Ko NEPLP sola paveikt Kalderauska un Eglītis

Ceturtdien Saeimai būs jālemj par divu žurnālistu – Ievas Kalderauskas un Jāņa Eglīša – apstiprināšanu vakantajos amatos Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Kādi ir viņu plāni, Ir vaicāja abiem kandidātiem.

Publicējam pilnas atbildes uz Ir jautājumiem.

 

Ieva Kalderauska. Sākusi darbu 1999.gadā kā ziņu aģentūras BNS reportiere, deviņus gadus bijusi avīzes Dienas Bizness žurnāliste, kopš 2013.gada strādājusi LNT, patlaban – TV3.

Nosauciet divus svarīgākos darbus jaunajā amatā!

Redzu nepieciešamību stiprināt analītisko kapacitāti, lai NEPLP efektīvāk varētu ne vien stingri un taisnīgi uzraudzīt mediju vidi, bet arī palielināt sava kā eksperta lomu. Turklāt tas ļaus pieņemt datos balstītus, caurspīdīgus un saprotamus lēmumus, sekmējot NEPLP reputācijas atjaunošanu.

Izstrādāt elektronisko plašsaziņas līdzekļu vietējā satura patēriņa mazināšanās risku vadību, lai nepieļautu tālāku strauju kvalitatīva, arī resursu ietilpīga, uzticama, sabiedrības interesēm atbilstoša satura mazināšanos, veicinātu mediju vides sakārtošanu un attīstību. Tas tajā skaitā nozīmē ne vien sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanu, bet arī darbu pie finansējuma palielināšanas komercmedijos (reklāmas ieņēmumi, sabiedriskais pasūtījums). Tas turklāt ir akūti nepieciešams kā papildu instruments informatīvās telpas aizsardzībai.

Kā stiprināsiet sabiedrisko mediju neatkarību un finansiālo stabilitāti?

Pašreizējā sabiedrisko mediju pārvaldības sistēmā, līdzšinējā finansējuma piešķiršanas kārtībā – valsts budžeta piešķīrumi katru gadu – uztur augstus mediju neatkarības ievainojamības riskus. Lai šos riskus mazinātu, politiķiem jāpabeidz iesāktie darbi – jāizveido atsevišķa Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sabiedrisko mediju pārvaldībai, jānodrošina budžeta finansējums sabiedriskā medija iziešanai no reklāmas tirgus. Šajā ziņā redzu NEPLP lomu, kas atbalsta šo procesu virzību un lēmumu pieņemšanu. Taču arī pēc izmaiņām būtu jāturpina darbs, lai demokrātijas vērtību un informatīvās telpas stiprināšanai šķietami pašsaprotami nosacījumi – neatkarīgi, stipri sabiedriskie mediji – tiktu nodrošināti, ar vienīgo pretenziju – efektivitāte nodokļu maksātāju naudas tēriņos.

Kā nodrošināsit, lai mediji ievēro godīgu komercpraksi – nepārkāpj reklāmas apjoma ierobežojumus ēterā?

Medijiem savā darbā ir jāievēro likums. Ja tas tiek pārkāpts, vēl jo vairāk, ja tas notiek regulāri, tiem jārēķinās, ka sekos sods.

Kā vērtējat Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valdes darbu, vai valdēs jāveic izmaiņas?

Līdz šim esmu fragmentāri sekojusi līdzi notiekošajam sabiedriskajā medijā. Taču, lai izvērtētu abu mediju valdes darbu, man vispirms vajadzētu detalizētāk izvērtēt, tajā skaitā pagājušā gada darbības rezultātus un izstrādāto redzējumu. Vienīgi, manuprāt, viens valdes loceklis Latvijas Televīzijas gadījumā nav pieņemama situācija ilgtermiņā, lai veiksmīgi vadītu un attīstītu organizāciju.

Vai atbalstāt abu sabiedrisko mediju apvienošanu?

Es atbalstu sabiedrisko mediju apvienošanu, domājot par līdzekļu efektīvu izlietojumu administratīvā līmenī, taču obligāti saglabājot atsevišķas redakcijas, lai nodrošinātu satura daudzveidību. Manuprāt, būtu vienlaikus jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija, tam atbilstošs ieguldījumu plāns, iekļaujot darbinieku, sevišķi žurnālistu atbilstošu algu un jaunu prasmju pilnveidošanas jautājumus, arī investīciju plāns, tai skaitā tehnoloģijās.

Vai jums ir pārliecība, ka 2021.gadā sabiedriskie mediji varēs iziet no reklāmas tirgus, kā nosaka likums?

Šobrīd man nav pārliecības, ka sabiedriskie mediji izies no reklāmas tirgus, jo lai to izdarītu, pirmkārt, nepieciešams liela apjoma papildu finansējums no valsts budžeta, ja nemaldos, vēl aptuveni 8 miljoni papildu jau esošajiem kopumā teju 30 miljoniem eiro. Jau šobrīd valsts budžetā pietrūkst vai arī valda, iespējams, nepietiekama vēlme pārskatīt esošo līdzekļu lietderīgu izlietojumu, lai izpildītu šobrīd dotos jaunus solījumus. Taču sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus bija jānotiek “vakar”, līdzīgi kā Igaunijā, kur, pateicoties izlēmīgai rīcībai, komercmediji spēja labāk sagatavoties “interneta” mediju uzvaras gājienam – kaimiņvalstī ar ievērojami mazāku iedzīvotāju skaitu salīdzinoši veiksmīgi pastāv divi lieli komerciālie un spēcīgs sabiedriskais medijs. Līdz ar to politiķiem būtu šoreiz jāpilda solītais. Manuprāt, šobrīd, iespējams, būtu pamats rosināt diskusiju par trūkstošo līdzekļu piesaisti arī no aizsardzības resora. Spēcīgi mediji ir valsts drošības jautājums, sevišķi šobrīd.

Saeimā nav atbalstīts Kultūras ministrijas ierosinājums sabiedriskajiem medijiem atvēlēt konkrētu valsts budžeta dotāciju 0,17% no IKP. Vai tādas ieviešana būtu labs risinājums?

No vienas puses, noteikt budžeta dotāciju šādā veidā būtu loģisks risinājumus sabiedriskā medija finansiālās neatkarības stiprināšanai, taču tas Latvijas gadījumā diemžēl vēl negarantē tā izpildi, turklāt raisītu jautājumu – kāpēc tieši 0,17% nevis 0,16% no IKP. Kā zināms, 0,17% ir Eiropas Savienības valstu vidējais līmenis 2018. gadā, taču, iespējams, ilgtermiņā tas mainīsies un mums var sanākt tāda dzīšanās pakaļ “skaitļiem”. Ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedriskiem medijiem ir nepieciešams finansējums, ar ko var rēķināties ilgtermiņā un neatkarīgi no politiskajām ambīcijām. Tā kā situācija vilcināta gadiem, šobrīd jāsper ārkārtas soļi “ugunsgrēka” dzēšanai un strauji jāpalielina finansējums. Savukārt iedibinot sabiedriskā medija darbībā ilgtermiņa plānošanas vektoru un sasniedzamos mērķus, iespējams, var runāt vismaz par trīs gadu budžetu.

Jānis Eglītis. Vairāk nekā 15 gadus bijis TV3 politikas un ekonomikas ziņu žurnālists, bet pēc LNT un TV3 ziņu dienestu apvienošanas vairs nestrādā šajā medijā.

Nosauciet divus svarīgākos darbus jaunajā amatā!

Palīdzēt nodrošināt adekvātu, ES vidējam rādītājam pielīdzināmu finansējumu sabiedriskā pasūtījuma izpildei gan sabiedriskajos, gan komerciālajos medijos. Vienlaikus ar sabiedriskā labuma testu palīdzību ir jāpanāk sabiedrības piešķirto līdzekļu efektīva izlietošana.

Palīdzēt nodrošināt apstākļus, lai neatkarīga un kvalitatīva vietējā satura ražošana nesamazinās, kas ir īpaši bīstami, ņemot vērā Krievijas izvērsto informatīvo karu.

Kā stiprināsiet sabiedrisko mediju neatkarību un finansiālo stabilitāti?

