Ilustratīvs attēls no pixabay.com
No brīža, kad informācija par mūsu izvēlēm, interesēm un uzskatiem ir ieplūdusi un uzkrājusies digitālajā pasaulē, ar pieaugošu intensitāti aktualizējas jautājums par tiesībām uz datu privātumu. Šajā rakstā centīsimies saprast, kam īsti pieder mūsu dati, tiklīdz tie nonākuši plašajā digitālajā sfērā.
Personas dati, tāpat kā jebkura cita informācija, ir nemateriāla lieta, kas vienlaikus var atrasties pie vairākām personām (datu pārziņiem). LR Civillikuma izpratnē īpašumtiesības nozīmē pilnīgu varas tiesību pār lietu[1], proti, tiesības to lietot bez ierobežojuma. Datu pārzinis pār personas datiem nekad neiegūst pilnīgu varas tiesību, jo tam vienmēr dati jāapstrādā atbilstoši likumā noteiktiem principiem. Proti, tikai noteiktam mērķim un līdz attiecīgā likumīgā mērķa sasniegšanai. Tātad datu pārzinis iegūst tikai lietošanas tiesības, jo kādā brīdī, sasniedzot attiecīgo mērķi, dati būs jādzēš.
