Vienam no interesantākajiem domātājiem par mūsu tautsaimniecību Pēterim Strautiņam iznākusi grāmata Latvijā dzīvot ir interesanti
Pēteri Strautiņu pazīstu jau daudzus gadus, savulaik strādājām kopā Dienas komentētāju nodaļā. Viņš vienmēr izcēlies ar to, ka nepiebiedrojas vispārpieņemto patiesību atkārtotāju korim, meklē jaunus, svaigus ieskatus par Latvijas ekonomiku un turklāt cenšas tos pasniegt saistošā, saprotamā valodā.
Nesen Pēterim iznākusi 25 gadu garumā rakstīto komentāru un analīžu izlase, kas var noderēt ne tikai kā pārskats par šajā laikā notikušo Latvijas ekonomikā, bet arī sniegt «praktiskus padomus dzimtenes mīlēšanā», kā viņš pats raksta grāmatā. Taču ne jau visu var pateikt komentāros un analīzēs, tāpēc devos Pēteri intervēt.
Grāmatas ievadā apgalvo, ka sāki rakstīt par ekonomiku, lai cīnītos ar «ideju stīvumu».
Tas bija 1994. gads, kad sāku rakstīt. Tajā laikā vecā sistēma bija vienā no tās daudzajām brukšanas fāzēm. Brukšana bija ļoti ilga. Šobrīd notiekošā Dzintara slēgšana arī ir viena no ārkārtīgi daudzajām Padomju Savienības izbeigšanās fāzēm. Patiesībā ir apbrīnojami, cik ļoti viens cilvēks mīlēja Padomju Savienību, ka viņam izdevās vienu tās gabaliņu noturēt gandrīz 30 gadus. 90. gados Dienā, kas bija liberāla avīze, padomju profesori publicēja garus palagus ar domu, ka te nekas neizdosies, kamēr valsts visu nesaplānos. Man šķita, ka tā vienkārši nav. Man bija 18 gadu, bet tas bija iespēju laiks.
Kas šobrīd ir tās iestīvinātās domas, kas būtu jāiekustina?
Šobrīd ir svarīgi mazāk domāt par visu Latvijas ekonomiku kā kopumu un vairāk skatīties, kas notiek atsevišķās vietās. Nevienam cilvēkam dzīve nenotiek visā Latvijā. Parastie pārvietošanās attālumi ir līdz 50 kilometriem. Cilvēku darbs, iepirkšanās, izglītība, cita dzīve notiek daudz šaurākos ietvaros.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.