fbpx

Nokabinātie miljoni

Ilustrācija — Shutterstock
Indra Sprance
Print Friendly, PDF & Email

Kurš sekmīgāk apzags valsti? Ar šādu devīzi varētu raksturot nacionālā «biznesa» paveidu, kurš gadiem turpinās Valsts ieņēmumu dienesta acu priekšā — uzņēmēji nesamaksā nodokļus vai izkrāpj no valsts naudu par it kā pārmaksāto PVN. Darījumu ķēdēs figurē pat lieli tirgus spēlētāji, daļai redzama saikne ar politiskajām aprindām. Kā VID sokas ar krāpnieku apturēšanu?

Darbadienas pēcpusdiena lielveikalā. Ziemassvētku dziesmiņu pavadījumā ritmiski pīkst kases aparāti. Tiek reģistrēta katra iegādātā prece, aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tas ir nodoklis, ko mēs visi maksājam par precēm un pakalpojumiem. 

Visi gan maksā tikai lielveikalā. Ārpus tā  ir dažādi. Vieni maksā, citi nemaksā vai arī to dara tikai daļēji. Vēl citi šī nodokļa īpatnības izmanto negodprātīgiem mērķiem un pamanās izmānīt no valsts naudu par it kā pārmaksāto PVN.

Tā rodas nodokļu plaisa — starpība, kas veidojas no nesamaksātā nodokļa attiecībā pret potenciālo summu, kas tiktu iekasēta, ja visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpildītu savas saistības.

Valsts ieņēmumu dienesta dati gan uzrāda pozitīvas tendences PVN plaisas samazināšanā. Desmit gados tā būtiski sarukusi — no 30% vēl 2010. gadā līdz 10% pērn. Īpaši straujš kritums bijis 2016. gadā, kad tika ieviests reversais PVN malkai un citiem kurināmajiem, mobilajiem telefoniem, datoriem un citai elektronikai. Reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība paredz, ka nodokli par preču piegādi maksā to saņēmējs, nevis piegādātājs.

Vēlākajos gados reversā maksājuma kārtība ieviesta arī dārgmetāliem, kopš pērnā gada arī būvniecības pakalpojumiem un sadzīves iekārtām. Taču šogad maijā atkal kārtība mainīta uz veco sistēmu. Eiropas Komisijas iebildumu dēļ reversā PVN kārtība tiek atcelta būvizstrādājumiem, sadzīves tehnikai, elektronikai, metālizstrādājumiem un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Kā tas situāciju mainīs, šobrīd nav skaidrs.

PVN plaisa Latvijā joprojām ir divreiz lielāka nekā Igaunijā — tur tā pērn bijusi 5%, bet mums ir daudz labāks rezultāts nekā Lietuvā, kur PVN nav iekasēts 25% apmērā.

Neraugoties uz progresu, absolūtos skaitļos PVN joprojām netiek iekasētas milzīgas summas. Pagājušajā gadā tie bija 280 miljoni eiro. Ceturto daļu jeb 67 miljonus eiro veido deklarētās, bet nesamaksātās summas. Ņemot vērā plaisas apmērus citiem nodokļiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklim vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kur šādi veidojas starpība aptuveni 1% apmērā, «relatīvi lielāks deklarēto, bet nesamaksāto PVN saistību īpatsvars liecina, ka karuseļu shēmu problēma Latvijas Republikā vēl aizvien ir aktuāla», secina VID.

To apstiprina arī tiesu datubāzē pieejamie spriedumi. Tās ir administratīvās lietas, kurās uzņēmēji apstrīdējuši VID lēmumus, ar kuriem dienests pēc auditiem veicis nodokļu uzrēķinus. Šajos spriedumos arī lasāms par darījumu ķēdēm, kuras uzņēmēji deklarējuši priekšnodokļa atskaitījumiem, bet VID uzskatījis par fiktīviem. Tiesas pamatā nostājušās VID pusē.

No 20 lielāko nodokļu nemaksātāju sarakstā atrodamajiem uzņēmumiem prāvs skaits figurē administratīvajās lietās saistībā ar nodokļu uzrēķiniem par faktiski nenotikušiem darījumiem. Šajā rakstā neaplūkosim visus gadījumus, taču minēsim dažus piemērus, kā uzņēmēji gadiem deklarējuši faktiski nenotikušus darījumus un kā VID ar to ticis galā.

Darījumi uz papīra?

Tas bija pirms desmit gadiem, 2009. gada 7. maijā, kad netālu no Rīgas, Aconē, tika atklāta jauna krāsaino metālu pārstrādes rūpnīca. Tās saimnieki — firmas Dīlers īpašnieki Deniss un Segejs Zaicevi un Pjotrs Čerekovs todien organizēja svinīgu atklāšanu. Bija saaicināti biznesa partneri un viesi no valsts pārvaldes un pašvaldībām, tika griezta sarkana lentīte un pozēts fotogrāfiem.

Firma nodarbojās ar metāla atgriezumu un lūžņu otrreizēju pārstrādi, bīstamo atkritumu likvidāciju, kā arī ik pa laikam likvidēja Valsts policijas konfiscētās kontrabandas cigaretes un alkoholu.

Bizness ritēja gludi līdz pat 2012. gadam. Firmas īpašniekus togad aizturēja un īslaicīgi arī apcietināja aizdomās par PVN izkrāpšanu. Notikumiem plaši sekoja mediji. Bija ierosināts kriminālprocess, un VID tobrīd sniegtā informācija liecināja par iespējamu krāpšanos ar PVN — kopumā 8,5 miljonu eiro. Lietā pastāvēja aizdomas arī par kāda bijušā VID darbinieka — Edgara Puķīša — lomu. Pēc darba VID viņš bijis padomnieks politiķim Einaram Repšem,  kad viņš pildīja aizsardzības ministra pienākumus.

Kopumā Dīlers un partneru darījumu ķēdē togad bija apzinātas 25 firmas, daļa no tām — reāli strādājoši uzņēmumi, daļa — fiktīvi.

Paralēli izmeklēšanai kriminālprocesā VID arī sāka nodokļu auditus, kuros konstatēja faktiski nenotikušus darījumus gan Dīlers, gan tā partneru grāmatvedībā, veica milzīgus uzrēķinus. Uzņēmuma ienākuma nodokļa auditā par laika periodu no 2010. gada janvāra līdz 2012. gada jūlijam Dīlers tika aprēķināts papildu nomaksai budžetā 2,1 miljons eiro par ienākuma nodokli ar soda un nokavējuma naudām, kā arī 2,1 miljons eiro papildus PVN. Un par 866 tūkstošiem eiro samazināts no valsts atmaksājamais PVN. Lēmums par šiem uzrēķiniem tika pieņemts 2013. gadā, taču arī vēlāk turpinājās firmas «bizness», deklarējot nenotikušus darījumus.

Tas lasāms virknē tiesas spriedumu, kur Dīlers vai tā darījumu partneri apstrīd VID veiktos uzrēķinus saistībā ar faktiski nenotikušiem darījumiem. Summas ir dažādas — sākot no dažiem tūkstošiem līdz miljoniem.

Piemēram, VID nenoticēja Dīlera deklarētajiem darījumiem par dažādu iekārtu un detaļu iegādi, kas nereti notika starp vieniem un tiem pašiem Dīlers īpašniekiem piederošām firmām. PVN auditā par 2015. gada pirmo pusi VID secināja, ka Dīlers jeb A Holding, kas ir firmas jaunais nosaukums, reģistrējusi grāmatvedībā faktiski nenotikušus darījumus ar Barks M, kā arī Al Metals un Alu Metals. Abas pēdējās firmas ir saistītas ar Dīlers īpašniekiem, viena pieder Sergejam Zaicevam, otra Pjotram Čerekovam. Fiktīvie darījumi reģistrēti par ražošanas iekārtu un alumīnija lietņu piegādi A Holding. Firma par tiem deklarēja atskaitāmo priekšnodokli 738 tūkstošu eiro apmērā.

Grāmatvedībā reģistrētus, bet faktiski nenotikušus darījumus starp  Al Metals un Alu Metals VID konstatēja arī PVN pārbaudē par 2013.—2014. gadu. Pēc tās VID noteica firmai papildu maksājumus valstij 777 tūkstošu eiro apmērā. VID norādīja, ka no dokumentiem nevarēja identificēt preces, Dīlers un partneru līgumos nebija informācijas par darījumu apstākļiem, nebija iespējams noskaidrot preču izcelsmi. Savukārt firma uzstājusi, ka darījumi notikuši. Preču transportēšana neesot bijusi nepieciešama, jo to pieņemšana un nodošana notika vienas teritorijas ietvaros. Proti, starp divām Dīlers īpašniekiem piederošām firmām. Tas viss notika vienā un tajā pašā noliktavā ar Dīlers iekraušanas tehniku.

