fleksitāriešiem!

Foto — Shutterstock
Ilze Vītola

Ierobežojot gaļas patēriņu, mēs mazāk ietekmēsim vidi, un, visticamāk, tas nāks arī par labu veselībai

Ņemt uz veikalu līdz maisiņu, privāto auto nomainīt pret sabiedrisko transportu — tomēr vides pētnieki apgalvo, ka vislabākais, ko varam darīt, lai mazinātu klimata problēmas, ir ēst mazāk dzīvnieku valsts produktu.

 Katru gadu lopkopība gādā par 14,5% no visām siltumnīcefekta gāzēm — tikpat, cik no visiem pasaules automobiļiem, lidmašīnām un kuģiem kopā. Līdztekus gaisam piesārņotas tiek arī ūdenstilpes un izcirsti meži, jo jāaudzē vairāk lopbarības.

Vislielākie kaitnieki ir liellopi. Pēc ASV zinātniskajā žurnālā Science publicētajiem datiem, liellopi rada 65% no kopējā lopkopības radītā piesārņojuma. Govju kuņģos mīt baktērija, kas gan palīdz sagremot ēdienu, gan rada metānu — siltumnīcefekta gāzi. Metāns izdalās no govju purkšķināšanas un atraugām. Arī šķietami dabai draudzīgāks, ar zāli barots kustonis nav gluži nevainīgs. Graužot pļavas zāli un augus, šie liellopi, protams, stimulē zāles augšanu, taču to audzēšana ir ilgāka, un tie saražo vairāk metāna. Pēc liellopiem nākamais lielākais piesārņotājs ir jērs, tad siera ražošana, cūkgaļas audzēšana, vistas, olas.

Otrs akmens lopkopības dārziņā ir tas, cik daudz resursu jāiegulda un cik maz tiek saņemts pretī. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija aplēsusi, ka nepieciešami trīs kilogrami graudaugu, lai izaudzētu vienu kilogramu gaļas. Lopkopība aizņem trīs ceturtdaļas no pasaules lauksaimniecības teritorijām, taču gaļa un piena produkti veido tikai 30% no diennaktī uzņemtajām kalorijām. Ņemot vērā, ka ap 2050. gadu pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 10 miljardus un ir jādomā, kā visus pabarot, zinātnieki šādu saimniekošanu sauc par neefektīvu. Pētnieku piedāvātais risinājums — fleksitāriešu (flexitarians) uztura popularizēšana. Tā pamats — uzturā vairāk lietot augu valsts produktus un paretam atļaut sev arī gaļu un piena produktus. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu