Pagaidām Rail Baltica vajadzībām Latvijā ir atsavināti tikai divi zemesgabali. Cilvēkiem piecus gadus nav ziņu, kas notiks ar viņu mājām, un uz tiesvedību saposušies pirmie oportūnisti.
Latvijā runa ir par 1623 īpašumiem, no kuriem 1179 pieder privātām un juridiskām personām, bet pārējie — valstij vai pašvaldībām. Pagaidām atsavināti tikai divi Finanšu ministrijai un Rīgas pašvaldībai piederošie. Privātie īpašnieki nekādu informāciju vēl nav pat saņēmuši, jo vēl nav precīzi skaidrs, kuros īpašumos gulsies sliedes, — projektēšanas līgumu plāno noslēgt šogad. «Varētu sūtīt vēstules par to, ka šobrīd nekas nenotiek, bet tā es cilvēkus tikai tracināšu,» skaidro Rita Voronkova no uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas.
Re:Baltica tikās ar Salacgrīvas novada zemnieci Anitu Damsoni, kuras īpašumu jaunais dzelzceļš pārcirtīs. «Mēs esam šeit, tur iet dzelzceļš, šai pusē paliek kūts un māja, otrpus aitu ganības,» stāvot lauka vidū, trasi pēc savas saprašanas iezīmē Anita. Par to, ka cauri viņas zemei trauksies ātrvilciens, viņa uzzināja pirms pieciem gadiem. Karti ar iezīmēto trasi dabūja pēc pašas lūguma. Neviens Anitai nav izskaidrojis, kā viņa varētu tikt no viena gabala uz otru. «Neviens nekomunicē, pati vācu informāciju, bet man bail, ka es kaut ko nokavēšu, kaut kam nepieteikšos, jo nezināšu,» stāsta sieviete.
Neviens no projekta ieviesējiem ar Anitu šajos piecos gados nav sazinājies. Pēc plāniem līdz 2019. gada beigām bija jāpabeidz zemju atsavināšana Latvijas centrālajā daļā, līdz 2021. gada beigām pārējā teritorijā. Pirmais termiņš jau nokavēts, un Valsts kontrole norāda, ka līdzšinējais progress rada pamatotas šaubas arī par otrā ievērošanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.