Duļķainos ūdeņos • IR.lv

Duļķainos ūdeņos

Aivars Ozoliņš

Latvijas Bankas prezidenta amatam bija arī oligarhu kandidāts

Valdības koalīcijas partijas ir vienojušās par Latvijas Bankas prezidenta kandidātu. Vairs it kā nevajadzētu būt sarežģījumiem turpmākajā procesā līdz 12. decembrim, kad iecerēts balsojums par LB padomes locekļa Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu bankas vadītāja amatā. Taču, kā šogad pieredzējām ar citiem amatiem, tas nebūs noticis, līdz būs noticis. Neparastie pavērsieni kandidāta meklēšanā parāda ietekmīgu interešu reizēm ļoti dīvainu saspēli.

Likumā teikts, ka LB prezidentu «pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima». 25. novembrī, kad koalīcijas partiju pārstāvji sanāca uz apspriedi par kandidātiem, neviens nebija pieteikts. Visi trīs bija «pašpieteikušies» — bijušais Swedbank ekonomists un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Kazāks, šīs padomes locekle Inna Šteinbuka, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, pašlaik Apvienoto Arābu Emirātu centrālās bankas eksperts Uldis Cērps.

Korupcijas noziegumos apsūdzētā LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvaras beigsies 21. decembrī, taču lemšanas novilcināšanai par jaunu prezidentu bija pragmatisks politisks mērķis — nesarežģīt budžeta likuma pieņemšanu ar vēl vienu potenciāla konflikta tematu. Tomēr konsultācijas un politiski manevri, protams, notika labu laiku pirms oficiālās lemšanas.

Oktobra beigās Aleksandrs Kiršteins uzaicināja bijušo FM valsts sekretāri Sanitu Bajāri parunāties partijas frakcijā par LB vadītāja amatu. Novembra beigās viņa atteicās kandidēt un kļuva par Finanšu nozares asociācijas vadītāju. Jaunās Vienotības cilvēkiem partneri bija piekodinājuši, lai stāvot pie ratiem, viņu amatu «kvota» esot izlietota. Tikmēr no ratos braucējiem neoficiāli kandidāti bija tikai Attīstībai / Par, toties divi — «attīstītāji» atbalstīja Šteinbuku, «paristi» — Kazāku. Kamēr publiskajā telpā notika mēģinājumi ierāmēt diskusiju kā «liberāļu» un «konservatīvo» fiktīvu bildīti, fonā rēgojās gan reāli draudi Latvijai jau februārī nokļūt Moneyval «pelēkajā sarakstā», gan valdības sāktās finanšu sektora reformas izraisīta naudas atmazgātāju neapmierinātība. Bija bažas, ka LB vadītāja izraudzīšanos varētu apdraudēt pēdējā brīdī pieteikts šo aprindu kandidāts.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu