Aivars Jakovičs ir tāds kā Rīgas takuzinis. Uz viņa vadītajiem pārgājieniem pa Pārdaugavas muižiņām visvairāk bija sanākuši paši Pārdaugavas iedzīvotāji. Tā ir aktīva atpūta, izglītošanās un sava veida terapija, kas stiprina piederības sajūtu vietai
Centrāltirgus angāru jumti laistās janvāra saulē. Ap stūri laiski, kā pienākas svētdienas rītam, pabāž purnu 10. tramvajs. Tāds vecs, kā spoks ar vienu vienīgu vagonu un galapunktu kaut kur Bišumuižā. Lai arī esmu dzimis un uzaudzis rīdzinieks, šķiet, nekad neesmu tur bijis un pat nevarētu parādīt kartē. Atzvēlies tramvaja cietajā sēdeklī, pēkšņi aizdomājos par to, cik maz patiesībā zinu par savu pilsētu.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.