Konkurences padomi un sabiedrības pārstāvjus māc šaubas, vai Rīgas domes jaunākie lēmumi atkritumu apsaimniekošanā kalpo uzņēmēju vai iedzīvotāju interesēm. Kopš tiesa jau oktobrī lēma par labu Konkurences padomes uzliktajam aizliegumam slēgt monopollīgumu ar atkritumu apsaimniekotāju Tīrīga, domei vairs nav atlicis daudz laika līdz 11. decembrim, kad beigsies valdības noteiktais ārkārtas stāvoklis Rīgas atkritumu saimniecībā un pašvaldībai būs jāpiedāvā jauns atkritumu apsaimniekošanas modelis.
Rīgas dome ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kas paredz pilsētu sadalīt četrās zonās, atļaujot vienam uzņēmumam darboties ne vairāk kā trijās, un pieļauj tikai divu apsaimniekotāju palikšanu Rīgā. Lielākie tirgus spēlētāji ir Clean R un Eko Baltija vide, kas kopīgi bija izveidojuši nu jau Konkurences padomes un tiesas apturēto monopolistu Tīrīga. Tāpēc pašlaik rodas bažas, vai pašvaldība necenšas šo monopolu ieviest aplinkus ceļā.
«Tiek bruģēts ceļš tam pašam monopolam. Kuram tad vairs ir ticība, ka abi šie uzņēmumi ir savstarpēji konkurenti pēc tam, kad apvienojās Tīrīgā,» komentē sabiedriskās organizācijas Rīgas apkaimju alianse valdes loceklis Kaspars Spunde. Viņš paredz, ka tieši šie uzņēmumi arī būs vienīgie, kas paliks pilsētā.
Arī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama pēc tikšanās ar pašvaldības vadītājiem secinājusi, ka dome pie lietas ķērusies «no otra gala» — vispirms devusies pie KP nevis saskaņot pārdomātu plānu par jomas turpmāku attīstību pilsētā, bet jau ar gatavu nolikumu, kurā padome saskata virkni problemātisku punktu. KP pauž bažas — tas, kā izveidots jaunais zonējums, kurā visas tā daļas nav vienlīdz blīvi apdzīvotas, pieļauj iespēju vienam uzņēmumam kontrolēt līdz pat 83% no tirgus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.