Līdzīgi, kā izskatās — uz papīra —, pirkts un pārdots arī zelts. Darījumā starp divām Dīlers īpašniekiem piederošām firmām 2013. gadā figurē 39,78 kilogrami zelta. Nauda nav maksāta, saistības dzēstas ar savstarpējo norēķinu palīdzību. Pie-mēram, Alu Metals firmai Dīlers piegādājis zeltu, bet pēc tam no tās pircis melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus. Tā 2014. gadā esot dzēstas Dīlers saistības pret Alu Metals par kopumā 1,5 miljoniem eiro, tajā skaitā 994 tūkstoši par zelta iegādi, bet 538 tūkstoši par citām precēm.

VID šos darījumus neatzina par notikušiem, tāpat arī uzņēmuma tiesības atskaitīt par tiem priekšnodokli.

Kamēr administratīvajās tiesās šie firmu deklarētie darījumi atzīti par fiktīviem, ierosinātais kriminālprocess par krāpšanos ar PVN nekur tālāk kopš 2012. gada nav pavirzījies. Izmeklēšana turpinās vēl šobaltdien. Tikmēr uzņēmuma parāds novembrī valstij sasniedzis 6,6 miljonus eiro, bet no šā gada aprīļa firma atzīta par maksātnespējīgu. 

VID neatzītos darījumus lūdzām komentēt arī Dīlers īpašniekus. «Jūs mani gribat apliet dubļiem, jo nekas tāds, ko jūs sakāt, nav noticis,» pavēstīja Deniss Zaicevs. «Esmu valsts patriots, cenšos atmazgāties no mēsliem, kas uz mani izgāzti astoņu gadu laikā, bet jūs tagad to turpināt darīt,» viņš pārmet emocionālā uzrunā. 

Uzņēmējs uzskata, ka tiesa nav bijusi taisnīga, jo tikai «uztur valsts pozīciju», bet kriminālprocess par Dīlers krāpšanos ar PVN savulaik safabricēts tāpēc, ka firma piedalījusies konkursā par atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecību Getliņos. «Mūs vienkārši izslēdza, lai nepiedalītos atkritumu biznesā,» saka Zaicevs, kurš ir pārliecināts, ka aiz šī visa stāvot konkurenti, ekspremjers Andris Šķēle un Ir tagad pildot pasūtījumu uzņēmēju nomelnot. 

«Mēs vienmēr esam gribējuši samaksāt visus nodokļus un gulēt mierīgi,» Zaicevs noliedz fiktīvu PVN darījumu deklarēšanu. Dīlers par kādu savu «kļūdu» jau valstij esot samaksājis pusotru miljonu, savukārt pārējie 6,6 miljoni esot uzrēķins un soda naudas, kas ar gadiem augušas. Arī PVN atmaksu firma no valsts neesot saņēmusi. «Mums nevajag no valsts ne kapeikas, Dievs, apžēlo! Mums vajag mierīgu dzīvi, iespēju darīt savu godīgo biznesu,» saka Zaicevs. Biznesu viņš turpina turpat Aconē, tikai jaunā firmā All Recycling.

Parādnieki: tas ir rekets

Tiesas spriedumi liecina, ka fiktīvus darījumus deklarējuši arī citi lielie nodokļu parādnieki. Vairākiem no tiem pēdējos gados ir veikts nodokļu audits, kuros papildus aprēķinātais PVN liecina par iesaistīšanos darījumu shēmās ar mērķi izvairīties no nodokļiem vai samazināt maksājamo summu, informē VID.

Aprēķinus par to, cik naudas ar PVN atmaksu par fiktīviem darījumiem šīs firmas ir izkrāpušas no valsts, VID sakās neveicam. Daļa no šīm lietām tiek izmeklētas kriminālprocesos, taču arī par šo darbu VID nekādu informāciju nevar sniegt.

Lielāko parādnieku sarakstā ar 14 miljonu saistībām pret valsti ir arī firma Bebriko LTD (iepriekš tās nosaukums bija KMM Metāls), kas ražojusi bronzas stieņus. Tā pieder bijušajam Jūrmalas domes deputātam Mārim Dzenītim un viņa partneriem Kasparam Losam un Mārim Niedram.

Šī firma un tās darījumu partneri atrodami virknē administratīvo lietu spriedumu saistībā ar VID veiktiem nodokļu uzrēķiniem. Visos tiesa nostājusies VID pusē, atzīstot, ka virkne uzņēmumu deklarēto savstarpējo darījumu faktiski nav notikuši.  