Sabiedrisko mediju neatkarība ir cieši saistīta ar to finansiālo stabilitāti. Noteikti iestāšos, ka sabiedriskie mediji nekādā veidā netiek politiski ietekmēti, bet tos vada jomas profesionāļi. Savukārt  finansiālo stabilitāti var nodrošināt, piešķirot adekvātu finansējumu, par ko plānoju cīnīties.

Kā nodrošināsit, lai mediji ievēro godīgu komercpraksi – nepārkāpj reklāmas apjoma ierobežojumus ēterā?

Reklāmas apjomu ēterā stingri nosaka likums, kas ir jāievēro. Pārskatītā Audiovizuālo pakalpojumu direktīva, kuras normas paredzēts iestrādāt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, paredz liberalizēt esošo kārtību. Manuprāt, ir svarīgi izvērtēt esošos reklāmas ierobežojumus un to pamatotību, ņemot vērā Nacionālajā drošības koncepcijā minēto par nepieciešamību stiprināt pašmāju komerciālo mediju konkurētspēju, lai tie spētu vairāk līdzekļu atvēlēt kvalitatīva vietējā satura ražošanai. Piemēram, pārskatīt ātro kredītu reklāmas aizliegumu – vai visi ierobežojumi bija samērīgi. Aizliegt studējošo kreditēšanas reklāmas ir muļķīgi.

Kā vērtējat Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio valdes darbu, vai valdēs jāveic izmaiņas?

LTV valdē nepieciešams iecelt trūkstošos valdes locekļus, kas būtu savas jomas profesionāļi. Lai spriestu par LR valdes darbu, man vajadzētu vairāk informācijas, ar ko iepazīšos, ja izdosies kļūt par NEPLP padomes locekli.

Vai atbalstāt abu sabiedrisko mediju apvienošanu?

Atbalstu, jo uzskatu, ka šādi iespējams efektīvāk izmantot sabiedrības piešķirto finansējumu, vairāk līdzekļu novirzot kvalitatīva sabiedriski nozīmīga satura ražošanai, nevis atbalsta funkcijām. Tomēr pēc apvienošanas noteikti būtu jāsaglabā LR un LTV ziņu dienestu redakcionālā neatkarība, jo konkurence ir ļoti svarīgs elements, lai nodrošinātu vietējā mediju satura daudzveidību.

Vai jums ir pārliecība, ka 2021.gadā sabiedriskie mediji varēs iziet no reklāmas tirgus, kā nosaka likums?

Iziešanai no reklāmas tirgus ir jānotiek 2021.gadā. Tomēr tam būtu jānotiek, nesamazinot, bet tieši otrādi, palielinot sabiedriskajiem medijiem pieejamo finansējuma apjomu. Pērn pieņemtais vidēja termiņa budžeta ietvars to nenodrošina, tāpēc NEPLP būs jācīnās par adekvātu finansējumu, veidojot 2021.-2022.gada valsts budžetus.

Saeimā nav atbalstīts Kultūras ministrijas ierosinājums sabiedriskajiem medijiem atvēlēt konkrētu valsts budžeta dotāciju 0,17% no IKP. Vai tādas ieviešana būtu labs risinājums?

Vēl 2016.-2020.gadā 13.Saeimas apstiprinātajās Mediju politikas pamatnostādnēs ir ierakstīts, ka šogad sabiedrisko mediju finansējumam jābūt 0,19% no IKP. Tomēr tas joprojām ir ap 0,1% no IKP. Tas ir nepietiekami un par aptuveni 10 miljoniem mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Es noteikti iestāšos par finansējuma palielinājumu, tomēr – vai tam jābūt piesaistītam IKP? Ņemot vērā notikumus ap mediķu algām iezīmēto finansējumu, prognozēju, ka tas politiski ir maz ticams scenārijs. Tāpēc, visticamāk, būs jāmeklē alternatīvi scenāriji, kā nodrošināt adekvātu finansējumu sabiedriskajiem medijiem. No savas puses varētu piedāvāt apsvērt viedierīču aplikšanu ar nelielu nodevu satura ražotāju atbalstam. Tāpat noteikti atbalstu digitālā nodokļa ieviešanu.