Piemēram, 2015. gadā VID konstatēja, ka Bebriko LTD deklarēti darījumi ar piecām firmām. Pārbaudē atklājies, ka ķēdē iesaistīto firmu partneriem nav konkrēto darījumu veikšanai nepieciešamā darbaspēka, materiāltehnisko resursu un nepieciešamo licenču lūžņu iepirkšanai un pārdošanai. VID veica prāvu nodokļu uzrēķinu — Bebriko LTD bija valstij jāsamaksā papildus 3,9 miljoni eiro PVN, kā arī papildus uzņēmuma ienākuma nodoklis 1,7 miljonu apmērā, ieskaitot soda un nokavējuma naudas. Tagad firma ir maksātnespējīga, bet parāds pret valsti pārsniedz 14 miljonus eiro.

Par Bebriko LTD lomu fiktīvos darījumos Ir lūdza viedokli firmas līdzīpašniekam, bijušajam Jūrmalas domes deputātam Mārim Dzenītim. Viņš kategoriski noliedza, ka firma būtu deklarējusi fiktīvus darījumus. «Tas, kā notiek tiesvedība administratīvajās tiesās, faktiski tikai piesedz VID darbinieku neprofesionalitāti, varētu pat teikt — tādu vienpusēju redzējumu vai reketu,» saka Dzenītis. Neatzītie darījumi bijuši līdzīgi citiem, kas iepriekš firmai tikuši atzīti. Cik Bebriko LTD saņēmusi PVN atmaksās, Dzenītis nezinot, bet «nedomāju, ka tas būtu miljonos». 

Kāpēc tad uzņēmums kļuvis maksātnespējīgs? Tāpēc, ka valsts veica nodokļa uzrēķinu un izslēdza firmu no PVN maksātāju reģistra, skaidro Dzenītis.

Politikai pietuvinātas personas var atrast vēl vienā lielā uzņēmumā, kurš figurē nenotikušu darījumu ķēdēs. Tā ir degvielas tirdzniecības firma East-West Transit jeb agrākā Latvijas Nafta. Uzņēmuma īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis un plaša profila uzņēmējs Donāts Vaitaitis — dāsns partiju sponsors, kurš 2010. gadā Jaunajam laikam, Pilsoniskajai savienībai, Zaļo un Zemnieku savienībai un Par labu Latviju ziedoja kopumā 102 tūkstošus eiro.

East-West Transit vārds figurē vairākos tiesas spriedumos, kas vedina domāt par fiktīvi deklarētiem darījumiem ar mērķi gūt priekšrocības PVN jomā. Tā 2012. gadā firma deklarēja 127 tūkstošu eiro vērtu darījumu ar igauņu kompāniju Paigaldus CE. Latvijas kompānija apgalvoja, ka šai igauņu firmai uz konkrētu adresi Tallinā piegādājusi 672 eļļas mucas, piemērojot šiem darījumiem PVN nulles likmi. VID apšaubīja šo darījumu. Igaunijas nodokļu administrācijā noskaidrojās — pastāv maza iespēja, ka preces piegādes adresē tika izkrautas, jo tur atrodas divstāvu dzīvojamā māja. Firma skaidrojusi, ka mucas atstājusi pie mājas garāžā, savukārt Google kartē redzams, ka garāžas izmanto ēkas iedzīvotāji savu automašīnu novietošanai. Nav konstatēts, ka igauņu firma konkrētās garāžas izmantotu, turklāt ir apšaubāma 672 mucu satilpināšana tajās. Šāds daudzums līdzvērtīgs sešām smagās automašīnas kravām.

Arī pati igauņu kompānija šos darīju-mus ar East-West Transit nebija atbilstoši deklarējusi, tā nebija arī sasniedzama norādītajā juridiskajā adresē un 2012. gadā tika izslēgta no PVN maksātāju reģistra saimnieciskās darbības neesamības dēļ. Savukārt Paigaldus CE valdes locekļus Igaunijas nodokļu administrācija «raksturojusi kā fiktīvus, proti, pastāv liela varbūtība, ka šīs personas reāli ir darbojušās trešo personu interesēs un pēc viņu norādījumiem,» minēts tiesas spriedumā. 

Lūgti to komentēt, East-West Transit norāda, ka tā neesot bijusi kompānijas tīša darbība, bet darījumu partnera iespējama negodprātība un savlaicīga «riska neizķeršana» — tolaik vēl neesot bijis tik plašu tehnisko iespēju pārbaudīt darījumu partnerus, skaidroja uzņēmums.

East-West Transit vārds tiek locīts arī firmas bijušās meitaskompānijas EWT Dus Serviss pieteikumā par VID lēmumu, ar kuru firmai piemērots nodokļu uzrēķins. Tā bija deklarējusi pakalpojumu un preču iegādi no astoņām citām firmām. VID šos darījumus apšaubīja, pieļaujot, ka tie veikti vai nu paša EWT Dus Serviss vai East-West Transit labā ar mērķi gūt labumu, radot zaudējumus valsts budžetam. EWT Dus Serviss arī līdz 2011. gadam daļēji piederēja East-West Transit,  bet pēc tam nonāca Zigmunda Freimaņa īpašumā. Administratīvā apgabaltiesa šajā lietā nostājās VID pusē, norādot, ka EWT Dus Serviss «zināja vai tai bija jāzina, ka tā iesaistās fiktīvu darījumu noformēšanā», jo apstrīdēto darījumu noformēšana nav iespējama bez šīs firmas līdzdalības.

Par tiesu spriedumos minētajiem fiktīvajiem darījumiem viedokli lūdzām arī East-West Transit, kuras parāds pret valsti novembrī bija 3,6 miljoni eiro. Firmas pārstāvji sarunu klātienē atteica, jo pētījuma tēma par PVN krāpniekiem «nav attiecināma uz East-West Transit». Firma uzsver, ka pērn bijis lielākais nodokļu maksātājs ar privāto vietējo kapitālu, bet par tiesas spriedumu komentārus sniegt nevarot, jo «uzņēmuma rīcībā nav sīkākas informācijas par EWT Dus Serviss darbību». Nodokļu parāds uzņēmumam izveidojies par tekoši aprēķinātajiem nodokļiem un tikšot samaksāts.

Savukārt paša EWT Dus Serviss nodokļu parāds valstij šobrīd ir 986 tūkstoši eiro, kompānija kopš marta ir maksātnespējīga un valstij šajā lietā drīzāk neko neizdosies atgūt. Taču šis nav vienīgais degvielas tirdzniecībā iesaistītais uzņēmums, kas pieķerts, krāpjoties ar fiktīviem darījumiem.

Tiesu datubāzē atrodami arī spriedumi par firmas Akselss fiktīviem darījumiem. Šī firma reģistrēta Rīgā, Alīses ielā 3. Tas ir glīts nams Pārdaugavā, kur vienuviet atrodas centrālais birojs vairākiem savstarpēji saistītiem lieliem spēlētājiem degvielas tirgū. Tā ir kompānija Amic Latvia (iepriekš pazīstama ar nosaukumu LUKoil Baltija R), Viada Baltia, kas pēc īpašnieku maiņas pārvalda LUKoil degvielas uzpildes stacijas, Petrol Property, kā arī degvielas vairumtirgotājs Pirmas.

No tiesas sprieduma izriet, ka VID veica vairāku nodokļu auditu firmā Akselss par 2015.—2016. gadu. Tajā konstatēts, ka firma, deklarējot noteiktus darījumus, krāpusies ar PVN un UIN. Darījumu ķēdēs iesaistītas firmas Petrol Property un igauņu kompānija 333 Finance, kuras īpašnieks ir Pirmas, taču darījumos figurē arī Amic Latvia. Akselss valdes loceklis Edgars Tumass no 2013. līdz 2016. gadam bijis arī Amic Latvia darbinieks, aizvietojis arī valdes priekšsēdētaju, bijis arī darījumu ķēdē iesaistītā 333 Finance valdes loceklis, kā arī pāris mēnešus Petrol Property valdes loceklis. 

VID, pārbaudot konkrētos darījumus, secināja, ka «ir pastāvējusi vienošanās un darījumos iesaistītās sabiedrības veikušas saskaņotas darbības, lai samazinātu nodokļus, noformētie dokumenti ir tikai dokumentu plūsma, bet iemaksas kontos ir tikai naudas plūsma», minēts spriedumā. Tiesa VID secinājumus atzina par pamatotiem. Līdz ar to izskatās, ka PVN krāpšanas darījumā bijusi iesaistīta arī  Krievijas naftas giganta Lukoil meitaskompānija Latvijā. Tā ilgus gadus piederēja vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vagitam Aļekperovam, bet kopš 2016. gada šis bizness Baltijā un Polijā pārdots kādam Austrijas uzņēmumam. Šo firmu pārstāvju viedokli par tiesas spriedumos minētajiem apstākļiem Ir neizdevās noskaidrot.

Sieva VID, vīrs PVN krāpējos

Cik efektīvi valsts tiek galā ar PVN krāpniekiem, uz šo jautājumu atbildēt lūdzām arī pašu VID. Taču klātienes intervija ar atbildīgajām amatpersonām Ir tika atteikta, nepaskaidrojot iemeslus un piekrītot tikai rakstiskām atbildēm uz jautājumiem.

Pētījumā vēlējāmies ne tikai izstāstīt par problēmām, bet minēt arī kādu pozitīvu piemēru, kas liecinātu par VID efektīvu darbu krāpnieku apturēšanā un saukšanā pie atbildības. Taču VID rakstiskajās atbildēs nespēja tādu nosaukt.

Ja realitātei atbilst VID aprēķini par PVN plaisas strauju samazināšanos, tad to drīzāk ir ietekmējusi reversās maksāšanas kārtības ieviešana virknē nozaru, kas tagad tiek atcelta. Pēdējo gadu laikā VID gan ir kļuvis stingrāks PVN maksātāju uzraudzībā, kā pozitīvu sasniegumu norāda arī naudas summas, kas pēc nodokļu auditiem nav jāizmaksā uzņēmējiem PVN atmaksās. Piemēram, šogad 10 mēnešos šādi uzņēmējiem atmaksājamais PVN samazināts par 5,4 miljoniem eiro, savukārt pērn tas bijis 5,1 miljons eiro. 

Kriminālvajāšanai nosūtītajos procesos konstatēto valstij nodarīto zaudējumu apjoms ļoti svārstās — 2016. gadā tie bija 13,3 miljoni, 2017. gadā — 4,7 miljoni eiro, savukārt pērn 17 miljoni eiro. Lielāku procesu izmeklēšanā nav rezultātu.

Kā gadiem ilgo krāpšanos ar PVN ietekmējis fakts, ka atbildīgu amatu VID kontroles pārvaldē ieņēma darbiniece, kuras dzīvesbiedrs nupat pieķerts PVN krāpnieku grupā? Arī to Ir neizdevās noskaidrot — VID atbildēja, ka šobrīd vēl pārbauda faktus. Stāsts ir par Līgu Semuli, kura kopš 2010. gada vadījusi PVN pārbaužu nodaļu. Viņas vīru Alni Semuli augustā aizturēja saistībā ar aizdomām par dalību PVN izkrāpēju grupējumā.

Grupējums laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada augustam izvairījās no PVN nomaksas un legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, nodarot valsts budžetam zaudējumus 645 tūkstošu eiro apmērā, medijiem vēstīja VID. Noziegums realizēts būvniecības jomā, PVN deklarācijās iekļaujot fiktīvus darījumus par preču saņemšanu no Polijā reģistrētiem čaulas uzņēmumiem ar mērķi iegūt nedeklarētus skaidras naudas līdzekļus aplokšņu algu izmaksai.

Kratīšanu laikā pie grupas locekļiem atrasti nozīmīgi pierādījumi — skaidra nauda, zīmogi, internetbankas kodu kalkulatori un kodu kartes, datori, mobilie telefoni un grāmatvedības dokumenti, kā arī liels daudzums nereģistrētas munīcijas, ieroči un aptuveni četri kilogrami sprāgstvielu. Nelegāli nodarbinātajiem Ukrainas pilsoņiem izņemta izmaksātā aplokšņu alga 9000 eiro apmērā. Saistībā ar notikušo Semule izbeidza darbu VID — pēc savstarpējas vienošanās, Ir paskaidroja dienestā.

Amatpersonas deklarācijas liecina, ka Semule strādājusi VID vismaz kopš 2000. gada. Kopīpašumā ar vīru viņai pieder seši zemesgabali un būve Saulkrastos netālu no jūras. Iekšējās drošības biroja vadītājs Aigars Prusaks skaidro — VID izvērtēs, vai Semule ir pieņēmusi lēmumus attiecībā uz uzņēmumiem, kas figurē PVN krāpšanas ķēdē. «Tas, ka viņa ir aizgājusi no darba, nekādā veidā viņu neatbrīvos no atbildības, ja šie pierādījumi tiks iegūti,» sola Prusaks.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Nākamajā numurā: kā VID ģenerāldirektore un muitas šefs tiek galā ar PVN krāpniekiem un negodprātīgām amatpersonām?

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu